261. Vai Dievs dzird katru lūgšanu?


Piektā svētdienā pēc Lieldienas jeb lūgšanas svētdienā

“Tanī dienā jūs Mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā. Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs. To Es jums līdzībās esmu runājis; nāk stunda, kad Es vairs nerunāšu uz jums līdzībās, bet tieši stāstīšu par Tēvu. Tanī dienā jūs lūgsit Manā Vārdā, un Es nesaku, ka Es aizlūgšu Tēva priekšā par jums. Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs Mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka Es esmu izgājis no Tēva. Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē: tagad Es atkal atstāju pasauli un aizeimu pie Tēva.” Mācekļi Viņam saka: “Redzi, tagad Tu runā tieši un ne vairs līdzībā. Tagad mēs saprotam, ka Tu zini visu un Tev nav vajadzīgs, lai kāds Tevi jautātu; tāpēc mēs ticam, ka Tu no Dieva esi nācis.” [Jņ.16:23-30]


Mīļie draugi, šis svētais evaņģēlijs pieder pie svētās bērnu mācības trešā mācību gabala, kurā Kungs Jēzus mūs māca “mūsu Debesu Tēvu tiešām iesaukt, no Viņa izlūgties garīgas un laicīgas lietas, un lai Viņš gribētu mūs ar savu Svēto Gari valdīt, glābt, mums mūsu grēkus piedot, pasargāt kārdināšanās un atpestīt no visa ļauna.”

Šeit, mūsu evaņģēlijā, Jēzus Kristus iedrošina mūsu sirdi un ar mūsu lūgšanu iet Dieva priekšā, ka mums nebūs bīties, bet “priecīgi uz Viņu paļauties, kā mīļi bērni lūdz savu mīļo tēvu.”

Kā bērns droši iet pie sava tēva, savā sirdī patiesi cerēdams, ka viņam taps dots tas, ko viņš no tēva lūdz, tāpat mums, kā Dieva bērniem būs ticēt, ka mūsu Debesu Tēvs mums arīdzan dos to, ko mēs Viņam lūdzam. Jo “kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.” [Ps.103:13]

Tabapēc [Tāpēc] Kungs Kristus zvērēdams zvēr un saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit.”

Tādēļ mēs šo brīdi ar Dieva spēcīgu palīgu gribam no šī svētā evaņģēlija mācīties, kas ikvienam cilvēkam jāņem vērā, ja viņš grib pareizi pielūgt Dievu.

Dievs, mūsu Tēvs iekš Debesīm,
Tu esi mācījs mūs līdz šim,
Kā brāļiem kopā dzīvot vien,
Un tevi pielūgt katru dien`,
Dod, ka ir pati sirds to lūdz,
Ko tev, Dievs, mūsu mēle sūdz, Āmen.

Pirmkārt, mani draugi, kad gribat zināt, kā jums jālūdz, lai Dievs paklausītu jūsu lūgšanu, tad mācieties, kas ir pielūdzams. Jums nebūs pielūgt sauli, mēnesi vai zvaigznes, un mesties to priekšā ceļos. Jums nebūs pielūgt šādu tādu koku, ne akmeni, ne tārpu, ne ķiplokus, kā vecos laikos jūsu tēvu tēvi, pagāni, pielūdza niekus un radītas lietas.

Mūsu sirdis, acis un rokas būs mums pacelt uz Dievu, Visuvaldītāju Tēvu. Mums būs pielūgt svēto Triādību, “no kā ikviena cilts debesīs un virs zemes dabū savu vārdu.” [Ef.3:15]

Lai tev, mans draugs, nevajadzētu no Dieva bīties un Viņu atstāt, Jēzus Kristus Visuvaldītāju Dievu sauc par Tēvu un dod Viņam mīļu un lēnīgu vārdu. Kā tēvs pārmāca katru dēlu, ko viņš mīl un šaus katru, ko uzņem, un tomēr dēls no sava tēva nebēg, jo nav tēva, kas savu dēlu nepārmācītu. Tāpat mums būs stipri paļauties uz Dievu, mūsu Debesu Tēvu, Viņu mūžīgi neatstāt, bet to pielūgt kā Tēvu, lai arī Viņš mūs reizēm pārmāca. Kad tēvs ir šautis savu bērnu, viņš tomēr to mīl. Tāpat arīdzan augstais Dievs ar mums dara. Pēc pārmācīšanas Viņš liek atrast žēlastību, un kā Tēvam Viņam nepatīk mūsu samaitātība.

Ja tad nu Dievs ir mūsu Tēvs, tad Viņš neliegs to, ko Viņam lūgsim. “Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” [Lk.11:13] Tā saka tavs un mans Pestītājs, Jēzus Kristus.

Otrkārt, mācieties no šī svētā evaņģēlija, kam būs lūgt. Atbilde: Kunga Jēzus Kristus mācekļiem, kas Viņa vārdu labprāt dzird un mācās, un kas ir Dieva, Debesu Tēva, bērni. Dieva vārds runā par divējādiem bērniem. Vieni ir Dieva bērni, “kas tic Viņa Vārdam.” [Jņ.1:12] Citi ir velna bērni, par kuriem Kungs Jēzus saka: “Jūs esat no sava tēva – velna.” [Jņ.8:44] Velna bērni pēc Dieva vārda nebēdā, neatstāj grēkus, bet jo dienas, jo vairāk tīši grēko, daudz nedomā par pātariem un Dieva pātari tiem daudz nepalīdz. “Mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neklausa, bet, ja kāds ir dievbijīgs un dara Dieva prātu, to Viņš klausa.” [Jņ.9:31]

Dievbijīgie ļaudis, kā Dieva īstenie bērni, labprāt skaita Dieva pātarus [lūdz Dievu] un viņu lūgšana Dievam arīdzan patīk. Kas grib lūgšanās staigāt un Dievu patiesi pielūgt, tam arī būs tā [iz]turēties, kā Dieva bērnam pieklājas.

Tad nu dzirdiet jūs, mani draugi, ka visiem cilvēkiem būs Dievu pielūgt, tik labi lieliem, kā maziem, tik labi jauniem, kā veciem, tik labi bagātiem, kā nabagiem, tik labi vāciešiem, kā saimniekiem, tik labi amata vīriem, kā arājiem, tik labi saimniekam, kā saimniecei, ar vienu vārdu sakot, ikkatram cilvēkam, kas šķietās un liekās Dieva bērns esam, būs pielūgt Dievu.

Dažs gan saka, lai baznīcas kungi [mācītāji] skaita pātarus. Tie arvien lasa grāmatas un prot vairāk nekā es. Cits saka, lai pātarus skaita diedelnieks, jo tam pienāktos. Cits saka, es esmu vecs un pātarus neprotu, lai jaunie ļaudis mācās. Dažs saimnieks, kad galdā uzlikta maize, saka, lai bērni iet pātaros, bet viņš vēl šo to padarīs un tad nāks ēst.

Tā nav pareizi un šāda valoda Dievam nepatīk. Dievs tev ir devis pilnu prātu, un liek tev pātarus arvien priekšā skaitīt, kā tad tu neesi tos vēl iemācījies? Vai tad bagātajam vajadzētu mazāk Dieva žēlastību, nekā diedelniekam? Vai tad tu, vecais, negribi nākt pie Dieva tāpat kā jaunais? No kā tad lai jaunie mācās pātarus? Vai ne no veciem? Domā, ka Dievs tevi žēlos tavas sirmās galvas dēļ? Vai tā klājas, ka bērni un saime vieni stāv pie galda, bet saimnieks un saimniece aiziet, dod vaļu jaunajiem ar blēņām un sodu apsmiet Radītāju Dievu? Dievs “izlej Savas dusmas pār tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas Tavu Vārdu nepiesauc.” [Ps.79:6]

Ja gribi, lai Dievs tevi apdāvina ar savu žēlastību, tad pielūdz Viņu no sirds dzīlēm “paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām,” [1.Tim.2:8] kā māca svētais apustulis Pāvils. “Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks,” [Rom.14:23] tajā skaitā neticīgo ļaužu lūgšana.

Ko Dievs saka par viltniekiem, kas ļaužu priekšā [iz]liekās kā lūdzēji, bet kuru sirds par to nenieka nezina un ir aukstas dievbijāšanā? “Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju Savas acis no jums, un, lai cik daudz jūs arī lūgtu, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas asinīm.” [Jes.1:15] Vēl Dievs saka par tiem bezdievīgajiem: “Es smiešos par jūsu samaitāšanu bēdās, es mēdīšu, tad jums nāks, par ko bīstaties. Kad par jums nāks tā postīšana, no kuras bīstaties, un jūsu samaitāšana nāks, kā vētra.” [Sal.sak.26:27]

Tāpēc nedzīvo kā velna bērns, bet kā Dieva bērns, tad Dievs arī paklausīs, kad tu Viņu no sirds pielūgsi. Es saku no sirds, pielūdz Dievu! Lūdziet, saka tas Kungs Jēzus Kristus. Te nebūs ar muti vien lūgt, bet tavai lūgšanai jānāk no sirds dzīlēm. Citādi Dievs rāda ar pirkstu un tādiem cilvēkiem un saka: Viņi “tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis.” [Jes.29:13]

Tādēļ, kad tu pielūdz Dievu, tad “To būs pielūgt garā un patiesībā.” [Jņ.4:25]

Mācieties, treškārt, mīļie draugi, ko jums no Dieva jālūdz. Jēzus saka mūsu evaņģēlijā, “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko [vien] lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā.” “Ko vien,” tas ir, kas vien mums ir vajadzīgs. Redzi, kā Kristus Jēzus atslēdz žēlastības klēti un sava Tēva lielās bagātības, no kurienes mums caur lūgšanām būs saņemt visas lietas, ko mēs gribam, ja vien nelūdzam to, kas ir pret Dievu un Viņa vārdu un var būt nelabs mums pašiem. Kad viens blēdis gribētu Dievu palīgu un labu laimi izlūgties, lai viņa zādzība, slepkavība, maucība, laulības pārkāpšana, meli un tamlīdzīgas lietas labi soktos, tad tādu lūgšanu Dievs nepaklausīs, jo tie ir grēki, ko Dievs ienīst. “Tu neesi Dievs, kam patīk bezdievības pilna cilvēka daba. Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev.” [Ps.5:5] Vēl saka svētais ķēniņš Dāvids: “Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.” [Ps.66:18] Bet par visu labu būs mums pielūgt Dievu.

Ceturtkārt, mācieties, kā jums būs lūgt, lai Dievs jūsu lūgšanu paklausīt. Jēzus Kristus saka mūsu evaņģēlijā: “Ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā.” Ko nozīmē lūgt Jēzus Kristus vārdā? Ņem vērā un paturi to, mans draugs, ka pirmkārt, mēs Jēzus Kristus vārdā lūdzam, kad mēs lūdzam saskaņā ar Viņa pavēli un apsolījum, kā Viņš pats šeit saka: “Lūdziet, tad jūs dabūsit. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā.”

Vēl mēs Jēzus Kristus vārdā lūdzam, kad paļaujamies uz Viņa nopelnu. Jo Kungs Jēzus mums ar savu rūgto nāvi un ciešanām ir nopelnījis, ka Dievs ir mūsu žēlīgais un lēnīgais Tēvs. Jēzus mūs Dieva priekšā arī aizbildina, kā saka svētais apustulis Jānis: “Mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.” [1.Jņ.2:1] “Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem, par liecību savā laikā.,” [1.Tim.2:5-6] saka svētais apustulis Pāvils.

Ja tu, mans draugs, gribi, ka Dievs paklausa tavu lūgšanu, tad paļaujies uz Jēzus Kristus vārdu, uz Viņa pavēli, apsolījumu un nopelnu, un tici, ka tu visu, ko tu lūgsi no Dieva, dabūsi Jēzus Kristus vārdā, proti, Viņa dēļ. “Jo mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību.” [Ef.3:12]

Tad nu ziniet, mani draugi, kā jums būs Dievu pielūgt. Jums, es saku, kas jūs Dieva bērni esat, jums būs garīgas un laicīgas lietas Kunga Jēzus Kristus vārdā izlūgties, tas ir, pēc Viņa pavēles. Viņš ir jums solījis, paklausīt jūsu lūgšanas. Kāpēc tad lai jūs negribētu mācīties pātarus un Dievu pielūgt no sirds dzīlēm? Vai tad jums neko nevajag nedz pie miesas, nedz dvēseles? Visas, visas, visas lietas jūs saņemat no Dieva, ko jūs lūdziet Kristus vārdā. Jo to jums ir solījis Kungs, kas nemūžam nav melojis, un kura mutē nevaid viltība. [Jes.53:9] Viņš ar meliem nav krāpis nevienu cilvēku, nedz arī jums ko melojis.

Tie smagie grēki mums piekar,
Tas velns mums vairāk ļauna dar,
Tā pasaul` allaž meklē krāpt,
Tā grēcīg` mies` ne spēj sev glābt,
Šo nelaim tu var labāk prast,
Liec mums pie tev Palīg atrast,
Apcerē tava Dēla nāv,
Kā tas pie Krusta piekārts stāv,
Jo Viņš par mums gan maksājs grūt,
Ka mums ne bij pazustiem būt,
Tāpēc mēs žēlastīb, ak Dievs,
No tevis gaidām it paties. Āmen.

Birkas: , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.