160. Kas ir augstākā no Dieva radītajām redzamajām būtnēm?


Pasludināt Dieva prātu pilnībā

Jau pirms piecsimt gadiem Agrikola [centrā pa labi] teica to pašu, ko saka Ostīns [centrā pa kreisi] – kalpošana ir jābalsta uz Bībeles mācību, ka Dieva laipnība vada uz atgriešanos. Uz Dieva vārda pamata Agrikolas novēršanās no prasības pasludināt “Dieva prātu pilnībā” tika atmaskota un noraidīta.

Pasludināt Dieva prātu pilnībā


Mūsdienās Amerikas populārākais sludinātājs Džoels Ostīns [Joel Osteen] savu sludināšanu balsta uz: “Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos.” [Rom.2:4] Viņš precīzi citē Dieva vārdu. Bet tā kā viņš šo Svēto Rakstu teikumu ir atrāvis no Dieva prāta pasludināšanas pilnībā [Ap.d.20:27], uz šādu izkropļotu mācību balstīta dievkalpošana nebūt nav Dievam tīkama. Ja jūs būtu uzrakstījis savam draugam vēstuli, un viņš, izraujot no tās kādu frāzi, pilnīgi sagrozītu jūsu rakstītā saturu, jūs justos aizvainots un apkrāpts. Tāpat arī Dievs nevar būt apmierināts, ja kāda Viņa vārda daļa tiek izrauta no konteksta.

Lielākā Amerikas radio un televīzijas kompānija CBS 2005.gada 28.jūnijā pārraidīja interviju ar populārāko evaņģēlisko sludinātāju ASV Džoelu Ostīnu. Kāpēc? Tāpēc, ka uz mācītāja Ostīna vadītajiem dievkalpojumiem netālu no Hjūstonas Teksasā ik svētdienu pulcējas 30 tūkstoši cilvēku. Miljoniem skatītāju visā pasaulē tos vēro televīzijā. Daudzi mācītāji dažādās pasaules vietās cenšas viņu atdarināt. Šajā un citos līdzīgos gadījumos kristiešiem vajadzētu atcerēties un likt lietā apustuļa Jāņa padomu: “Mīļie.. pārbaudiet garus.” [1.Jņ.4:1] Pat starp vispopulārākajiem baznīcas mācītājiem un sludinātājiem var būt maldu mācību sludinātāji.

KĀPĒC VIŅAM TĀ VEICAS?

Mēs varētu jautāt, kāds gan ir Ostīna lielo panākumu noslēpums? Vai tas ir kas jauns? Izrādās, nē. Ostīna sludināšana balstīta vismaz 500 gadus vecā maldu mācībā.

Vai šāda nopietna apsūdzība maldu sludināšanā ir pamatota? To apstiprina paša Ostīna publiski izteikumi. 2005.gada intervijā CBS korespondents Bairons Pits teica Ostīnam, ka kritiķi viņam pārmet tikai Evaņģēlija sludināšanu un Dieva Bauslības atmešanu. Tas, pēc kritiķu teiktā, padara Ostīna sludināšanu ļoti līdzīgu seklajai labklājības teoloģijai. Ostīns uz to atbildēja: “Bībelē teikts, ka tā ir Dieva laipnība, kas cilvēkus vada uz atgriešanos”.

Vēstures zinātāji uzreiz pamanīs, ka Ostīns savu sludināšanu un kalpošanu balsta uz mācību, kas Dieva vārda gaismā tika nolādēta kā herētiska jau pirms 500 gadiem reformācijas laikā. Tolaik, 1512.gadā, Johans Agrikola [Johann Agricola] ieradās Vitenbergā, vietā, kas kļuva par reformācijas centru. Agrikola atzina, ka Lutera ietekmē viņš ir kļuvis par kristieti: “Ar viņa mācību un Dieva žēlastību es tiku atdzemdināts no jauna un kļuvu ticīgs.”

MŪSDIENU POPULĀRIE SLUDINĀTĀJI SLUDINA VECUS MALDUS

Sākumā mācītājs Agrikola saskaņā ar Kristus pavēli sludināja Dieva Bauslību un Evaņģēliju. [Lk.24:47] Bet sākot ar 1527.gadu viņš sāka Bauslību noniecināt.

“Agrikola noliedza [Bauslības nepieciešamību] baznīcā, un apgalvoja, ka tās vieta ir tiesā un pie karātavām, ka Mozus ir uz visiem laikiem izraidāms no baznīcas utt. Piecos disputos Luters ņēmās atspēkot šo mācību, kas tika nosaukta par antinomiānismu.”

Kaut arī Agrikola bija Lutera students un tuvs draugs [viņi bija dzimuši vienā pilsētā], Luters tūlīt aptvēra, ka Agrikolas atteikšanās sludināt “Dieva prātu pilnībā” [Ap.d.20:27], proti, gan Dieva Evaņģēliju, gan Bauslību, atstās ļoti postošu iespaidu uz Agrikolas klausītājiem un sekotājiem.

Luters vairākos sprediķos vērsās pret Agrikolas aplamo mācību, ka esot jāsludina tikai Evaņģēlijs. Luters uzsvēra, ka Bauslības galvenais nolūks ir vest mūs pie Jēzus. “Tātad Bauslība ir bijusi mūsu audzinātāja līdz Kristum, lai ticībā mēs tiktu attaisnoti.” [Gal.3:24] Bet, kā norādīja Luters, arī pēc tam, kad mēs Kristībā esam tikuši savienoti ar Jēzu, velns un mūsu pašu grēcīgā miesa mūs kārdina, lai atkrītam no Jēzus un sekojam pasaulei. Tāpēc arī pēc tam, kad jau esam kristieši, mums ir nemitīgi jāsludina Bauslība, lai mēs savā ticībā nekļūtu kūtri.

DIEVA LAIPNĪBAI IR ĻOTI BŪTISKI PRIEKŠNOTEIKUMI

Ja sakām, ka pie atgriešanās ved Dieva laipnība, mēs sludinām, ka Dievs ir viena vienīga mīlestība un noklusējam to, ka Dievs ienīst mūsu nāvīgos grēkus. Tā mēs nepareizi skaidrotu Dieva vārdu, jo nebūtu pasludinājuši Dieva prātu pilnībā. [Ap.d.20:27] Gan Dieva dusmas, gan Viņa žēlastība ir jāpasludina skaidri. Pie tam vislabāk Dieva laipnība un labvēlība ir ieraugāma Kristus nāvē pie krusta, kas jo īpaši izceļ to labo, ko Dievs ir darījis jūsu dēļ. Vienlaikus Kristus krusts rāda arī Dieva dusmas par jūsu grēkiem. Īsi sakot, jūs spējat patiesi vēlēties un pieņemt Dieva laipnību tikai tad, ja apzināties Viņa dusmas par jūsu grēkiem.

Tāpēc ik reizi, kad Dieva vārds tiek sludināts un mācīts, tajā Bauslībai un Evaņģēlijam jābūt pareizi sabalansētiem un nošķirtiem. [2.Tim.2:15] Neviens mācītājs vai skolotājs nedrīkstētu pat iedomāties izraut kādu Dieva vārda daļu un nesludināt Dieva prātu pilnībā. Ja jūs, piemēram, ēdat visu, kas pagadās, un nesabalansējat savu pārtiku, tas var jūs novest pie dažādām slimībām vai pat pāragras nāves. Tāpat arī, ja sludināšana un mācīšana nav sabalansēta, Bauslība un Evaņģēlijs nav pienācīgi nošķirti, nemitīga jūsu dvēseles ēdināšana ar šādas aplamas mācības barību nodarīs tai nelabojamu postu. Tās konsekvences var būt mūžīgas.

Kāds varētu iebilst, ka nav pareizi spriest par mācītāja Ostīna sludināšanu pēc viena izteikuma. Tomēr jāņem vērā, ka Ostīns šādi aprakstīja savas sludināšanas pamatu, atbildot uz ļoti konkrētu jautājumu sekulārajai presei. Tik ļoti atzītam sludinātājam būtu bijis labāk atbildēt tāpat kā apustulim Pāvilam, kuram bieži bija publiski jāaizstāv sava sludināšana pret dažādām apsūdzībām. “Es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.” [1.Kor.2:2] Ar šo atbildi Pāvils apliecina, ka viņš nekavējas sludināt Dieva vārdu pilnībā – Bauslību un Evaņģēliju.

MĀCĪTĀJI, LAI DIEVKALPOJUMS BŪTU DIEVAM TĪKAMS, SLUDINIET VIŅA PRĀTU PILNĪBĀ!

Ja esat mācītājs un sliecaties sludināt tikai Evaņģēliju [Dieva laipnību], izvairoties sludināt Bauslību [Dieva dusmas], ziniet, ka velns jūs kārdina padoties senai maldu mācībai. Atvairiet šo kārdinājumu, lai varat sacīt: “Es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā.” [Ap.d.20:27] Lai jūs nemaldina lielie cilvēku pūļi, kādus pulcina tie, kuri nesludina Dieva prātu pilnībā. “Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.” [2.Tim.4:3–4]

Kad jūs dzirdat Dieva vārdu, vai nu tas tiek sludināts, vai dziedāts, Dieva Bauslības attīrošais spēks šķīsta jūsu dvēseli. Cilvēks pats no nespēj izdarīt. “”Jebšu tu mazgātos ar sārmu un lietotu ziepju vai cik daudz, tavs noziegums tomēr kā netīrumu traips paliks Manā priekšā!” saka Dievs Tas Kungs.” [Jer.2:22] Nesludināt cilvēkiem Bauslību būtu tas pats, kas mazgāt veļu, nelietojot mazgāšanas līdzekļus, vien paskalinot to ūdenī. Ļaužu sirdis un dvēseles tādējādi paliek grēka netīrības pilnas.

Tikai pēc tam, kad Dievs jūs ir berzis un mazgājis ar Bauslību, Viņš veldzē un dziedina jūs ar dzīvības ūdeni – Evaņģēliju. [Atkl.21:6] Šāda mazgāšana un šķīstīšana katrā dievkalpojumā jūs sagatavo mielastam, ko Dievs jums sniedz Savā vārdā un Sakramentā.

Birkas: , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

11 atsauces par “Pasludināt Dieva prātu pilnībā”

  1. gviclo:


    Pirmajā brīdī šķiet tādi godīgi vīri.
    Tiešām, cilvēki jābrīdina par maldiem.

  2. Roberto:


    Mani vienmēr dara piesardzīgu tie laipnie un mīlestibas pilnie “svētie” vīri, kuri nāk un sludina kādu ausij tīkamu mācibu. Ne velti Tas Kungs brīdina izvairīties “no viltus praviešiem, kas …nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.” [Mt.7:15]

  3. wrc:


    Roberto, savā komentārā tu runā tā kā Rožkalns (tikai piezīmēju..)

  4. wrc:


    Pāvils brīdina no Bauslības sludinātajiem daudz kur savās vēstulēs, saucot tos par apgraizītājiem, sakot, lai viņi sagraizās. Jo, ja tu ņem Bauslību, tā tad tev ir jāizpilda pilnībā. Uz bauslību var atsaukties, bet to nav jāsludina, es uzskatu. Starp citu, bauslība ir kas vairāk par 10 baušļiem, tā ir visas 5 Mozus grāmatas, ieskaitot rīcību slimību gadījumos u.c. Nedomāju, ka kāds grasās to pildīt, droši vien aizbildinoties ar modernām tehnoloģijām. Un pamatoti, jo evaņģēlijs arī māca negrēkot un norāda, kas ir grēks. Ja kaut kas nav atkārtoti pamatots Jaunajā Derībā, tas kristietim nav obligāti jāpilda.

  5. Roberto:


    wrc, tas, ka izsakos “tā kā Rožkalns” ir labi vai slikti? (tikai jautāju..)

  6. gviclo:


    Draugs, wrc, vai Jūs uzskatāt, ka Vecā derība ir Bauslība un Jaunā derība Evaņģēlijs? Ja jā, tad kāpēc?

  7. Indrex:


    Kad sāk runāt par teoloģiju, tad arguments “es uzskatu”, wrc, bez šaubām ir vērā ņemams.
    Vai tavā tekstā vārds “evaņģēlijs” tiek lietots plašākajā vai šaurākajā nozīmē?

  8. wrc:


    Vecā Derība ir Bauslība, kura pravieto un atklāj nepieciešamību pēc Evaņģelija, “es uzskatu”!:) Tiešām, izteikt apgalvojumus par Bībeli bez “es uzskatu” ir ļoti bīstami. Tas, ka kāds tā uzskata, nenozīmē, ka tā vienmēr arī ir! Vairums interpretāciju ceļas no konteksta, kādā ticīgais apgrozās.

  9. gviclo:


    Draugs wrc, Vecā derībā tiešām ir pravietos par Kristu. Esmu daudz domājis un lasījis par Bauslību un Evaņģēliju Svētajos Rakstos, un, proti, Raksots skaidri ir apliecināts, ka Bauslība un Evaņģēlijs ir gan Vecajā, gan Jaunajā derībā. Nezinu, kā lai pamato un pierāda pretējo.

  10. Roberto:


    Vai Ostīns noliedz Jēzu?

  11. talyc:


    “man patīk šitāda salda dūdošana…
    es ir gatavs tādu sludināšanu strēbt un strēbt…
    un es esmu gatavs par šādu gardu garīgo barību pieklājīgi maksāt, bet
    ja mana sirdsapziņa ko provētu iebilst, tai jāapklust lielā, laimīgā – uzticīgi paļāvīgo klausītāju pūļa priekšā” [tā prāto klausītājs]
    - – -
    “es nemeloju, es saku kā domāju…
    es saku tikai to, ko jūs gribat dzirdēt…
    turklāt, … ja man par to tik dāsni tiek maksāts
    … ja caur tādu sludināšanu es tieku tik ļoti iecienīts
    ja tāda sludināšana dod prieku ne vien man, bet arī citiem
    nevarētu būt, taču, ka Dievs to ņemtu ļaunā
    patiesībā Dievam pat vajadzētu būt
    pateicīgam, ka es iebaroju
    (un apcērpu) viņa avis”
    [tā to domā
    Ostiņš]



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.