156. Ko mēs saprotam ar vārdiem "debess un zeme"?


Raksti Skaidro Paši Sevi – Lutera izpratne [-04]

Izpratne, ka Raksti paši skaidro Rakstus, nevar pastāvēt bez pārliecības par to, ka Raksti ir skaidri un saprotami. Lutera laikā, tāpat kā šodien, bija daudz piekritēju uzskatam, ka Raksti ir neskaidri, un, ka šī iemesla dēļ būtu vajadzīgas kādas īpaši izcilas personas, kas savā autoritātē varētu dot pareizu Rakstu skaidrojumu. Komentējot 37. psalmu, Luters ļoti trāpīgi atzīmē: “Bet ja kāds no viņiem [pāvestiešiem] neliek jums mieru un saka: “Jums ir jāatzīst baznīctēvu interpretācija, jo Raksti ir neskaidri,” jums ir jāatbild: “Tā nav taisnība. Uz zemes nav skaidrākas grāmatas par Svētajiem Rakstiem, kura salīdzinājumā ar citām grāmatām ir kā saule salīdzinājumā ar citiem spīdekļiem.” Viņi to saka vienīgi tādēļ, ka vēlas mūs novirzīt no Rakstiem un paaugstināt sevi par mūsu kungiem, lai mums būtu jātic viņu sapņu sprediķiem.


Jo tā patiešām ir patiesība – dažas Rakstu vietas ir neskaidras, taču tajās jūs neatrodat neko citu, kā vien to, kas ir skaidri izteikts citās vietās. Tad nāca herētiķi un izskaidroja neskaidrās Rakstu vietas saskaņā ar saviem spriedelējumiem, tādējādi sagraujot skaidrās vietas un ticības pamatu. Tādēļ baznīctēvi atbildēja viņiem ar skaidrajām Rakstu vietām, tādējādi izgaismojot neskaidrās un pierādot, ka tas, kas vienā vietā ir teikts neskaidri, tiek skaidri atklāts citās vietās. Neļaujiet sevi novirzīt no Rakstiem, lai kā arī viņi [pāvestieši] to necenstos. Jo, ja jūs atkāpjaties no Rakstiem, jūs esat pazuduši; tad viņi jūs vedīs tur, kur vēlēsies. Bet, ja jūs paliekat pie Rakstiem, jūs esat svinējuši uzvaru un jūs pasmaidīsiet par viņu plosīšanos tieši tāpat, kā klints jūras krastā pasmaida par viļņu un bangu triecieniem. Visi viņu raksti ir nekas cits, kā tikai viļņi, kuri atplūst un aizplūst. Esiet pārliecināti, ka nav nekā skaidrāka par sauli, tas ir, es domāju, – Svētajiem Rakstiem. Ja to aizsedz kāds mākonis, tad tas, kas ir aiz tā, tomēr nav nekas cits kā šī pati skaidrā saule. Tādēļ, ja jūs atrodat Rakstos kādu neskaidru vietu, neuztraucieties, jo tajā noteikti ir izteikta tā pati patiesība, kas kādā citā vietā tiek skaidri mācīta. Tātad, ja nespējat saprast neskaidro, turieties pie skaidrā.”

II. Scriptura sacra sui ipsius interpres [Svētie Raksti skaidro paši sevi.]

Uzskats par to, ka Raksti skaidro paši sevi ir atstājis dziļu iespaidu uz visu tālāko Rakstu skaidrošanas tradīciju Kristīgajā Baznīcā un Bībeles oriģinālvalodu un Svēto Rakstu teoloģijas pētniecību. Tieši šis Rakstu skaidrošanas princips ļauj izvairīties no subjektivitātes un nenoteiktības. Pamatojoties šajā pieejā ir tikušas sastādītas arī visas nopietnākās mūsdienu teoloģiskās vārdnīcas, kuras lieto visdažādāko konfesiju un novirzienu teologi.

Šajā sakarā būtu jāpiemin to īpašo nozīmi, ko Luters piešķīra Bībeles oriģinālvalodu zināšanai, jo tā ir pamats skaidrai Rakstu izpratnei. Šajā pašā nozīmē mūsu luteriskie dogmatiķi saka, ka “teoloģijai ir jābūt gramatiskai”, tas nozīmē, ka, ja teologs vēlas izprast Rakstus, viņam ir jāievēro valodas likumi. Luters aizstāvēja šo patiesību tik dedzīgi, ka pat apgalvoja, ka ikviens, kurš kļūdās Bībeles oriģinālvalodu gramatikā, nevar nekļūdīties arī savā teoloģijā.

Varētu domāt, ka šāda Lutera attieksme pret Rakstiem – Rakstu burtiskās nozīmes īpaša izcelšana un princips, ka Raksti skaidro paši sevi, padara Lutera pieeju līdzīgu daudzo mūsdienu fundamentālistu un burtisko biblicistu pieejai, kuri uzskata Bībeli par tādu kā kodificētu likumu grāmatu visiem dzīves praktiskajiem gadījumiem un bieži atstāj neievērotu Bībeles galveno vēsti. Taču starp šiem burtiskajiem biblicistiem un Luteru ir kāda nopietna atšķirība, kura ļauj viņam saglabāt skaidru un dziļu Rakstu būtības izpratni.

Lutera izpratnē par Rakstiem abi iepriekšminētie principi ir cieši saistīti ar šo trešo principu, un tas ir Evaņģēlijs, kas visas Svēto Rakstu izpratnes centrā nostāda Dieva pestīšanas darbu Kristū.

Turpinājums seko »



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.