21. Kāds grēks ir elku kalpība?


Pārbaudiet sevi

„Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi” (2.Kor.13:5)

JAUTĀJUMI

ATBILDES

PATIESI VAI APLAMI:
Ar Jēzus ciešanām nepietiek, lai pilnībā izpirktu mūsu vainu. Kristiešu ciešanas papildina Viņa ciešanu mēru līdz pilnībai, kā tas noprotams no Pāvila izteikuma: „Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām” (Kol. 1:24).
APLAMI. Jēzus pilnībā izcieta visu, kas nepieciešams lai jūs tiktu pestīts, un visa pasaule tiktu glābta. Viņš sauca no krusta: „Viss piepildīts” (Jņ. 19:30). Šeit lietoto grieķu valodas vārdu varētu tulkot arī kā: ‘viss ir pilnībā piepildīts’, vai ‘viss parāds nu ir pilnībā samaksāts’. Tāpēc kristiešu ciešanas nekādā ziņā nevar neko papildināt Kristus ciešanās.

Kad Pāvils raksta: „..piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām” (Kol. 1:24), viņš nebūt nedomā, ka Kristus ciešanas kaut kādā ziņā būtu nepietiekamas vai nepabeigtas. Viņš runā par baznīcas ciešanām, kuru viņš dēvē par Kristus miesu (Kol. 1:24). Baznīcas ciešanas šajā pasaulē nebūs piepildītas līdz pat laiku beigām.

PATIESI VAI APLAMI:
Lai kāds būtu kristieša ciešanu iemesls, ciešot viņš ir līdzdalīgs Jēzus ciešanās.
APLAMI. Bībelē nepārprotami norādīts, ka kristieši kļūst līdzdalīgi Kristus ciešanās, ja šīs ciešanas ir ticības apliecināšanas rezultāts (Mt. 5:11; Rom. 8:17; 2. Kor. 1:5; Fil. 3:10; 1. Pēt. 4:13). Tomēr dažkārt kristieši cieš paši savu ļauno darbu dēļ. Piemēram, laupītājs pie krusta saņēma nāves sodu pastrādāto noziegumu dēļ, nevis savas ticības dēļ (Lk. 23:40–43). Šādas ciešanas nav līdzdaļa svētajās Kristus ciešanās, bet tikai sitieni (vai kāds cits sods) grēku dēļ (1. Pēt. 2:20).
PATIESI VAI APLAMI:
Dievs pieļauj Savu bērnu ciešanas ne tāpēc, ka Viņš būtu patvaļīgs vai ļauns, bet tāpēc, ka Viņš ir mīlošs Tēvs.
PATIESI. Jūs mīlošais Debesu Tēvs nemitas atkārtot: „Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu” (Sal. pam. 3:12). Viņš arī saka: „Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu? Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli” (Ebr. 12:7–11). Izlasiet arī šīs nozīmīgās Rakstu vietas: 5. Moz. 8:1–5; Īj. 5:17; Jēk. 1:2–4 un 1. Pēt. 1:3–9.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.