43. Kas ir svētās atpūtas dienas svētīšana?


Reliģiskā Spānija

Dodoties ceļā, biju šo to palasījis, painteresējies internetā, pie paziņām un tamlīdzīgi. It kā gana sagatavojies. Un tomēr Spānija mani pārsteidza, tā vēlreiz apliecinot teiciena patiesīgumu, ka labāk ir vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt. To pašu mums priekšā saka arī pats vārds “pieredze” – redzēšana tajā ir būtiska. Tāpēc, daloties iespaidos par kādu daļu no pieredzētā, arī es centīšos rādāmo sabalansēt ar stāstāmo.


Skatloga ainiņa

Laikam gan visās reliģijās dievišķā pirksts rāda citā virzienā, nekā pukst tā sauktā vienkāršā ikdienas cilvēka sirds. Sevišķi tajās tradīcijās, kurās ir liels askēzes un monasticisma uzsvars. Un ne vienu, ne otru no šīm dzīves komponentēm pilnīgi ignorēt nevar. Turpat blakus tad nu tās pastāv un savstarpēji saspēlējas arī Spānijā, reizēm radot īpatnējas nevilšas kombinācijas un kadrējumus, kas laiku pa laikam piesaistīja arī manu visumā virspusējo noguruša tūrista skatienu.


Gandrīz bez komentāriem

Čipsi, augļi, zaļumi un apcerīga Dievmāte pār sava Dēla asiņaino līķi. Tā viš i. Kā dzīvē. Tikai grūti iedomāties tādu skatu šeit, Latvijā. Lai kāds būtu šīs kombinācijas tiešais iemesls, tās tiešais, spontānais naivums ir atbruņojošs. Plānojot nekas tāds nav panākams.


Ziediem rotāts krucifikss kādā Granadas laukumā

Darba dienas rīts. Kundzīte apstājas pie krucifiksa, palūkojas augšup uz Pestītāja tēlu, brīdi pastāv, pārmet krustu un dodas tālāk. Pēc brokastu bulciņām uz beķereju vai arī uz darbu. Tūdaļ tādā pašā nolūkā pie krusta savu gājumu uz brīdi pārtrauc cits garāmgājējs.


Ciešanu laiks skatlogā

Atšķirībā no mūsmāju mārketinga gudrīšiem Granadas veikalnieki, tuvojoties baznīcas svētkiem, uz nez cik pārgudri smalku ironiju neiziet. Nekāda “mistera Jēzus”; tikai vienkāršs, “konvencionāls” eņģelis stiprina Jēzu Viņa Ģetzemanes mokās. Pircēji eventuālās atlaides novērtēs arī bez fīčām.


Kordovas mošejā

Mošeja ir tik milzīga, ka pat pēc visiem inkvizīcijas pūliņu gadsimtiem, piepildot šo vietu ar ievērojamu skaitu barokālu sānu altāru un īpašu kapelu, aizvien ir iespējams atrast kādu skata punktu, kas ļauj nojaust, kā šeit ir bijis sākotnēji. Milzīgais kolonu mežs rada iespaidu, ka šī svētnīca ir bezgalīga gluži kā Allāha vara.


Kristus augšāmcelšanās: cilnis Kordovas mošejā

Šī islāmiskās un kristīgās kultūras saspēle šķiet sevišķi interesanta. Proti, musulmaņi ir daudz iespaidojušies no varenās austrumu kristiešu Bizantijas, lai arī viņi to pamazām vien pakļāva un galu galā iznīcināja. Viena no tādām iezīmēm ir arī ēku arhitektūrā izmantotās svītras, kā, piemēram, šai velvē. Kad mošeja pēc rekonkistas tika pārtaisīta par katedrāli, viena otra islāma, ja tā var teikt, “tukšā vieta” (šai gadījumā – Jēzus augšāmcelšanās iztrūkums) tika aizpildīta ar kristīgiem artefaktiem. Un tā caur arābiem mūsu acu priekšā paradoksālā kārtā saskaras kristīgie rietumi un austrumi.



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

10 atsauces par “Reliģiskā Spānija”

  1. Kundalini:


    Spanijā ir lēta dzīvošana…Un jau daudz musejo….Jeb krievu “bratanu”…1994 gada Spānija piedzivoja nekustamo ipashumu burbulja plishanu….un pa letu naudu te visu vareja sapirkties…Latvijai shada “maklsligi radita” nekustamo ipashumu cenu burbulja plishana vel tikaij prieksha…

  2. gviclo:


    Draugs Kundalini, laikam jau tāpec tagad ceļ cenas uz ikdienā nepiecišamām precēm, lai es nevarētu skarāt naudu īpašumam uz burbuļa plīšanas brīdi.

  3. gviclo:


    Paldies Didzim par dalīšanos iespaidos. Uzreiz redzams, ka viņš nav vienkāršs tūristu taku staigātājs.

  4. Roberto:


    Didzis apceļo pasauli, paldies Tev uzrakstito

  5. little_lynx:


    Maza replika-varbūt raksts būs turpinājumos, bet šobrīd mazliet precīzāk būtu teikt reliģiskā Andalūzija, jo Kordova, Granāda , Seviļa ir pilsētas Andalūzijā. No Granādas vēl kāda Al(h)ambras bildīte varētu būt- tā gan ir “tūrisma klasika” šajā reģionā, bet tāpat īpaša vieta. Interesants Spānijas reģions, ar savdabīgu vēsturi- galvenokārt jau laikam saistībā ar mauriem. Kādreiz (20.gs. 60-80.gadi) visai nomaļš un nabadzīgs reģions-nu gandrīz vai kā Latgale Latvijā. Ir versija, ka VD minētā Taršiša esot Spānijas dienviddaļa- tātad Andalūzija.

  6. biskaps:


    Nekāda mošeja, bet kristiešu baznīca.

  7. deprofundis:


    bildes foršas, laba acs.
    bet vispār, Spāniju visiem iesaku. salīdzinoši lēta iztikšana, patīkami cilvēki (ja neuzraujas uz populārākajiem tūrisma reģioniem). civilizācijas nesa****ām smadzenes – kā Dieva lūgšanā, tā zāles pīpēšanā.

  8. Didzis Meļķis:


    Aprīļa “Luterānī” ir arī pāris bildītes no Madrides apkaimes – no Eskoriala un Sanildefonso.
    Un “lētā dzīvošana” ir relatīva lieta. Sevišķi, ja esi ar ģimeni.

  9. Iviite:


    “Apcerīga dievmāte pār sava Dēla asiņaino līķi..”. Cik zaimojošs skats!
    “Tam tika dota mute runāt lielas lietas un zaimus un vara to darīt 42 mēn. ilgi… lai zaimotu Viņa Vārdu un Viņa mājokli,
    tos, kas mājo debesīs” (Atkl.13:5-7).
    Sekas paliek no kādreiz dotās varas 42 mēnešus jeb 1260 dienas, simboliski gadus no 529.-1789.g. Tas ir laiks, sākot ar pieņemto baznīcas mācību kā valsts likumu un Justiniana slaveno likumu kodeksa pieņemšanu, kas atļāva vērsties pret citādi ticošiem ar lielu nežēlību, līdz Francijas revolūcijai, katolicisma citadelē. Tad pasludināja ticības brīvību un baznīcu šķīra no valsts. Tas strauji ietekmēja valstis bijušās Romas imperijā. Bet, acīmredzot, Spānija vēl var pārsteigt tūristus.

  10. jenoc:


    nu gan nevājais kronis dievmātei galvā tai bildē.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.