19. Kas ir elku kalpība?


Piedošanas valstība

Piedodiet cits citam, kā arī Dievs jums ir piedevis. [Ef.4:32]

piedošanas valstība

Lutera vārdi: “Kristus valstība ir piedošanas valstība,” tā īsti kļūst saprotami, kad attiecinām tos uz cilvēku savstarpējo piedošanu. Mīlestība un piedošana ir priekšnoteikums visai kristīgajai kopībai šeit, virs zemes. Mīlestība ir visas bauslības summa. Kā apustulis Pāvils saka: “Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut.. un, ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība” [Rom.13:8-10].

Visa kristīgā dzīve ir ietverta mīlestībā. Bet kāds ir priekšnoteikums pastāvīgai mīlestībai cilvēku starpā? Tas pats priekšnoteikums, kas pastāvīgai draudzībai starp Dievu un cilvēku, – nemitīga piedošana. Mums nebūtu problēmu mīlēt cilvēkus un darīt tiem labu, radot paradīzi virs zemes, kur starp līdzcilvēkiem, mājiniekiem un kaimiņiem valdītu miers un mīlestība, ja vien tiem visiem nepiemistu tik daudz kaitinošu vainu un sliktu ieradumu! Bet šo trūkumu dēļ mēs savā mīlestībā pagurstam un nespējam vairs mīlēt. Un darīt labu kļūst ļoti grūti. Savukārt tiem, kurus mēs mīlam, darīt labu ir viegli.

Kā lai pārvar lielāko šķērsli mīlestības ceļā – mūsu tuvākā trūkumus un sliktos ieradumus? To pārvarēt palīdz tikai viens līdzeklis – piedošana. Šo šķērsli nav iespējams likvidēt citādi. Tādēļ Kristus tik bieži runāja par piedošanu un teica, ka debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas atlaida kalpam 10 000 talentu lielu parādu un gaidīja, ka arī tas savam parādniekam atlaidīs 100 denāriju. Bet, mācīdams mums lūgšanu, Jēzus gribēja, lai mēs ik dienas lūdzam: “Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem” [Mt.6:12].

Te ikviens var redzēt, cik augstu Jēzus vērtēja piedošanu. Piedošana šai kritušajā stāvoklī ir vienīgais pamats jebkurām labām attiecībām, vispirms starp Dievu un cilvēku un tad arī cilvēku attiecībās. Apkopojot Dieva vārdu, apustulis Jānis saka pavisam īsi: “Šis ir Viņa bauslis, lai mēs ticam Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam un mīlam cits citu, kā Viņš mums pavēlējis” [1.Jņ.3:23]. Šādi iespējams iemantot mieru gan ar Dievu, gan ar brāļiem. Tās patiešām ir debesis zemes virsū un paradīze šai bēdu ielejā.

Bet cilvēki, kas nedzīvo pēc šiem vārdiem, netic un nemīl, rakādamies viens otra grēkos un vainās, paliek neticīgi un nesamierināmi. Tā dzīve top par elli zemes virsū, par mokošām un griezīgām sāpēm, par tumšu siržu naidu, skaudību un nesaticību. Tādi cilvēki kļūst par nožēlojamiem velna upuriem! Tomēr arī tad vēl visu var labot ar piedošanu.

Vienalga, lai cik smags būtu tavu līdzcilvēku raksturs, lai kādus smagus pārinodarījumus tie tev darītu, lai kā viņi tevi apmelotu un apvainotu, – tomēr tavi grēki pret Dievu ir vēl tūkstoškārt smagāki. Kristus saka: viss, ko tuvākais ir grēkojis pret tevi, salīdzinot ar taviem parādiem Dievam, ir tikai kā 100 denāriji pret 10 000 talentu. Un, ja Dievs tev piedod tavus parādus, vai tu nepiedosi savam tuvākajam visus viņa grēkus?

Bet ja tu netaisies piedot un aizmirst 100 denārijus – pieprasīsi tos, uzskaitīsi sava tuvākā vainas un ienīdīsi viņu, tad arī tu joprojām būsi parādā Dievam 10 000 talentu un tev būs tie jāatmaksā līdz pēdējam denārijam. Tāds ir Dieva spriedums. Ja gribi, lai visi tavi grēki tiek piedoti, tad tev jālūdz tā un tikai tā: Dievs, piedod manus grēkus, kā arī es piedodu savam tuvākajam!

Bet tu saki: “Es tik bieži savam brālim piedevu, bet tas nepārstāja darīt man pāri. Vai man viņam jāpiedod vienmēr?” Dievs tev atbild: “Arī tu pēc Manas piedošanas turpini grēkot. Vai Man tev jāpiedod vienmēr?” Ievērojiet Jēzus atbildi uz Pētera jautājumu: ““Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?” Jēzus saka uz to: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas”” [Mt.18:21-22]. Piedošana ir bezgalīga un nebeidzama.

To ievēro savas sirds mierinājumam, – Kristus grib piedot ne tikai septiņas, bet septiņdesmit reiz septiņas reizes, t. i., neskaitāmas reizes. Arī pats Kristus rīkojas pēc šīs mācības. Un nav šaubu, ka piedošanas ziņā Kristus ir daudzkārt lielāks par mums!

Vai tas neiededz tavā sirdī vēlmi piedot brālim vienmēr? Jo nav citas izejas, nav cita padoma un glābiņa kā vien – nemitīga un nebeidzama piedošana. Tāpēc visa Kristus valstība arvien ir piedošanas valstība.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.