Ieskaties

20 komentāri par “Patiesā redzamā Dieva baznīca uz zemes

  1. Lasīt un apdomāt šīs un citas Valtera tēzes ir saldais ēdiens teologam.

  2. kā ir jāizprot attiecības starp raksta nosaukumu un 11. tēzi “Evaņģēliski luteriskā baznīca nav viena svēta kristīga baznīca ārpus kuras nav pestīšanas, taču tā arī sevi neatdala no tās un apliecina to” ??

  3. … tā arī jāsaprot, deprofund’
    skat (lasi) tālāk … :D nu … vismaz līdz 16 tēzes punktam nr.
    4) Evaņģēliski luteriskā baznīca skaidrojot tekstu izmanto kontekstu… :)

  4. Deprofundis, Valters liek akcentu, lai noraidītu pāvestiešu un co. ekskluzīvo – “ārpus kuras nav pestīšanas”, jo pestīšana ir no ticības Kristus Evaņģēlijam, ne organizācijas ar “pareizajiem” priekšniekiem, savukārt normālā Evaņģēliski luteriskā baznīcā ir Kristus Evaņģēlijs un Sakramenti – resp. pestīšana.

  5. Savukārt, raksta nosaukums atbilst patiesībai, jo normālā ELB pestīšana ir nevis par spīti – heterodoksiem, mainīgā laikmeta maldiem u.t.t., bet aktuāla un reāla, jo netiek kavēta dēļ iepriekšminētā. Baznīca ir redzama, jo tās pazīmes ir redzamas un dzirdamas Vārdā un Sakramentā, pie heterodoksiem tā ir nomākta, apdraudēta un ierobežota, pat pazaudēta, jo skaidrā un veselīgā mācība ir pazaudēta. Protams, indivīdi var pieķerties Kristus Evaņģēlijam, bet progresējot maldiem to pazaudēt. Maldi , atšķirībā no patiesības, vienmēr progresē kā vēzis, par ko brīdina Raksti un vēsturiskā pieredze. Patiesība, Svētajos Rakstos apliecināta, ir nemainīga un nemaldīga.

  6. Aptuveni pārstāstot kādu T.Grebnera izteikumu – heterodoksijā patiesi kristieši eksistē kā atsevišķi “Bībeles lasītāji”, taču pats organisms nenovēršami mirst.
    Pateicoties žēlastības līdzekļiem pastāv Baznīca un ar to palīdzību tā kļūst par piedzīvojamu un redzamu realitāti.

  7. Varbūt tikai daži redakcionāli labojumi. Piemērām, 1. tēzē, iespējams, “svēti” vietā oriģinālā varētu būt “selig”. Tas nozīmē – glābti. Tas parādās šur un tur no vācu valodas tulkotā literatūrā. Seligkeit, selig – ir specifisks vārds, ko luteriskie teologi lielākoties lietojoši vārda “atpestīts” izpratnē. Jo svētlaimīgs ir tikai tāds, kas ir nonācis debesīs.

    Biskap, Tu saki saldais ēdiens teologam… Būtu jau labi. Bet lielā vairumā teologiem tā ir vērmeļu dzira… Par nožēlu. Un tad tādām tēzēm, kā šīs no Valtera, tiek pielikti klāt tādi predikāti, kādus tur lasīdams neizlasīsi, piem.: augstprātīgs un lepns, sholastisks, matus skaldošs, bez mīlestības, legālistisks, atpakļrāpulīgs. Tajās tiek izlasīts tieši pretējais: ka luterāņi ir nosaukuši sevi par vienīgajiem pareizajiem etc.etc. Naids un niknums nāk ārā, šo saldo ēdienu gremojot. “Tāda luterisma versija man nepatīk”, nesen apgalvoja kāds vīrs, kas liek plusiņu sava vārda priekšā. Bet Tu, bīskap, saki: saldais ēdiens, ek…

  8. Bet ko tāds lielais plusiņš var vietā piedāvāt? Sevi par visu dzīvo luterāņu redzamo etalonu? Ceļa rādītāju? Vēl neko nav parādījis un izskatās, ka pats ceļu nezin.

  9. Aigar,
    tulkojums ir no angļu valodas, tāpēc jēga varētu būt tiešām plašāka, nekā izteikts. Paldies Tev par papildinājumiem, precizējumiem.

  10. tam, ko savos sprediķos sludina lielais plusiņš, nav ne vainas.

  11. Deprofundis, jā, tā tas reizēm ir. Bet Tu gribi teikt, ka viņš ir tik pat labs kā Edžus Veidenbaums. Es neesmu dikti daudz viņa sprediķus lasījis vai dzirdējis, bet vienu gan atceros. Tas bija kādā LA studentu dievkalpojumā, ordinācijā varbūt. Nu aptuveni tā. Ļoti emocionālu eshataloģisku, ar ilustrāciju no savas biogrāfijas viņš deva: kā viņš un cit VIP’i no baznīcām sēž un dzer vīnu kaut kur savās sanāksmēs. Plūr pa logu, un domā, bet ja nu tagad pieāks Tā Diena. Motīvs tiešām bija labs. Tā doma, manuprāt, bija: es jau domāju, ka Tai Dienai pienāktos nākt (kā mēs sava amata garīgā iedomībā lēšam), kad es stāvu altārī, bet vienreiz es atskārtu – ja tā pienāk pie vīna glāzes, ko tad? Motīvs evaņgēlisks, tā sapratu. – doesn’t matter, kur tā pienāks un kā – nevajaga pa daudz to svēto domu etc., bet vairāk paļauties uz To Kungu, Viņš gādās. Tas man patika, jo evaņģēlijs. Bet es nezinu, vai citi studenti to arī tāpat saprata. Varēja arī gluži otrādi: un, raugaities, lai jums, jaunie kandididāti, šī diena nepienāk ar vīna glāzi rokā! Bauslībiņš, vai ne? Nu dien neatceros, ka Plusiņš galā būtu salicis visu pa plauktiem. Vairāk atmiņā bija: palika “zem” jautājuma. Bet svarīgi jau, ka es sapratu. Man bija pareiza ekseģēze. Par to arī Plusuiņu respektēju, ka viņam ir dots pasludināt. Bet, deprofundis, draugs, ko visu šis Plusiņš sarakstīja tamās diskusijās? Did you ever red it? Tur ir gaužām slikti, un brāļiem taisnība: herētiski, bet labā stilā. Viņš bannoja atspēries luterismu un intoducēja atspēries sava apšaubāmā hobija ticības apliecību.

  12. cik šausmīgs gan tu cilvēks, Aigar; aizmuguriski izkrāp evaņģēliju cilvēkam, kurš tev to nav paredzējis dot, bet gan sataupīt kādam pasākumam bez specifikas ievirzes. tas, ko stāsti, ir šausmīgi, un ne vien tādēļ, ka bauslībiņš, bet tādēļ, ka nesludina tuvākajam kā sev pašam, bet gan kā garā nabagajam, pārprastā cilvēkmīlestībā. uz šo arī norakstu visu lielo un mazo putniņu ticības apliecības (izlasīju gan), liekulība, konformisms, herēze un citi šī flanga waffen SS vienību kaujas saucieni ir sliktie vārdiņi tam visam, bet mūsu spārns tam visam netic, no iekšas nav iespējams būt liekulīgam; tā ir milzīga sava tuvākā mīlestība. aizmirstot, kā tur teikts, visupirms “Kungu mīlēt”, un “kā sevi pašu”; un šo otro saku kā tāds, kurš pat nesaprata abus svešvārdus ar ‘e-‘ tavā atbildē.

  13. minētajā forumā kāds ik pa laikam ierunājas, ka vajadzētu padomāt, ko runā, jo arī “vienkāršais cilvēks” šo lasa. domāju, ka problēma ar “vienkāršo cilvēku” un “sevi pašu” ir jāpatur dzīva un nenogurstoši jāskauž ārā arī Trešajā reihā.

  14. Deprofundis,
    lielais plusiņš citreiz tiešām sprediķo labi, arī bauslība un Evaņģēlijs ir labi saklausāmi, viņa problēma ir citā lietā- nav viņam gana izjūtas pret avīm, salīdzinot ar emeritētajiem arhibīskapiem un pietātes pret baznīcas, kuras virsgana amatā viņš ievēlēts, mācību. Protams, arī sistemātiskas teoloģiskas izglītības trūkums šeit padara savu darbiņu, bet tas nav attaisnojums. Tāpēc Lelb ir nebeidzama spriedze starp LA studentiem un konsistorijas ģenerāllīniju, starp mācītiem ļaudīm un jūsmotājiem. Savukārt atbildi Aigard-am varēji uzrakstīt skaidrākā valodā, citādi atgādina daža Lelb sprediķi un neko nevar saprast.

  15. De Profundim: Vai Tu nevarētu druksu precizēt, jo citādi man ir grūti atbildēt. Svešvārds laikam bija tas, kurā bija pārrakstīšanās kļūda (rakstu ļoti ātri, jo citi darbi dzen): introducēt. Tas tāds slenga vārdiņš drīzāk. no to introduce, ievest, inaugurēt, apstiprināt, etabilēt. Jā, etabilēt. Jā, par otru svešvārdu: tas arī slengs, laikam, tikai augsburgeru vidē pazītams, no “to ban” apturēt, aizliegt, aizturēt etc. Sorry for that.

    Tālāk Tu raksti: “ik šausmīgs gan tu cilvēks, Aigar; aizmuguriski izkrāp evaņģēliju cilvēkam, kurš tev to nav paredzējis dot, bet gan sataupīt kādam pasākumam bez specifikas ievirzes.”

    To par manām īpašībām sapratu. Bet tālāk vajadzīgs paskaidrojums, savādāk es sāku domāt, ka Tu domā, ka evaņģēlijs pieder kādam citam un nav paredzēts man.

    Kur tu redzi aizliegtu, nepieļaujamu motīvu – vai tajā, ka šeit tiek apspriesti Plusiņa sprediķi? Bet PATS taču ierosināji!!! Es domāju, ko tur daudz vispārīgi “patīk-nepatīk”, ir svarīgi konkrēti. Pūlējos atcerēties. Dažus motīvus atcerējos. Bet šis visspilgtāk iespiedies atmiņā. Redzi, tajā sprediķī bija manāma apdāvinātība pasludināt, bet arī – noteikti – ielikt manipulācijas “enkurus” klausītājā, parādīt viņiem, kas ir subordinācija (rangu pakārtotība). Runa bija par starptautisku, lielu augstākā ranga garīdznieku sanāksmi. Un bija divdomība tajā, nu bija! To nedrīkst atstāt, tāpat kā Tu: par tiem klausītājiem domājot.

    Kāpēc es atsaucos Tavam aicinājumam pavērtēt J.Vanga sprediķus. Tāpēc, ka tajos tiešām izpaužas šis viņa personības fenomens, kas ir nošķīris luterāņus, Tevi un mani piemēram. Jā, Plusiņš pasludina evaņgēliju, orientējas taisnošanas mācībā, bet – krāniņus piegriež kā riktīgais gebelss (Tev tur ar trešo reihu tie salīdzinājumi ir topā). Tieši tāpēc drīkst un vajaga apspriest, jo J.Vanags tā ir daudzu prātu padarījis aklu. Arī manējo, turklāt ilgi, pat manas īsās LELB karjeras pašām beigām.

    Tāpēc, Deprofundis, lūdzu paskaidro precīzāk, ko domāji.

  16. Aigar, pirmais teikums manā komentārā ir joks un atzinība tev. pārējais – kautrīgi pausts ne-teoloģisks viedoklis par to, kāpēc plusiņš nerullē. no mana kā ‘vienkāršā cilvēka’ viedokļa.
    vārdi, ko nesaprotu, ir eskhatoloģija un ekseģēze, re cik neteoloģisks es esmu, bet don’t bother, paskatīšos tūliņ vārdnīcā.
    atvainojos, ka samudžinājos valodas manierībā, nekā labāka man nebija.

  17. Šā vai ši tā: eshatoloģija ir labs vārds – tā ir mācība par pēdējām lietām, par gaidāmo pasaules galu, par Kristus atnākšanu atkal. Tādi eshatoloģiski akcenti rakturo labu sprediķi, jo tie parāda kristīgās ticība un cerības galveno virzību: mums šeit nav paliekamies pilsētas, mūsu piederība ir Debesīs, Es jūs jūs atal redzēšu un jūsu sirdis priecāsies nebeidzamā priekā; Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi utt.

    Eksaģēze ir Rakstu skaidrojums, kas padziļināti pēta izteikumu jēgu un gramatiku.

    Piedod, kad tā nenorientējos. Ar tiem jokiem man tiešām reizēm ir kā ir… kādreiz neieslēdzos, jo visu uztveru pārāk nopietni. Tagad paskatījos – ja uz to skatos kā uz joku, tad paliek saprotami. Ar labvakar!

Atbildēt