235. Kāds ceļš jāstaigā Kristus Baznīcai šajā laicīgās zemes dzīves posmā?


Pirkt zeltu no Jēzus

Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts. [Atkl.3:18]

pirkt zeltu no Jēzus

Ņem vērā Tā Kunga vārdus: “Pērc no Manis!” Padomā mirklīti, ko tas nozīmē, kad Tas Kungs degsmes pilns, augstā, majestātiskā un nopietni pamācošā tonī saka: “Es tev došu padomu: pērc no Manis!” Tas ļoti asi vēršas pret visiem mūsu darbiem! Tas spēcīgi apstiprina faktu, ka nekas nav derīgs Dieva priekšā, kā vien tas, kas nācis no Viņa Dēla.

Bet “pērc”? Ko tas nozīmē? Tā saka Tas Kungs: “Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!” [Jes.55:1]. Un vēl: “Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas” [Atkl.22:17].

Redzi: “Bez maksas!” Par šādu pirkšanu Viņš te runā: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu,” tas ir, “Es tev došu padomu – atsakies no paļāvības uz saviem darbiem un tici tikai Man un saņem no Manis.” Taisnība, ka Viņš runā pa pusei nosodījuma un nopietna pamudinājuma garā. Bet tādēļ tas ir jo lielāks iepriecinājums, it kā Viņš teiktu: “Es tev pavēlu, lai tu pats nedari ne mazāko lietiņu žēlastības iegūšanai un sevis atdzīvināšanai. Es tev pavēlu, lai tu atturies no pašdarbības, bet vienīgi saņem no Dieva. Es pavēlu tev ticēt, ka ar Manu veikumu tev pietiek!”

Ja tev ir svētība to ticībā pārdomāt un iedziļināties šais majestātiskajos Dieva vārdos: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts,” tad tu pieredzēsi, ka šie vārdi patiesi spēj darīt remdenu dvēseli dedzīgu. Aukstu un mirušu dvēseli tie spēj darīt dzīvu un kaismīgu, jo šajos Dieva vārdos viss ir dižens un brīnišķīgs.

Pirmkārt, Tas Kungs pirms mirkļa ļoti spēcīgiem vārdiem aprakstīja tā cilvēka postu un necienību, kam tas viss tiek dāvināts, tā ka nevienai nabaga dvēselei nav jādodas prom, jāpaliek bez savas daļas un jājūtas pārāk necienīgai. Otrkārt, tas ir ļoti nopietns padoms un brīnišķīgi mūsu varenā Kunga vārdi necienīgam grēciniekam. Pret šiem vārdiem visas mūsu domas, uzskati un sajūtas ir vienīgi kā smilgas vējā un smilšu graudi pret lielu, augstu kalnu.

Bet ko Kristus domāja, piedāvādams “zeltu”? Daži ir uzskatījuši, ka tā ir ticība, bet tā tas nav. Šai kontekstā tas neiederas. Ticību šeit simbolizē pati pirkšana, un tas ietver sevī gan vēlēšanos, gan ticēšanu. Bet zelts, kas jāpērk un kas simbolizē piedāvātās bagātības, norāda uz tām lietām, ko ticība satver, proti – visus Viņa nopelnus vai Kristus dārgās asinis, kas tikušas pārbaudītas un kausētas Viņa ciešanu ugunī.

Par to Pēteris saka: “Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu atpirkti.., bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm” [1.Pēt.1:18-19]. Apustulis vēlas sacīt: “Lai kaut ko izpirktu, ir nepieciešams sudrabs un zelts, taču mēs neesam atpirkti ar iznīcīgu, bet neiznīcīgu zeltu – Kristus dārgajām asinīm jeb Kristus nopelniem, kas ir vienīgā lieta, kas var padarīt nabaga grēcinieku bagātu.”

Pati ticība nav tās bagātības, kas derīgas Dieva priekšā. Ja cilvēks grib pastāvēt Dieva priekšā, nepietiek ar to vien, ka viņš nāk ar savu ticību un grēknožēlu, lūgšanu, mīlestību un pazemību, jo pat šīs lietas, kuras mūsos radījis Svētais Gars, nevar aizstāvēt mūs vai pastāvēt tiesas ugunī. Trauka vājības dēļ šīs lietas vienmēr ir un paliek nepilnīgas. Nē, ja cilvēks vēlas pastāvēt Dieva tiesā un būt “bagāts” Dieva priekšā, tad viņam jāiemanto kas augstāks un labāks, proti – zelts, kas pārbaudīts un kausēts Dieva tiesā. Tā ir vienīgi Kristus paša taisnība.

Tāpēc pārdomājiet nopietni, kāda ir Kristus piedāvātā zelta vērtība, proti, Viņa asiņu vērtība. Tu esi ļoti grēcīgs un nabags. Tu esi parādā desmit tūkstošus talentu. Tu esi grēkojis tik bieži, tik ļauni un nožēlojami. Bet ieliec visu šo savu postu vienā svaru kausā un Dieva Dēla izlietās asinis otrā kausā un pasaki, kurš no tiem sver vairāk!

Nav šaubu, ka mūsu grēki ir lieli un smagi, bet, kad no Viņa paša mutes es esmu dzirdējis: “Tās ir Manas asinis, kas.. tiek izlietas grēku piedošanai” [Mt.26:28], un no Viņa apustuļa: “Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem” [1.Jņ.1:7], tad mana nabaga grēcīgā, noskumusī dvēsele ir pilna mierinājuma un drosmes. Tad es atkal atdzīvojos un topu dedzīgs garā, jo nav pilnīgākas izpirkšanas kā Kristus asinis.

Vai ierobežota cilvēka grēki var būt vairāk vērti par bezgalīgā un neierobežotā Kristus asinīm? Kristus šeit saka pat pašam necienīgākajam cilvēkam, kas dziļi atkritis no žēlastības: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts.” Tā Viņš pasludina, ka cilvēks vienīgi ar šo zeltu top bagāts – ne tikai brīvs no vainas, bet arī bagāts!

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.