15. Par ko Dievs runā pirmajā plāksnē?


Privātā grēksūdze ir kas vairāk nekā tradīcija

Slavenajā Fjodora Dostojevska romānā Noziegums un sods Rodions Raskoļņikovs cietsirdīgi nogalina divus cilvēkus. Pēc tam mēnešiem ilgi viņu nemitīgi moka sirdsapziņa, un beidzot viņam nekas cits neatliek kā skaļā balsī atzīties – es esmu tas, kurš nogalināja veco atraitni un viņas māsu.

Privātā grēksūdze

Daudzi cilvēki, tāpat kā šajā gleznā attēlotais kauna un vainas apziņas māktais vīrietis, apzinās savu vainu gluži tāpat, kā to apzinājās Raskoļņikovs. Viņus moka sirdsapziņa, un viņi jūtas satriekti. Tas ir atgriešanās pirmais solis – sirds satriektība.

VAI DIEVS VISPĀR VAR MAN PIEDOT?

Iespējams, arī jūs zināt, kāda ir neizbēgamas vainas nasta. Kad mācītājs baznīcā pasludina Dieva varenos piedošanas vārdus visiem cilvēkiem, jūs varbūt domājat: “Viņš noteikti nerunā par mani! Kā gan Dievs var piedot to, ko es esmu nodarījis?” Kauns liek jums slēpt savus grēkus. Tomēr jūs saprotat arī to, kā jutās Dāvids, kad viņš sacīja: “Kamēr es klusēju, mani kauli panīka.. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā” (Ps.32:3-4; sk. arī Sal.pam.28:13).

Kāds tas būtu atvieglojums, ja kāds varētu ielūkoties jums tieši sirdī un, redzot visus jūsu grēkus, Jēzus vārdā pasludināt jums pilnīgu piedošanu (Lk.17:3; Jņ.20:23)!

NONIECINĀTĀ ATGRIEŠANĀS DĀVANA

Diemžēl, kad cilvēki apcer personīgas grēksūdzes iespēju, viņi to noraida kā “pārāk formālu” vai “pārāk katolisku”. Taisnība, ka daži šo atgriešanos ir sagrozījuši, no dāvanas padarot to par likumu vai pieprasot, ka jums jāizsūdz pilnīgi visi grēki, ko jebkad esat darījis (Ps.19:13). Mārtiņš Luters šo sagrozīto pieeju sauca par “vienām vienīgām bailēm un elles mokām”.

Taču tam, ka daži šo dievišķo dāvanu lieto nepareizi, nevajadzētu jūs atturēt no pareizas tās lietošanas. Luters arī pamāca par grēksūdzi – “nenicināt tādu dārgu mantu”. Viņš arī saka:

“Es neļaušu nevienam man atņemt privāto bikti un neatdošu to ne par kādiem pasaules dārgumiem, zinot, cik daudz stiprinājuma un mierinājuma tā man ir devusi. Neviens nezina, ko spēj šāda privāta bikts, izņemot tos, kuriem ir nācies bieži cīnīties ar velnu. Velns būtu jau sen mani pieveicis un nožņaudzis, ja mani nespēcinātu privātā bikts. Ir taču tik daudz šaubīgu un aplamu lietu, kuras cilvēks pats nespēj atrisināt.. Tad.. lai [viņš] aizved savu brāli uz klusu vietu, izstāsta viņam par savu nelaimi, izsūdz savus pārkāpumus, grēkus, neticību un lai lūdz mierinājumu un padomu. Ko gan tas cilvēkam kaitē, ja viņš sava tuvākā priekšā mazliet pazemojas un nostāda sevi kaunīgā situācijā? Kad tu saņem no brāļa mierinājumu, tad tici tam, it kā to tev būtu pasludinājis pats Dievs.”

PIEDOŠANA, KAS PASLUDINĀTA TIEŠI UN PERSONĪGI JUMS

Luters tik augstu vērtēja grēksūdzi viena vienīga iemesla dēļ – Dieva vareno piedošanas vārdu dēļ. To saprata arī Dāvids, savā lūgšanā 32.psalmā sakot: “Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu” (Ps.32:5; sk. arī Jes.1:18; Ap.d.3:19; 1.Jņ.1:8-9).

Jau tas, ka atzīstat un izsūdzat savus grēkus, atvieglina jūsu grēku nastu. Tomēr PATIESI debesu prieks jūs pārņem tad, kad cilvēks, kam jūs esat izsūdzējis grēkus, saka: “Es tev piedodu Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen” (sk. Mt.16:19; 2.Sam.12:13). Jums vairs nav jāmokās šaubās par to, vai Dievs jums ir piedevis, – Viņa piedošana ir pasludināta jums personīgi un kā tieša atbilde uz jūsu grēksūdzi! Un ar paļāvību jūs spēsiet saprast, ka “tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas” (Rom.8:1).

PIEDOŠANA JŪSU GRĒCĪGAJAI SIRDSAPZIŅAI

Mēs negrasāmies apgalvot, ka būtu nepieciešams biktskrēsls, ko jūs te redzat, vai kāda cita cilvēku radīta palīgierīce. Šīm lietām nav nekāda sakara ar privātās grēksūdzes galveno nozīmi – grēku piedošanas pasludinājumu tieši un personīgi jums. Nav nekādas nozīmes tam, kur jūs tiekaties – kancelejā, pašā baznīcas telpā vai jebkurā citā vietā. Nozīme ir vienīgi Dieva piedošanas vārdiem!

Visbeidzot – privāto grēksūdzi nevajag uzskatīt par kādu pienākumu vai apgrūtinājumu. Raugieties uz to kā uz dāvanu! Nekautrējieties tajā meklēt un rast lielo atvieglojumu, ko sniedz Dieva piedošana, kura pasludināta tieši un personīgi jums. Tāpat kā šajā gleznā attēlotais vīrs, dodieties pie savas draudzes mācītāja vai pie kāda cita, kam jūs uzticaties (Sal.pam.11:13), un izsūdziet savus grēkus. Lūdziet, lai Dieva dzīvu darošie piedošanas vārdi tiktu pasludināti jums personīgi, un cieši turieties pie tā, ko jūs dzirdat: “Tavi grēki ir piedoti Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.” (Mt.28:19; Mk.2:5). Tad līdz ar Dāvidu līksmi slavējiet Dievu, sakot: “Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid” (Ps.32:1-2).

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.