199. Kādiem vārdiem Ticības apliecība attēlo mūsu Pestītāja paaugstināšanas stāvokļa atsevišķus brīžus?


Reliģija ģimenē: tīmeklis vai glābšanas tīkls

“Māci savam bērnam viņa ceļu,” saka Bībele, “no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis” (Sal.pam.22:6).

Reliģija ģimenē: tīmeklis vai glābšanas tīkls


Ja šis apsolījums ir tik nepārprotams, tad kādēļ tik daudzi ticīgās ģimenēs auguši bērni pagriež muguru savas bērnības ticībai un vairs nekad pie tās neatgriežas? Atbildi dod bauslība un Evaņģēlijs.

DRAUDĪGAIS TĪMEKLIS

Bērnībā saskaroties ar ticības mācību, daži bērni dzird vienīgi Dieva vārda bauslību: “Dari to. Nedari to. Dievam nepatiks, ja tu darīsi tā.” Pastāvīgi dzirdot šādus liegumus, reliģija sāk atgādināt zirnekļa tīklu: draudīgu, ierobežojošu un nomācošu.

Nav šaubu, ka šādas “zirnekļu tīkla” reliģijas garā audzināti bērni nākotnē darīs visu iespējamo, lai izrautos no tās valgiem un nekad tur vairs neatgrieztos.

PIEDOŠANAS TĪKLS

No otras puses, citi bērni saskaras ar “reliģiju,” kura līdzinās tīklam zem virves staigātāja cirkā. Gluži kā tīkls uztver virves staigātāju, ja tas krīt, tā arī Dieva Evaņģēlijs – kura centrā atrodas Jēzus piedošana – uztver šos bērnus, kad tie pieļauj kļūdas, paklūp vai krīt. Tā vietā lai tos iedzītu strupceļā un sagūstītu, šis “Evaņģēlija tīkls” piedod viņu kļūdas un sniedz iespēju mēģināt vēlreiz.

Tas, vai bērni uztver reliģiju kā “Evaņģēlija tīklu” vai kā “bauslības tīmekli,” ir atkarīgs no tā, ko viņi dzird mājās un redz savu vecāku dzīvē. Ja bērni nedz piedzīvo piedošanu no saviem vecākiem, nedz saskata to attiecībās starp savu tēvu un māti, viņi secinās, ka viņu vecāku reliģija ir kā zirnekļu tīmeklis, no kura ir jāizvairās. Tādā gadījumā daudzi šādos apstākļos auguši bērni pamet savas bērnības reliģiju un nekad vairs pie tās neatgriežas.

Turpretī, ja bērns redz un dzird, kā Evaņģēlijs tiek ar mīlestību praktizēts viņa vecāku vidū, tad “no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis” (Sal. pam. 22:6).

BAUSLĪBA UN EVAŅĢĒLIJS NAV TIKAI MĀCĪBAS

Bauslība un Evaņģēlijs nav tikai teoloģiskas mācības. Šīs mācības mūs nodrošina arī ar noteiktu dzīves veidu, kuru Dievs mums ļauj piekopt un baudīt. Ja jūs esat vecāki, vectēvs vai vecmāmiņa, jums ir jāzina, ka Dievs nes savu bauslību un Evaņģēliju ne tikai pie mums – Viņā šķīstīšanas un cerības vārds tiek nests arī caur mums pie mūsu bērniem. Dieva vārdam nav jābūt mums par slogu (Mt.11:30). Mācot to saviem bērniem, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas kļūst viņiem par slogu.

LIETOJIET GAN BAUSLĪBU, GAN EVAŅĢĒLIJU, BET UZSVERIET EVAŅĢĒLIJU

Audzinot bērnus saskaņā ar Dieva vārdu, tiem jāmāca un jāpraktizē gan bauslība, gan Evaņģēlijs. Dievs vēlas, lai mēs gan brīdinātu, gan arī uzmundrinātu savus bērnus (Ef.6:1-4). Taču mums ir jāuzsver Evaņģēlijs, jo mājā, kuras pamats ir Kristus Evaņģēlijs, allaž valda piedošana un prieks!

CAUR BAUSLĪBU UN EVAŅĢĒLIJU DIEVS VIEŠ PĀRLIECĪBU VECĀKOS

Vecāki, audzināsim savus bērnus, gan mācot, gan praktiski izdzīvojot Dieva bauslību un Evaņģēliju. Un tad dzīvosim pārliecībā, ka mūsu mīļotie gan paliks, gan atgriezīsies pie ticības, kurā tie ir izauguši. “Māci savam bērnam viņa ceļu [uzsverot piedošanu un pestīšanu dāvājošo Evaņģēlija “tīklu”], no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis” (Sal.pam.22:6).

Bērniem nepieciešama Evaņģēlijā balstīta reliģija, kura darbojas kā tīkls zem virves staigātāja. Lai gan šis tīkls līdzinās draudīgajam zirnekļa tīmeklim, tā mērķis ir gluži pretējs: šis tīkls labo jūsu kļūdas.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.