6. Kāda ir Bībele?


Patiesības mīdītāji

Kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami? [Ebr.2:3]

Patiesības mīdītāji


Dievs ir mīlestība, un neviena cilvēka vai eņģeļa mēle nevar aprakstīt Dieva mīlestību tā, kā pienāktos. Vai nav tā: jo lielāka žēlastība, jo lielākas arī briesmas, ka lielā žēlastība tiks neievērota, nicināta un aplami izmantota. Vai nav tā, ka blakus bezgalīgajai Dieva žēlastībai ir arī tikpat bezgalīga Dieva taisnība un svētums! Un tieši tāpēc, ka žēlastība ir tik liela, vēl jo briesmīgāka ir arī Dieva dedzība un taisnā tiesa pār tiem, kas nemeklē, nenovērtē un nesaņem Viņa lielo žēlastību!

Jēzus saka: “Ja Es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka. Bet tagad viņiem nav, ar ko aizbildināt savu grēku” (Jņ.15:22). Un tūlīt pēc tam, kad apustulis ir aprakstījis lielo žēlastību un godību, ko pasaule bija saņēmusi tais dienās, kad Dieva Dēls nāca un runāja uz mums, viņš saka: “Kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami?”

Kristus asinīm ir jātop mums par dzīvību, glābšanu, attaisnošanu, svētdarīšanu un izpirkšanu, vai arī – tās nāks pār mums kā spriedums un lāsts, kā pār neticīgajiem jūdiem! “To darīs Tā Kunga Cebaota degsme!” (2.Ķēn.19:31). Apustulis saka: “Kas pārkāpis Mozus bauslību, tas mirst bez žēlošanas, diviem vai trīs lieciniekiem liecinot. Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām, un žēlastības Garu nievājis” (Ebr.10:28–29).

Bet Dieva Dēlu “mīt kājām” nozīmē vērtēt Viņu tik zemu, ka Viņu neievērojam, nemeklējam un negodājam, Viņam nepieķeramies, nekļūstam par Viņa mācekļiem, draugiem un sekotājiem. Ja kaut ko mēs vērtējam tik zemu, ka pat nepieliecamies, lai to paceltu, tad mēs to minam zem savām kājām. Ne visi jūdi, pār kuriem nāca briesmīgā Dieva atmaksa, bija nicinājuši un mocījuši Kristu, nē, daži pat raudāja par Viņa ciešanām. Tomēr visi saņēma to pašu spriedumu tikai tāpēc, ka nepieņēma Viņu un nekļuva par Viņa mācekļiem.

Bet ko svētais un dedzīgais Dievs dara cilvēkam, kas nicina Viņa mīlestību, Viņa Dēlu un Viņa Gara balsi? Viņš nedara neko briesmīgāku kā – atstāj to savā ziņā. Tā Kunga Gars viņu pamet. Gars to vairs nemodina, nerada viņā nemieru, nesatriec un neapgaismo, bet ļauj tam iet savu ceļu, sekot savam padomam un rīkoties pēc savas patikas, bez brīdinājuma, bez disciplīnas, bez sirds raizēm. Un tas sāk justies labi savos grēkos.

Tad viņa prāts un domas tā aizmiglojas, ka visas lietas viņš izmanto sev par postu un samaitāšanu. Viss, ko Dievs viņam devis par svētību, kļūst viņam par lāstu. Kas dots apgaismošanai, kļūst par dziļu apmātību. Kas dots pamodināšanai, top par apcietināšanu. Kas dots par mierinājumu un mūžīgu svētlaimi, kļūst par mūžīgām mokām un pazudināšanu. To dara Tā Kunga degsme!

“Tās ir Dieva īpašības, Viņa valdīšanas veids,” ir sacījis kāds Dieva svētīts vīrs, “Viņa priekšā mana sirds izbīstas.” Tā ir Dieva īpašība un valdīšanas metode, par ko Dāvids saka: “Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplam dzīvo, Tu sagādā vilšanos” (2.Sam.22:27). Ar šķīstiem, t. i., tiem, kam ir šķīsti nolūki, kad tie Tev tuvojas, Tu vari runāt skaidri, atklāti un saprotami un vari tos vadīt un apgaismot ar žēlastību. Bet ačgārnajiem Tu rādies ačgārns. Tu sagādā tiem vilšanos un dari tos aklus.

Ja kāds domā, ka tā runāt par Dievu ir pārāk skarbi, tam jāizlasa mūsu laipnā Pestītāja skaidrojums Mt.13:10–15 un 11:25, kur Viņš runā līdzībās: “Jo, kam ir, tam tiks dots un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir,” un: “Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem un tās esi zināmas darījis bērniem.” 2.Tes.2:10–12 apustulis tikpat skaidri saka: “Tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi. Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem, tā ka sodā krīt visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību.”

Tik briesmīgi Dievs var sodīt Viņa nicinātājus. Cīnīties ar Dievu ir bezcerīgi. Un krist dzīvā Dieva rokās ir briesmīgi. Labāk turēties pie Viņa, kam pieder visa vara debesīs un virs zemes. Kas meklē, mīl Viņu un seko Viņam, to apņems žēlastība, bezgalīga žēlsirdība, labestība un uzticība visas dzīves laikā. Bet tie, kas dzenas pēc citām lietām, piedzīvos daudz bēdu.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.