241. Ko mēs kopā ar visu pareizās mācības Baznīcu apliecinām par taisnošanu?


Pravieši, kas parādījās pēc gūsta

Pravieši Hagajs, Caharija un Maleahijs, kas darbojās pēc Babilonijas gūsta, savas mesiāniskās cerības koncentrēja uz jauno Templi. Tā laika vēsturiskais konteksts ir aprakstīts Ezras un Nehemijas grāmatās.


Hagajs

savu pravietojumu saņēma ķēniņa Dārija otrajā valdīšanas gadā, 520.gadā pirms Kristus dzimšanas, un turpināja sludināt 4 mēnešus. Viņš attēlo pretrunu: “Šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu,” – kamēr Tas Kungs sacīja: “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni rotātos namos?” Tomēr Dievs “lika pamosties.. jaunam garam” pārvaldniekā Zerubābelā un priesterī Jozuā tādā mērā, ka “viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu”. Un par šo Templi bija dots apsolījums, ka “šā pēdējā nama krāšņumam jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība” (2:9). Tādā garā Hagajs spēja iedrošināt savus laikabiedrus:

“Un tagad, Zerubābel, ņemies drosmi.. Pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta.. Apsolījums, ko Es jums devu.. Un Mans Gars valda jūsu vidū: nebīstieties! Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi..” (2:4-6) ” “Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību”.. “Es turēšu tevi kā zīmoga gredzenu, jo Es tevi esmu izredzējis!” saka Tas Kungs Cebaots.” (2:19,23)

Šo vispārējo vēsti rabīni saista ar “pestīšanas” gaidām, kas vērstas uz “beigu laiku” un “pēdējām dienām”. Dievs satricinās debesis un zemi, un tautu sirdis. Komentējot par “zīmoggredzenu”, Metsudat David saka: “Tieši tāpat, kā zīmoggredzens nav noņemams no īpašnieka rokas, tā Mana mīlestība neatkāpsies no viņa, jo “Es esmu izraudzījis viņu”. Es esmu izraudzījis vienu no tavas sēklas būt par Mesiju Ķēniņu.” Un patiešām, Jēzus ģenealoģijā pieminētais Zerubābels kļuva par mesiāniskās idejas zīmogu (skat. Mt.1:12).

Caharija

sāka kalpot divus mēnešus pēc Hagajas, 520.gadā pirms Kristus dzimšanas. Augstais priesteris Jozua un viņa draugi bija dzīvi pravietojumi, jo tiem vajadzēja novilkt savas “netīrās drēbes”, simbolizējot to ceļu, kā Kungs Cebaots “visus šās zemes grēkus izdzēsīs vienā dienā” (3:9). “Tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu.” (1:17) Par Israēlu Tas Kungs sacīja: “Kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam.” Reiz tauta svinēs lielus “tabernākulu svētkus”, un tad pat zirgu zvārguļi un vārāmie katli būs “SVĒTĪTS TAM KUNGAM!” Tomēr šai laikā nav jānicina “sīko sākumu diena” (2:8, 14. nod. un 4:10).

Targums izskaidro apsolījumu no Cah.3:8 – “Es likšu nākt Savam kalpam Cemaham” – tā, ka Dievs “vedīs Savu kalpu Mesiju, kurš nāks“. Runājot par 4:7 “noslēguma akmeni”, Targums saka: “Tā tika atklāts Mesija, jo viņa vārds pastāv kopš vissenākajiem laikiem un viņš valda visas valstis.” Vārdi no 6:12 – “Raugi, ir vīrs, kas saucas Cemahs, un viņa laikā viss zels un plauks” – tiek interpretēti šādi: “Redzi, kāds vīrs! Viņa vārds ir Mesija. Viņš nāks un būs liels, un viņš uzcels Dieva Templi.” Un arī 10:4 – “No Jūdas nāks stūrakmens, no viņa telšu vadži” – Targums skaidro šādi: “No Jūdas nāks viņa ķēniņš, no viņa Mesija.Metsudat David šeit saskata “ķēniņu, kuru slavina tauta un kurš tiek likts kā celtnes stūra akmens, visnoslīpētākais.., kā ir rakstīts: “Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni”.”

Talmuds mesiānisma idejai pieskaras arī diskusijā par Caharijas grāmatu. Kad, piemēram, 1:20 ir runa par “četriem kalējiem”, kas tika parādīti pravietim, Talmuds saka, ka šeit mēs varam redzēt “Mesiju Dāvida Dēlu, Mesiju Jāzepa Dēlu, Ēliju un Taisnības Eņģeli”. Arī Talmuds pieskaras Ciānas meitas Ķēniņam, kas jāj uz ēzeļa. Vienā jautājumā tiek norādīts uz labi zināmajiem rabīna Hillela vārdiem, kurš sacīja, ka jau Hiskijas laikos israēlieši priecājās par Mesiju, bet “viņi to apēda”, un Talmuds dedzīgi cer, ka Dievs piedos Hillelam, jo “Hiskija dzīvoja pirmā Tempļa laikā un Caharija savā pravietojumā runāja par otrā Tempļa laiku“. Caharijas 12:10 – “Tie raudzīsies uz viņu, ko tie sadūruši” – Talmuds interpretē kā norādi uz “Mesiju, Jāzepa Dēlu”, citiem vārdiem sakot, Ēfraimu, par kuru mēs runājām jau vairākos jautājumos.

Midrash ietver interesantu diskusiju par Mesijas slepenajiem vārdiem. Caharijas 9:1 runā par “Hadraha zemi“. Midrash par Augsto dziesmu attiecībā uz šo vārdu atzīmē, ka tas norāda uz “Mesiju, kurš ir had [ass] un rach [maigs] – ass pret pagānu tautām, bet maigs pret Israēlu, kas nozīmē, ka Hadrahs, Mesija Ķēniņš, “vadīs” [lehadrîch – līdzīga sakne] visas pasaules tautas uz atgriešanos no grēkiem”.

Kristiešu ekseģēze Caharijas grāmatā atrod daudz mesiāniskā materiāla. Kristus ir Mans “kalps Cemahs”, un “viņa laikā viss zels un plauks” (3:8, 6:12). [Skat. arī Jer.23:6, Jes.11:1 un 53:2] Viņš ir “miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa” (9:9). Viņu nodeva par “trīsdesmit sudraba gabaliem”, kas pēc tam tika iemesti “Tā Kunga namā” (11:12-13). Viņš tika caurdurts, un, pateicoties viņa pestīšanas darbam, mums ir “pieejams avots pret grēku un nešķīstību” (12:10 un 13:1). “Un, ja viņam tad jautās: kas tās tev par rētām uz tavām krūtīm? – tad viņš atbildēs: tā mani sasita manu draugu namā.” (13:6) Ebreju valodā šī frāze burtiski nozīmē “rētas starp tavām rokām” – ben yadeichâ –, un tāpēc rabīni to interpretē kā sišanu “pa pleciem, starp rokām”. Nākamajā pantā lasām: “Zoben, pacelies un vērsies pret Manu ganu un pret to vīru, kas Man tuvs!” Šis vārds “tuvs” – ạmiti – ebreju valodā nozīmē “vienādā stāvoklī” jeb “līdzinieks”. Metsudat David par šo ganu izsakās, ka “viņš ir vienādā stāvoklī tai nozīmē, ka viņš ir savas tautas gans tieši tāpat, kā Es esmu Israēla gans”. Ibn Ezra šai kontekstā norāda uz “Mesijas, Jāzepa dēla nāvi”. Jēzus pēdējā Vakarēdiena laikā citēja šos pantus, runājot par to, kā mācekļi atkritīs Viņa dēļ: “Jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.” (Mt.26:31 un Mk.14:27) Caharijas grāmatas 14. nod., lasot par kristiešu cerību, parādās apokaliptisks stils: “Un Viņš nostāsies tai dienā ar Savām kājām uz Eļļas kalna.. Un būs viena vienīga nepārtraukta diena.. Vakarā būs vēl gaisma. Tanī dienā plūdīs no Jeruzalemes dzīvi tekoši ūdeņi..” (14:4,7-8) Kaut arī mums vienmēr būtu jāpatur prātā, ka tādas apokaliptiskas, sapnim līdzīgas ainas vajadzētu interpretēt plašākā kontekstā, tomēr arī tās pieder pie Vecās Derības Mesijas gaidīšanas.

Maleahija grāmata

beidzot noslēdz praviešu atklāsmes loku. Te mēs nonākam pie pēdējām Hagaja un Caharijas atdzimšanas atbalsīm, ap 516.gadā pirms Kristus dzimšanas. Apmēram 60 gadu vēlāk sāksies Ezras un Nehemijas darbs. Pravietojums sākas ar asiem vārdiem: ” “Es esmu jūs mīlējis,” saka Tas Kungs, “un tad jūs prasāt: kā tad Tu esi parādījis pret mums Savu mīlestību”?” Cilvēki krāpās, kalpodami Kungam; viņi nesa aklus, klibus un neveselus dzīvniekus upurim un bija aizmirsuši dot Kungam desmito tiesu. Vissliktāk bija tas, ka viņi bija “Levija derību lauzuši” un aizmirsuši savu priesteru tautas aicinājumu. Daudzi bija šķīrušies no savām sievām: “Tas Kungs ir bijis par liecinieku tev un tavu jaunības gadu sievai, kuru tu tagad esi atstūmis un ienīsti, kaut viņa bija tava līdzgaitniece un tavas paša derības sieva.. “Bet, kas uz viņu dusmo un padzen viņu,” saka Tas Kungs, Israēla Dievs, “tas aptraipa savu tērpu ar varmācības negodu,” saka Tas Kungs Cebaots, “tādēļ esiet nomodā par savu garu un neesiet neuzticīgi pret viņu – šādu sievu!”" (2:14-16)

Tieši tādā situācijā nāks Mesija:

“”Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots.”

Frāze “Tas Kungs Cebaots” (Yahweh Tsebaoth) Maleahija grāmatā atkārtojas 20 reižu.

“Bet kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? – Jo Viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms. Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus..” (3:1-3)

RaDaQ, rabīns Dāvids Kimhi, “bez kura nebūtu pareiza Bībeles skaidrojuma”, par “Kungu”, kurš nāks uz Savu templi, saka: “Viņš ir Mesija Ķēniņš un Derības Eņģelis.” Metsudat David parāda atšķirību starp Kunga Eņģeli un Derības Eņģeli: “Kungs ir Mesija Ķēniņš, uz kuru gaida visas acis un ilgojas, un vēlas atnākam, bet ar “Derības eņģeli” ir domāts Ēlija.” Maleahija grāmatas noslēgums tam piekrīt:

“Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena. Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem.” (4:5-6)

Mihas 2:13 mēs jau sastapām šo domu, ka Mesijas priekšā ies šķēršļu salauzējs”. Atkal RaDaQ šeit saskata Ēliju un nākamā, 14. panta, “ķēniņā” Atvasi, Dāvida Dēlu. Metsudat David saka: “Ēlija nāks pirms atbrīvošanas, lai piegrieztu Israēla sirdis saviem tēviem,” – un Mihas 14 ķēniņā saskata “Mesiju Ķēniņu”. Bez šīm interpretācijām nav saprotams Jāņa Kristītāja darbs.

Midrash runā par Mesijas attēlojumu Maleahija grāmatā. Mal.3:19 ir teikts: “Nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns.” Par to Midrash saka:

“Kad beidzot ieradīsies Viņš, kas nāks, Svētais no tās trauka atklās Savu uguni, sadedzinot grēku, kā stāv rakstīts: “Nākamā diena tiem pielaidīs uguni.”"

Maleahija 3:20 ir apsolījums, ka reiz “uzlēks taisnības saule un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas”. Midrash runā par “saules uzlēkšanu, kad nāks Mesija, kā stāv rakstīts: “Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums.” Viena no profesora Jozefa Klausnera iemīļotajām idejām bija tāda, ka caur Mesiju cilvēcei uzausīs “zelta laikmets”, proti, tāds laiks, kad cilvēce, izmantojot Maleahija tēlojumu, atradīs dziedinājumu zem viņa spārniem.

Šai pārskatā mēs redzējām, ka patiesībā tā arī ir, ka “visi pravieši nav pravietojuši ne par ko citu, kā par Mesijas dienām“. Jūdu mesiānisko ideju, it īpaši tās senākos aspektus, var redzēt balstāmies uz plašāku materiālu nekā tās kristiešu līdzinieci. Pat, ja nākotnes pestītāja gaidīšanas izcelsme bieži vien slēpjas praviešu laika vēsturiskajā situācijā, jūdu zinātnieku darbos tā pārsteidzoši plaši atklāj iezīmes, kuras pēc savas dabas ir pārvēsturiskas.

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.