101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?


Pilnīgi atklāti Nr.5 [1.daļa]

« Lasi Pilnīgi atklāti Nr.1

Pēdējo rakstu Pilnīgi atklāti sērijā publicēsim divās daļās. Šodien būs Ievads un Kalpošanas amats, nākamaja nedēļā Baznīca un Kopsavilkums.

Vēlos vēlreiz uzsvērt, mīļais lasītāj, ka sērijas “Pilnīgi atklāti” raksti tapa laikā, kad bijām LELB. Šis raksts tapa līdz 2006.gada 28.jūnijam, kad Roberto un gviclo pārtrauca sadraudzību svētajās lietās ar LELB, un tika rakstīts sekojot Lutera akadēmijas mācību spēku aicinājumam.



2006.gada 28.jūnijā

Luterāņi, vai LELB ir luteriska baznīca?

1. Ievads

1.1 Šis raksts nav ar mērķi radīt nemieru, bet rakstām to kā teologi, kuri kopā ar jums vēlas pēc kārtas apskatīt dažus jautājumus, un paust savu nostāju par šobrīd notiekošo LELB, un ko mēs nevaram nedz pieņemt, nedz ar to samierināties, nedz par to klusēt.

1.2. Rakstā ir apskatīti divi jautājumus, kas nebūt nav vienīgie, par ko vajadzētu runāt, bet mūsuprāt, šobrīd būtiskākie. Pirmais ir mācība par kalpošanas amatu, un otrs, mācība par baznīcu. Tas būs kodolīgs apskats, salīdzinot LELB mācību un Luteriskās ticības apliecības, neiedziļinoties detaļās.[1] Darbu noslēgs kopsavilkums.

1.3. Mēs vēršamies pie ikviena LELB draudžu locekļa un mācītāja, jo LELB augstākā lēmējinstitūcija ir sinode,[2] nevis arhibīskaps, vai kāda ietekmīgu cilvēku grupa. Tātad mācības jautājumi ir sinodes atbildība, un neviens nevar vainot kādu citu notiekošajā.

1.4. Baznīcas mācības jautājumos nedrīkst valdīt vieglprātība vai visatļautība. Nedrīkst samierināties nedz ar tiem [it kā nevainīgiem] maldiem, kurus baznīcā cenšas ieviest, nedz ar tiem, kurus nevēlas apkarot. [Luteriskā dogmatika baznīcu, kura to pieļauj, sauc par nešķīstu, heterodoksu vai pat antikristīgu.] Draudžu ganu neizlēmība šādos jautājumos var nest postošas sekas, kas nedos iespēju saglabāt skaidru Dieva Vārda mācību nedz mūsu, nedz arī nākamai paaudzei. Mēs esam to saņēmuši, un mums tā ir jāsaglabā tālāk.

2. Kalpošanas amats [De Ministerio Ecclesiastico]

2.1. Baznīcā ir viens kalpošanas amats neatkarīgi no tā, kā to teologi nosauc – par evaņģēlistu, mācītāju, virsmācītāju, bīskapu, arhibīskapu, presbiteri, priesteri utt. Tautā to sauc par “mācītājs.” Starp dažādiem nosaukumiem atšķirība ir tikai tāda, ka katram Kristus draudzes kalpam [mācītājam], pamatkalpošanai nāk klāt kāds īpašs pienākums un atbildība draudzes un baznīcas dēļ.

2.2 Saskaņā ar Luteriskajām ticības apliecībām[3] pamatojoties Svētajos Rakstos kalpošanas amats ir iedibināts, lai mēs varētu saņemt taisnojošo ticību ar Evaņģēlija mācīšanu un Sakramentu pārvaldīšanu kā instrumentiem.[4] Šis amats nekādi netiek dalīts daļās vai statusos, un tajā nav hierarhiskas pakāpes.[5]

Runāt par trīsdaļīgo [kalpošanas] amatu [bīskaps – priesteris - diakons] ir nebibliski, pat ja šie amata nosaukumi ir atrodami Bībelē. Kalpošanas amats ir viens vienīgs, kas ir pamatos pareizi saprastā apustuliskā sukcesija, proti, kā sekošana apustuliskai mācībai, kas nav iegūstama iesvētīšanas, ordinācijas vai konsekrācijas ceļā, bet vienīgi paliekot uzticīgiem Dieva Vārdam. Līdzīgi, kā sieviete var būt vai nebūt mātes cerībās, tāpat arī cilvēks var būt, vai nebūt kalpošanas amatā. Šeit nav iespējami starp stāvokļi vai pakāpes.

2.3. Par to, kas ir evaņģēlista amats Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā [LELB], lai spriež tie, ar kuru “svētību” tas ir ieviests un līdz šim paturēts. Vēlamies tikai norādīt, ka tas ir pretēji luteriskajai izpratnei par kalpošanas amatu. Evaņģēlists, būdams mācītājs, par tādu netiek saukts un uzskatīts, bet tiek ierobežots. Turklāt aizliegums evaņģēlistam konsekrēt Svēto Vakarēdienu [arī citus pienākumus, ko jāveic draudzes kalpam] nezināmu iemeslu dēļ līdzinās Romas katoļu diakona amatam, vai arī liecina par neluterisku izpratni par Svēto Vakarēdienu.

2.4. Lai nu tad arī paliek LELB sinodes[6] ziņā turpat 30 sievietes, kuras kalpo[7] draudzēs, bet netiek uzskatītas par mācītājām. Tas gan nenozīmē, ka mēs atzītu sieviešu kalpošanu, bet vēlamies noradīt uz nekonsekvenci. Vai nosaucot kalpošanas amatu par evaņģēlistu, un nezināmu iemeslu dēļ aizliedzot evaņģēlistam konsekrēt Svēto Vakarēdienu un citādi ierobežojot, [līdz ar to, to padarot par sava veida pašizdomātu kalpošanu nevis kalpošanas amatu] var uzskatīt, ka LELB ir konservatīva un luteriska baznīca, kurā nav sievietes mācītājas? Šāda prakse neliecina par LELB mācības stingru teoloģisku nostāju, un luterisku izpratni jautājumā par kalpošanas amatu un ordināciju, uz kuru LELB [kā evaņģēliski luteriska baznīca] pretendē.

2.5. LELB ir vērojami centieni ieviest bīskapu amatu un apvienot reģionus diacēzēs, aizbildinoties, ka tas atslogos prāvestu darbu un paaugstinās kontroles un draudžu un mācītāju garīgās aprūpes iespējas, noklusējot vēlmi ieviest mācību par trīsdaļīgo amatu [kas ir mantots no Romas katoļu reliģijas], aplamu izpratni par apustulisko sukscesiju [kas ievieš kvalitātes pakāpes un hierarhiju garīdznieku vidū, mistiski saprotot bīskapu konsekrāciju, kurā tiekot saņemta apustuliskā sukcesija no herētiskiem bīskapiem un paša antikrista] un hierarhisko piramīdu, kuru noslēgs arhibīskaps [kuru sinode ievēlēja uz mūžu, t.i., zemes dzīvi].

2.6 Luteriskās ticības apliecības, pamatojoties Svētajos Rakstos apliecina, ka adiaforu [ārējas ceremonijas un kārtība, kuras Bībelē nav ne pavēlētas, ne aizliegtas] dēļ neviena baznīca nav jānosoda, jo “nesaskaņa gavēšanā neatņem saskaņu ticībā.” Ceremonijas var mainīt tā, lai draudzei tas būtu visderīgāk un celsmīgāk. Bet ja ārējas ceremonijas tiek ieviestas ar spaidiem un ignorējot Luteriskās ticības apliecības, tad adiaforas ir nevis brīva izvēle, bet kaitīgas ticīgajiem.[8]

Lasi arī Pilnīgi atklāti Nr.5 [2.daļu] »


[1] – Šeit jāņem vērā, ka neskaidrības atsevišķos mācības jautājumos baznīcu vēl nedara par heterodoksu, bet gan attieksme pret problēmām un vispārēja virzība. Hetorodoksiju iezīmē arī atsevišķas izpausmes, bet pamatā ir principiāla problēma, no kā arī rodas atsevišķās un redzamās

[2] – LELB satversme

[3] – Augsburgas ticības apliecības V artikuls

[4] – Mt.28:19-20; Mk.16:15-16; Jes.55:10-11; Rom.10:17; 1.Tim.3:5; Ap.d.20:28, 20:31; 1.Pēt.5:3

[5] – Tit.1:5-7; Ap.d.20:17, 20:28; 1.Kor.4:1; 1.Pēt.5:1

[6] – LELB satversme IV, 50

[7] – 1.Tim.2:11-15; 1.Kor.14:34-38

[8] – Mt.15:9; Gal.5:1, 2:5; Epitome X artikuls



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

32 atsauces par “Pilnīgi atklāti Nr.5 [1.daļa]”

  1. Didzis Meļķis:


    Varētu teikt, ka tā LELBa, no kuras es savulaik aizgāju, salīdzinājumā ar pašreizējo bija gluži jauka vietiņa. :) Nu, vienkārši pirms gadiem padsmit šis te viss nu jau reglamentētais un aizvien vairāk un neizbēgami institucionalizētais murdziņš bija ‘pirmmatērijas’ stadijā. Protams, sliedītes tolaik tika apzināti liktas taisni uz šīs baltas dieniņas stāvokli, un te nu draugi (ot slova ‘drugoi’) ir: pusceļā uz Romu. Benvenuto!

  2. ddauka:


    nupa palasījos Heimnicu, šis ar neapmierināts ar sava laika luterisko baznīcu, kas kopš Augsburgas ļoti mainījusies – kādi luterieši neparaksta Formulu, citi uzmetušies par jauniem bīskapiem, trešie saceļas pret jebkādu pārvaldes formu Baznīcā, iet vaļā amata mantošana utt. utjp.
    Situācija šodien nav ne par matu sliktāka kā Heimnica, Lutera vai Pāvila laikā. Jā, lielā vistu kūtī stāvoklis ļoti žēlīgs, gan uz augšējās laktas, gan lejā, bet, lai ko mainītu, jābūt tur iekša un jastrādā ne tikai ar pamācīšanu, pie tam no ārpuses!
    bet varrbūt draugi teologi domā, ka tās avis nav vērtas, lai lieki pūlētos,ko? lai jau tiek galā pašas ar tiem vilkiem ar dievpalīgu…

  3. gviclo:


    Tamdēļ jau Hemnics, dauka, saka Enhiridionā, ka Baznīca ir dibināta uz Dieva Vārda un tam piesaistīta. Ja tā no šī Vārda novēršas, tad tā vairs nav kristīga Baznīca. Tādēļ ļaudīm ir bieži jāatgādina, lai viņi nošķiras no viltus baznīcām [Ps.1; 2.Kor.6; Mt.7:16; Gal.1; 1.Jņ.4] un lai turas pie patiesās draudzes un atzīst, ka tās ir patiesās kristīgās Baznīcas īstās pazīmes. [Ebr.10; Mt.12; Ps.27]

  4. Didzis Meļķis:


    Jautājums, runājot dzejnieces vārdiem, ir par iekšiņu un āriņu. Man, esot ārpus LELB, ne brīdi nav bijušas šaubas, ka esmu kā reizīti tai iekšiņā. Tai skaitā arī uzticētu avju drošības labad – to, kuras sargāt un kopt saskaņā ar savu aicinājumu man nācās un nākas. Dullais d un pārējais LELB alfabēts līdz pat v un z uzpūtīgi domā, ka viņiem ar’ ir “citas kūtis”, kurām praktiski nav gala, tāpēc, kā pats apliecina, ir iekūlies kurjatņikā. Nu i kukarekaiķe sebe.

  5. ddauka:


    ziniet, bija reiz tādi donatistu salašņas, dikti svēti un pariezi.
    bija un izbija…

  6. Roberto:


    draugs ddauka, man kaut kā nejauši ir piemirsies par donātistiem

    vai Tu lūdzu atgādinātu donātisma galvenās pazīmes?

  7. Indrex:


    Ecclesia quatenus impura non est ecclesia.

  8. ddauka:


    draugs Indrex, kurā vietā LELBā tu atrodi tik daudz impuras, ka bū’tu tā briesmīgi jamūk?!
    jūsu gadījums drīzāk apstiprina teoriju – zaglis sauc “ķeriet zagli!”

    nu un savukārt donatisms slēpjas cilvēkā, kas pēc savas miesīgās dabas seperātiski tendēts – viņam nebūs labi tik ilgi, kamēr beidzot nebūs kļuvis par eremītu, tas ir viņam nebija labi ne pie harikiem, ne lelb, ne klb, līdz biedzot kļuva par e-remītu. tik viena nelaime, nev neviena, kas šim sekotu,jo e-remītam eremīta liktenis – vien erkšķi visapkārt…

  9. Roberto:


    draugs ddauka nāksies atkārtoties: vai Tu lūdzu būtu tik laipns atgādinātu man donātistu raksturīgās pazīmes!

  10. ddauka:


    Tev ieteiktu labāk griezties ar šo jaut pie Millera un LC 161 utt.

  11. Roberto:


    nē, draugs ddauka, es gribu dzirdēt/lasīt Tavu apsūdzību

  12. Didzis Meļķis:


    Indrex, šie salašņas lieto gan ‘quatenus’, bet tikai vienā gadījumā – “parakstoties” zem luteriskajām apliecībām.

  13. ddauka:


    kam, par ko

  14. Roberto:


    par donātismu, draugs ddauka, par donātismu

  15. ddauka:


    draugs Roberto, es kādu apsūdzēt! diespasarg
    to nodarbi labprāt atstāšu jūsu pārziņā.

  16. Indrex:


    Tā ir, Didzi. Reku, pat donātisms un Augsburgas ticības apliecības VII, VIII artikuls ir tā sajucis, ka ne atšķirt, kas no Dieva, bet kas – no cilvēka.
    Kad teoloģija pārvēršas par “cilvēka īpašumu”, respektīvi, par quatenus ideoloģiju, pretstatā situācijai, kad teologs ir vienīgi causa instrumentalis, tad arī LC un Millers ir adaptējami. Kā gribu/māku, tā maunu un nekādu problēmu.

  17. ddauka:


    nu draugs I, tava maušana skan, reku kā no causa magistralis.
    ja pirmkursnieks uzreiz grib būt doktors, tad parasti viņš sāk mēlēs runāt pašam neizprotamus latinismus ;))

  18. jenoc:


    Gviclo,beidz runāt aplinkus,runā tieši,tā,kā domā un tā,kā tas patiesībā arī ir,lūk šādi:
    “Tamdēļ jau Hemnics, dauka, saka Enhiridionā, ka KLB ir dibināta uz Dieva Vārda un tam piesaistīta. Ja tā no šī Vārda novēršas, tad tā vairs nav kristīga Baznīca. Tādēļ ļaudīm ir bieži jāatgādina, lai viņi nošķiras no viltus baznīcām [Ps.1; 2.Kor.6; Mt.7:16; Gal.1; 1.Jņ.4] un lai turas pie patiesās draudzes -KLB un atzīst, ka tās ir patiesās kristīgās Baznīcas -KLB īstās pazīmes. [Ebr.10; Mt.12; Ps.27]“, nevis kā 11.05.2007 10:25.

  19. gviclo:


    jenoc, “katrs septiņgadīgs bērns, paldies Dievam, zina, kas ir Baznīca: proti, svēti ticīgie – avis, kuras dzird sava Gana balsi. Jo tā lūdz bērni: “Es ticu uz svētu kristīgu Baznīcu.”

  20. jenoc:


    :D

  21. Ķencis:


    Ddauka raksta:

    “Jā, lielā vistu kūtī stāvoklis ļoti žēlīgs, gan uz augšējās laktas, gan lejā, bet, lai ko mainītu, jābūt tur iekša un jastrādā ne tikai ar pamācīšanu, pie tam no ārpuses!”

    Dauka, vai atrastos arī kāda Rakstu vieta, kas to pamatotu?

  22. ddauka:


    draugs Ķenci, palasīsimies ar:
    vispirms stāstiņu, kurā Jeremija “draudzīgā” pulciņā dodas uz jauko Eģiptes zemi. nezin gan ko šis nelaižas tālēs zilajās lidzigi jums?
    pēc tam varam pastudēt Ijabu – kurš gan bija iekšā pie Ijaba,vi;na draugi pamācītāji,kas skaita viņa grēku daudzumu, vai Elihuss, kas ved viņu Dieva skatīšanā?
    tā ka draugi teoloģizētāji uzmanat, ka kāds ijabs nedabon par jums pēdīgi aizlūgt,a to izrādīsities esam pieskaitīti āžu pulkam…

  23. pareizais:


    Draugi (nu kas jūs man par draugiem, ja nu vienīi brāļi i.Crist – kas vēl nav droši zināms)! Palasījos tos jūsu skribelējumus tipa L.A. laikā rasktītos. Droši vien tas ir raksturīgi 2-3 kursa studentiem, ka viņiem šķiet, visu saprotam un izprotam. Un tad tā vien gribās to visu izlikt kautkur. Nu līdzīgi kā pēc tādas jaukas pārēšanās aiziet uz WC un izlikt to visu … Bet nez ko esi ēdis?! Paskatījies ?! Vai labi izkožļāji :) Tomēr tici man Roberto, L.A. vakara nodaļa nav tā augstākā teoloģijas virsotne, kādu tu sev to iedomājies. Tādēļ to spriedelējumu putra (sastāvs: vissvētās ticības apliecības – auzas, Bībeles citātiņi – grūbas, un jūsu domiņas – čauliņas) ir nekas vairāk kā murmulēšana pret kautko (raganai vienmēr gribas būt pret). Noformulēts tā it kā teoloģiski, bet īsti neierulē tas dziļuma trūkums. Tā ir cīņa ap institucionālo utt. tā kā reperis, kas skaita pantiņus par to, cik viss ir slikts un ka viss ir kaka.
    Bet ja tā cilvēcīgi tam pieiet, tad protams, kādās lietās jau ir kur būt neapmierinātam vai bēdīgam. piem. 2.4 protams liecina par inkonsekvenci, bet ne toloģjā, bet gan praksē (tās pielietojumā, transmisijā uz praksi). Visu ir jāmaina un jāuzlabo, vismaz jācenšas. Un uzlabot, nozīmē būt konstruktīvam. Arī Dievs savā būtībā ir kontruktīvs (ielūzušu niedri …, kvēlojošu degli …) tomēr no tevis nāk viss cits, tikai ne kontruktīvi uzlabojuma priekšlikumi. Tāds biji L.A., un esi vēl šobaltdien – tāds, kas kritizē un bēg. Negribu izlikties par pravieti, bet drīz jau arī KLiBo baznīca tev nederēs :) Lai veicas tūristiem!

    Vienmēr pareizais Pareizais

  24. Roberto:


    õ, jā! Paldies, Tev anonīmais [ne]draugs, par šo brīnišķo atsauci…

    Mani šāda veida atsauces patiesi stiprina. Es arvien pārliecinos, ka, rīkojoties līdzīgi Mozum, esmu izdarījis pareizu izvēli.

    Nošķiršanās svētajās lietās no gļēvuļu, mīkstmiešu un konformistu tādu kā “Shlashers”, “Koments”, “Noasveidīgais”, “Pareizais” un tamlīdzīgu kadru paustās mācības ir vienīgais pareizais ceļš…

    Redzu, ka ātri sarīto “mācības” barību Tavs kuņģītis nav paturējis un vajadzēja ātri atbrīvoties, tāpēc steigā šeit sarakstīji savu emocionālo skribelējumuu…

    Redzu, ka viss tā nāca ārā, ka pat nepaguvi izlasīt 2.daļu

    Nāc un droši raksti vēl, jo e-BAZNICA nav LELB forums, kur atsauces, kuras ir neērtas, ātri vien pazud

  25. pareizais:


    Sirsnīgs paldies par pagodinājumu jūsu e-minence!
    Redzu, ka esi pacenties. “bezcenzūras ebaznīca” kurā viņa eminence kā romā pārlūko aktus un pārbauda ar ko darīšana. Vai ar “pareizais” nepietiek lai uzklausītu? Bet, nu būs jāsamierinās ar to, ka anonīms, paliek anonīms.

    Cik jauki sajust žults smaku. Šķiet rēta ir tik sāpīga – bet LELBam laikam tu nederēji. Varbūt kāds jautās – kēdēļ gan? Tik progresīvs, tik kaujiniecisks un tik stilīgs brīvdomātājs … Tomēr kā jau sacīju, brīvdomātāji ir 2 veida: konstruktīvi (ar Dieva garu pildīti) un destruktīvi (savu un pasaules garu vadīti). Attiecībā uz to ordeņu spraušanu – es tipa mooozus, es tipa nošķiros no gļēvuļiem utt. Nošķīries? Bēgi draudziņ, bēgi – kā gļēvs lupata. Kur drosme tam, kurš bēg? (pa-@&%$-ļā). Ja redzi ka lietas neiet LELBā, kādēļ tu to pameti un necīnījies? Aizbēgi un pameti – jo gļēvs, vai varbūt ticības vājums? Varb\ut tās nemaz nav?
    Bet es blakus gļēvumam piedāvāju citu versiju. Uzvedies kā lops. Uz visu nolūkojies augstprātībā. Ņirgājies un uzjautrinājies. Vai tas liecina par drosmi? Jā, no 1-4 klasei, pēc tam to sauc par nedisciplinētu idiotu. Tā tu izlauzies pa teoloģjas priekšpagalmu pat iekšā neiegājis. Tomēr neesi muļķis. Bet redzi, muļķus nevajag – bet muļķus māca. Nedisciplinētus idiotus – pam\aca un sūta diriģēt.
    Kā tu nokļuvi par tipa KLiBo piekritēju? mana versija – tu nevis aizgāji – bet tevi izmeta. Jā, galējā tumsībā, un tagad tu tricini zobus un kurini naidu. Ko tu paņēmi līdzi no LELB? O, tu paņēmi vissvētā Aleksandra augstprātīgo runas stilu. Vissvētais mokās vientulībā, jo nav iemācījies ar cilvēkiem runāt. To nespēj arī tu. Tu viņu pārāk kopē – pameklē savu stilu, ja gribi runāt.
    (pilnīgi redzu acu priekšā, kā uzjautrinies par vissvētā Aleksandra karātavu jociņiem par baptistiem vai katoļiem) Tādus pakaļ blējējus viņš sev meklē.

    Vēlu veiksmi! Blēj vien tālāk.
    pareizais viedoklis no pareizā

  26. pareizais:


    labi, pakaitināju.
    Bet pateisībā vēlos sacīt sekojošo.
    Piekrītu daudzām lietām, kas nepareizi notiek LELBā. Neesmu ar to mierā, un tieši tāpēc man būtu jāpaliek, jālūdz un jādarbojās. Taču to nevar darīt tā, kā to dara A. Bite. Viņa runas vairāk iekur naidu un rada šķelšanos, nekā konstruktivitāti. Pie tam arī viņam ir raksturīgā destruktīvā nostāja. Tas neiet krastā. Bībele māca, par ienaidniekiem, lūgt, mīlāt tos, un arī mīlestībā pamācīt. Tam ir jābūt sirdī, citādi paliek tīrs konfesiālisms, kas savukārt ir tālākais punkts no visa, kas ir bīblisks.
    Iemācoties tuvoties lietām mīlestībā, tu reali vari tās mainīt, jo ja uz naidu atbildi ar naidu, nekas pozitīvs nesanāk – tieši tā, kā es iperiekš rakstīju – tas neder nekam, ja gribu ar viņa e-minenci runāt atklāti un skaidri. ;)
    Pie tā tad protams ir jāpadomā, kā tu savu patiesību pasniedz. Patiesība ir pateisība – taču no tā, kā tu to pasniegsi ir atkarīgs tas, vai es tevī ieklausos, vai sūtu diriģēt.
    Man bija gods,palasīties A.Bites mīlas vēstuli sinodāļiem par satversmi. Ir jāmācās savu pateisību pateikt, ja nieemācīsies, tad tā dzirdīgas ausis nesasniegs.
    Bet ja tā dzirdīgas ausis nesasniedz, tad vienalga cik pareiza tā ir, tā tiek noraidīta un rada tikai kašķi un strīdus un panāk pretēju rezultātu. Par to, kādēļ tik daudzi nobalsoja par satversmi, vainot vajag A. Biti pašu. Ir jāsaprot ko un kā saka. Bet, ja pofig par klausītājiem un uzskata viņus par lohiem – tad viņi nobalsos pret tevi. Tā A. Bite pats sevi padarīja kārtējo reizi par stūrgalvīgu bārdainu veci un vēl iegāza satversmi ar savu runu pārtraucot visas produktīvās diskusijas.
    Tā man reizēm šķiet dari arī tu. Tu sakurini naidu, bet konstruktīva rezona nav. Kā saka, pēc augļiem tos būs pazīt. Tie augļi ir naids. Tas neder vecīt. Tādēļ varbūt mēģinam konstruktīvāk pieiet lietām un notikumus atspoguļot objektīvi bez sarkasma un ņirgāšanās.
    palasies mozus grāmatā, kā gāja tiem 12 virsaišiem pirms ieiešanas apsoītajā zemē. Tur biaj desmit, kuru darba augļi bija nemieri un musināšana.

    Pareizais

  27. Roberto:


    Ak greizi nepareizais,

    Kas tad nu Tev draudziņ, sentiments vai nostaļģija klāt, ka gribi klibos pamācīt? Vai arī Tavā sirsniņā, kas lielāks gauž? Atnāci, papuršķināji un jūties apmierināts?

    Nāc un rādi mums klibajiem savu augsto skolu teoloģiju! Nāc un rādi! Kā likts nekas vairāk kā “pieredzīte” un sprediķītis par iepirkšanos par iepirkšanos ALFĀ nesanāks…

    Vēlu, Tev ar draudziņu, pārdomāt savu nožēlojamo stāvokli, kas precīzi izteikts dzejnieka vārdos:

    Ja gribi tikt pie labas vietas,
    Tad klanies, lokies, rokas laizi!
    Gan citi sauc tās kauna lietas;
    Par to nekas, kad nāk tik maize.

  28. pareizais:


    te greizi nepareizais

    Papurkšķināju, kāda salda smaka :)Nē, nekāds sentiments man nav uznācis – esmu tāds vienmēr. Nez ko tu domāji ar “tev ar draudziņu” paliek man joprojām neskaidrs. It kā jau rakstīju viens.
    Papurkšķinu, jo man riebjas kad Dieva vārdā kurina naidu, nevis brāļu mīlestībā runā par lietu (nevis muldēšanas dēļ) ar mērķi.
    Attiecībā uz teoloģiju, kas jārāda – es ALFU neesmu pieminējis un arī ieprirkšanos iepirkšanos (saprotu, ka vajag divreiz šo vārdu sacīt :) Droši vien runā no sevis. Paldies par atklātību. Bet ja piemini lai rādu teoloģijju, tad to jau redzi – ja lasi ar abām acīm. Protams, tur nav latīnismu u.c. atkritumu, bet tos lieto tie, kas nevar pateikt lietas saprotami, tādēļ tādas lietas pie manis neredzēsi. Tāpat arī netaisos citēt Konkordijas grāmatas pērles. pats tās zini. Vēlos tikai likt tev padomāt par savu personību, kas nu nebūt neatbilst Bībelē aprakstītajam Dieva kalpam, sekotājam, māceklim – kur nu vēl bīskapam vai pāvestam :o
    Viss slēpjas tanī, ka neesi iemācījies uzklausīt pacietībā un atbildēt gudrībā un mīlestībā. Arī uz manis rasktīto tu vēl ne reizi neesi atbildējis ne uz ko, kā vien lamājies un centies uzbraukt. Tādēļ lai runā Bībele un tu pasaki, man ja viņa kļūdās:
    Bēdz no jaunekļa iekārībām un dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, miera ar tiem, kas piesauc to Kungu ar skaidru sirdi.
    Bet aplamās un nemākulīgās prātošanas noraidi, zinot, ka tās rada karus; Bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā unpanest ļaunumu, tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus,- varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas, un viņi atkal atgūtu skaidru prātu atraisīdamies no velna valga, ar ko tie savaldzināti. /da 2. Tim. 2/

    P.S. Atteicībā uz dzejoli – vai tik to mēslu dzejnieks neesi tu pats. Vismaz pēc “augstā” domu lidojuma, šķiet, ka tu. Tā vien šķiet, ka tas nožēlojamais stāvoklis ir tev – ja jau 4 gadus laizīji, bet bezjādzīgi :)

    sirsnībā – Pareizais ar iepirkšanās pieredzi ALFĀ

  29. Roberto:


    Pareizais ar iepirkšanās pieredzi ALFĀ,
    skatos Tev piemīt apbrīnojama daiļrunība, taču iztrūkst tā pati “konstruktivitāte”

  30. Didzis Meļķis:


    Man patīk nu jau leģendārā džeza dziedātāja Billie Holiday, un viņas repertuārā bija tādas rindas (par mīlestību, protams): “The same old story/ But it’s worth telling just once more…” Un – “The same old story/ But it’s new to me.” Atklāti sakot, uz e-baznicas darbošanos līdzīgi kā vispār uz aizvien daudzākām parādībām noraugos vairāk tā kā no malas. (Piedodiet, e-minences.) Bet tā ir simpātiska un tālab atbalstāma darbošanās. Tas viss jau ir bijis, šie argumenti un pretargumenti jau ir izskanējuši, arī paļas un lamas, arī tās jūtas jau ir izjustas un kas tik vēl ne. Bet, lūk, vienam biedru čemuriņam tas no jauna ir, un kādiem nosacīti pretī – tāpat. Uz priekšu, kaislīgie!
    Tiesa, atskaites punkti paliek tie paši, un par tiem gan runāt un domāt “just once more” ne man, ne jebkuram citam nekad nebūs gana. Tālab visā šajā ir svarīgi zināt, ka
    a) Dieva vārds un kristīga teoloģija ir vienkārša un skaidra. Grādi un tituli ir vien noteiktu diskursa standartu labad. Piem., ja cilvēku sauc par maģistru, tad viņam attiecīgajā jomā ir jāzina un jāprot tas un tas. Bet diemžēl vismaz Latvijā tas tā reti gadās, jo neprot jau. Tāpēc latīņu terminu, vēsturisku personāliju vai kurā kantorī kurš cik kursus ‘očno’ vai ‘zaočno’ beidzis piesaukšana pati par sevi neko nenozīmē. Ja Jēzus Rakstos saka: “Tā IR Mana miesa,” tad šis vārdiņš gan padzen velnu, gan atceļ jebkādu gudrību, kas pret to gribētu stāties. Tāpat arī visi citi skaidri Rakstu vārdi. Un tie IR skaidri;
    b) patiess, ortodokss aicinājums jebkādā kristīgā kalpošanā ir spēkā vienīgi ortodoksā vai vismaz ortodoksijai atvērtā vidē. Ja kādam līdz šim par LELB bija ilūzijas, tad pēc nesenās Sinodes (lasi – vairākuma balss) tādām nav ne mazākā pamata. Pats PASAULES Pestītājs vienubrīd raudāja par Jeruzalemi un teica skarbus vārdus Horacinai un Betsaidai, jo tas bija viss, kas tām bija atlicis – Dieva sāpes un lāsts;
    c) sadraudzības mācība IR kristīgā mācība jeb kristīgās ticības daļa. Ja nav vienprātības tajā, NAV vienas ticības. Šķetinot iemeslus nevienprātībai mācībā par baznīcas sadraudzību, mēs drīz vien neizbēgami nonāksim pie atšķirībām mācībās par amatu, baznīcu, sakramentiem un galu galā arī par pašu pestīšanu un Dievu. Tālab arī nedrīkst lūgt Dievu kopā ar ļaudīm ārpus savas sadraudzības, kuriem ir “tikai” “nelielas” atšķirības ticībā. Par viņiem labākajā gadījumā var lūgt kā par tiem, “kas pie atšķirtiem galdiem maizi lauž” – lai Dievs ir tiem žēlīgs.

    Un – tīri personiska, subjektīva piezīme. Kaut arī mūsu taciņas, ja pie tām katrs tā arī turēsimies (tas dažiem ir teikts par iedrošinājumu, citiem – par brīdinājumu), mūs vedīs jau iepriekš labi zināmos virzienos, varbūt to visu varam padarīt tādu kā baudāmu vai? Ar to es pirmām kārtām domāju normālu, normētu valodu. Slengs ir labs, un pat ‘matom’ vietām ir pašā laikā, bet, lūdzu, nu, vismaz pārlasiet pašu rakstīto, pirms to laižat publiskā telpā! Kādēļ manām acīm ir jācieš tāds saskarsmes nekulturālums kā regulāras neuzmanības kļūdas? Nezināt gramatiku? To var uzreiz redzēt un kaut kā pat attaisnot – cilvēks nav latenē ņēmis aubē učenes teikto. Kam negadās. :) (Lai gan tādā gadījumā latīņu u.c. “lielo” vārdu lietošana rosina smaidu.) Bet kālab pār mani tiek gāzts tas viss pat ne ‘slovestnij’, bet kaut kāds vienkārši ‘ponos’!? Savaldieties, pārlasiet, parediģējiet! Kulturālā vidē pat herēzes ir labāk paciešamas, tad nu varbūt tieksimies vismaz pēc tā, ja arī teoloģijā konsensuss nav paredzams?

  31. talyc:


    pareizais gribētu būt tas pareizais
    un pareizi pamācīt
    - – -
    un sātans grib būt tas gaismas eņģelis
    un spīdēt pasaulē
    = = =
    kāds te izskatās lūkojas pēc kristīgi ārējām pārvērtībām
    un pretendē uz pareizu rakstu skaidrotāja statusu
    taču klūp pār šādu nieka skaidrībiņu:
    1.Kor.15:19

  32. ddauka:


    nu ko pareizais, pedagogs tu būtu tiešām labs, ja arī savā praxē lietotu MAM. šinī auditorijā ar tukšu spļaudīšanos neko nepanāksi, te vīri diezgan cietpauraini.bet nenolaid snīpi un mēģini vēlriez!



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.