305. Kā kristība var atbrīvot no sātana?


Raugieties augšup, nevis lejup

Attēlos redzamie vīri ir vainojami visai smagos grēkos. Jūda (augšējā bildē, uz ceļiem) nodeva Jēzu Viņa ienaidnieku rokās, un tie Viņu sita krustā. Pēteris (apakšējā bildē) aizliedza Jēzu, pie tam nevis vienu, bet trīs reizes, kamēr Kristum tika spriesta tiesa pirms krustāsišanas.

Jūda atnes-atpakal-trisdesmit-sudraba-grasus


Un, kaut arī jūs neesat nodevis vai aizliedzis Jēzu tik tiešā veidā kā šie Viņa mācekļi, jūs Viņu nododat ik reizi, kad grēkojat pret saviem draugiem, ģimenes locekļiem vai kaimiņiem. Būdams noraizējies, vai Dievs spēs jums piedot jūsu grēkus, un neziņā, kā savas vainas apziņā izturēties pret Jēzu, salīdziniet Jūdas un Pētera rīcību. Jūda izmisumā nokāra galvu un spēja saskatīt vienīgi savu grēku. Pēteris cerībā vērās uz augšu, prom no sevis un sava grēka, uz Kristu.

Kaut arī dažiem tas varētu būt pārsteigums, taču mūsu Kungs atdeva savu dzīvību, lai glābtu pat Jūdu! Kad Jēzus nomira pie krusta, Viņš bija samaksājis arī par visiem Jūdas grēkiem (2.Kor.5:19). Tomēr, neraugoties uz Kristus lielo mīlestības darbu, Jūda noraidīja Jēzus piedošanu. Viņš raudzījās lejup, novērsies no sava Glābēja.

Arī Pēteris bija smagi grēkojis, aizliegdams Jēzu. Bet jau iepriekš viņš bija apliecinājis, ka viņu var glābt vienīgi viņa Pestītāja vārdi. “Kungs,” Jēzum bija sacījis Pēteris, “pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi” (Jņ. 6:68). Pēteris šādi apliecināja savu ticību drīz pēc tam, kad Jēzus bija sacījis, ka Viņa vārdi ir “gars un dzīvība” (Jņ.6:63). Tas nozīmē, ka Pēteris saņēma piedošanu un glābšanu nevis savas nožēlas dēļ, bet gan Jēzus dzīvā un dzīvu darošā vārda dēļ.

RAUGIETIES AUGŠUP, NEVIS UZ LEJU!

Iespējams, jūs jau esat piedzīvojis vai arī jums vēl var nākties piedzīvot tikpat smagu vainas apziņu par kādu savu nodarījumu kā Jūdam un Pēterim. Jūs varat ieslīgt izmisumā vai pat vēlēties pielikt visam punktu. Tādā brīdī paraugieties augšup uz Jēzu, nevis gremdējieties apcerēs par savu šausmīgo stāvokli!

Vājuma un izmisuma brīžos atcerieties, ka nav nozīmes tam, cik nespēcīgs un bezpalīdzīgs jūtaties. Gluži tāpat kā barība spēcina miesu, Jēzus dzīvais vārds, ienākdams jūsos, spēj jūs stiprināt un aizgainīt izmisumu. Jēzus apgalvo, ka jūs nevarat sevi uzturēt tikai ar to barību, kas ik dienas ir jūsu galdā. Jums nepieciešams arī uzmundrinošais, piedodošais, spēcinošais un dzīvu darošais vārds, “kas iziet no Dieva mutes” (Mt.4:4). Šis vārds uztur jūsu dvēseli. Dievs jums tagad pasludina: Kristus asinīs Es tev piedodu (Ef.1:7).

Pētera ticības pilnā paļāvība uz Kristus piedošanu un paļāvība uz mūsu Pestītāja svētīgo piedošanu, kādu arī jūs varat iemantot, ir tā pati, kas lika ķēniņam Dāvidam sacīt: “Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! ..Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu” (Ps.32:1, 5).

Apustulis Pāvils uzsver šādas paļāvības iemeslu un pamatu, rakstot, ka Dievs Jēzu, kurš grēka nepazina, “mūsu labā ir darījis par grēku”, lai mēs Dieva acīs varētu tikt pasludināti par taisniem (2.Kor.5:21).

RAUGIETIES UZ JŪSU PESTĪŠANU – KRISTUS KRUSTU

Kad jūs atkal māks vainas apziņa par grēkiem – vai tagad vai agrāk izdarītiem un apslēptiem, celiet savu skatu uz augšu, uz krustu, un uz To, par kuru Jesaja rakstīja: “Taču Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs Viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes.53:4-5).

    Mīļais Kungs, ik reizi, kad esmu grēkojis, neļauj velnam iegrūst mani izmisumā, kā tas notika ar Jūdu. Pacel manu skatu uz Tavu krustu un manu vienīgo pestīšanu Kristū. Lūdzu Viņa svētajā vārdā. Āmen.

Pēteris

Birkas: , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.