70. Kam ir tiesības noteikt cilvēka mūža ilgumu?


Par (pret) cilvēku tradīcijām baznīcā

Mēs domājām, ka mūsu pretinieki aizstāvēs cilvēku tradīcijas citu iemeslu dēļ, taču mēs negaidījām, ka viņi patiešām nosodīs mācību, ka mēs nepelnām grēku piedošanu jeb žēlastību, ievērodami cilvēku tradīcijas. Taču, tā kā šis artikuls ir noraidīts, tad mūsu uzdevums ir vienkāršs un viegls. Šeit mūsu pretinieki ir atklāti sludinājuši jūdu mācības un patumšojuši evaņģēliju ar dēmonu mācībām. Jo Svētie Raksti tradīcijas sauc par „dēmonu mācībām” (1.Tim.4:1-3), ja tiek mācīts, ka reliģiski rituāli palīdz nopelnīt grēku piedošanu un žēlastību. Tā viņi aptumšo Evaņģēliju, Kristus nopelnu un ticības taisnību. Evaņģēlijs mums māca, ka mēs saņemam grēku piedošanu un tiekam samierināti ar Dievu no žēlastības ticībā Kristus nopelna dēļ. Turpretī mūsu pretinieki izvirza citu vidutāju un starpnieku, proti šīs tradīcijas. Ar tām viņi vēlas panākt grēku piedošanu un remdēt Dieva dusmas. Taču Kristus skaidri saka: „bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.” [Mt.15:9]


Nestaigājiet pēc savu tēvu paražām un nepildiet viņu baušļus, un nepadariet sevi nešķīstus ar viņu elkiem! Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs. Staigājiet pēc Maniem likumiem, pildiet Manus baušļus un turieties pie tiem! [Ec.20:18-19]

Ja cilvēkiem ir atļauts ieviest jaunus rituālus un ja ar šādiem rituāliem viņi nopelna žēlastību, tad mums ir jāatzīst arī visi pagānu reliģiskie kulti un arī jerobeāma ieviestie kulti (1.Ķēn.12:26), kā arī citi, kas pieņemti ārpus bauslības. Ar ko tādā gadījumā atšķiras kristieši no pagāniem?

Ja mums ir atļauts ieviest tādus rituālus, kas palīdz nopelnīt žēlastību vai taisnību, kāpēc tad to nedrīkstēja pagāni un izraēlieši? Pagānu un izraēliešu rituāli tika nosodīti tieši tāpēc, ka viņi bija noraidījuši ticības taisnību un ticējuši, ka šo rituālu dēļ viņi nopelna grēku piedošanu un taisnību.

Visbeidzot, kā gan mēs varam būt pārliecināti par to, ka šie – bez Dieva pavēles – cilvēku iedibinātie rituāli var taisnot, ja Dieva gribu nav iespējams apstiprināt citādi kā vien ar Dieva vārdu? Bet ko tad, ja Dievs neatzīst šādu dievkalpojumu? Kā gan mūsu pretinieki var sacīt, ka viņi ir taisnoti? Viņi to nevar apstiprināt bez Dieva vārda liecības, jo arī Pāvils saka: „viss, kas nenāk no ticības ir grēks.”(Rom.14:23) tā kā par šādiem rituāliem nav Dieva vārda liecības, tad sirdsapziņai jāšaubās, vai šie rituāli ir Dievam patīkami.

Vai ir vajadzīgs vēl vairāk ko sacīt šajā skaidrajā jautājumā? Ja mūsu pretinieki aizstāv uzskatu, ka ar šādiem cilvēku ieviestiem rituāliem tiek nopelnīta taisnošana, žēlastība, grēku piedošana, tad šādi viņi vienkārši dibina antikrista valstību.

Jo antikrista valstība ir jauna veida dievkalpošana, kas ir pamatota cilvēku autoritātē un vērsta pret Kristu. Tā tas ir Muhameda valstībā, kur ar rituāliem un darbiem viņi grib tapt taisnoti Dieva priekšā, noliedzot, ka Dieva priekšā cilvēki tiek taisnoti no žēlastības ticībā Kristus dēļ. Tā arī pāvestība kļūs (kļuvusi)* daļa no antikrista valsts, ja tā aizstāvēs (aizstāv)* mācību, ka cilvēku ieviestie rituāli taisno.

Tā viņi laupa Kristum vien pienākošos godu, kad viņi māca, ka mēs tiekam taisnoti nevis no žēlastības Viņa dēļ, bet gan ar rituāliem; it īpaši viņi laupa godu Kristum, mācot, ka šie rituāli taisnošanā ir ne tikai derīgi, bet pat nepieciešami. Atspēkojums noraida mūsu mācību artikulā par baznīcu, ka patiesai baznīcas vienībai nav visur nepieciešami vienādi cilvēku ieviestie rituāli. Daniēls vienpadsmitajā nodaļā (38.p.) saka, ka cilvēku ieviestie rituāli būs paša antikrista valsts veidols un iekārta: „…viņš cienīs piļu un cietokšņu dievu un vienu tādu dievu, ko nepazina viņa tēvi, viņš godās to ar zeltu, sudrabu, ar dārgakmeņiem un ar citām dārgām mantām.” Šeit Daniēls apraksta jaunu rituālu izgudrošanu, sacīdams, ka tiks godāts tāds dievs, kādu tēvi nav pazinuši*.

[Augsburgas ticības apliecības apoloģija XV]

Birkas: , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

2 atsauces par “Par (pret) cilvēku tradīcijām baznīcā”

  1. talyc:


    *Tas, ko sacījuši Augsburgas ticības apliecības apoloģijas sarakstītāji par antikrista ‘svēt-rituāliem pār-ilno’ māžošanos pasaulē ir piepildījies. To mēs pilnā mērā varam skatīt-izbaudīt pie romas-pāvestiešiem mūsdienās.

    *Tas ko Daniēls raksta par ‘tāda dieva godāšanu, kādu tēvi nava pazinuši’ tad manuprāt tas ir tas, ko mēs pazīstam kā „NEW GENERATION” vai „JAUNĀS TICĪBAS BAZNĪCAS” kādas nebija pat vēl ne mūsu luteriskās baznīcas tēvu laikos.

  2. Ingars:


    un viņi tev atbildētu – mēs tos rituālus vispār esam atmetuši, arī liturģiju, jo mūsu dievkalpojumus vada Svētais Gars, bet jums ir cilvēku noteikta kārtība, kas liedz Svētajam Garam brīvi darboties. Sekotu tamlīdzīgs piemērs – es kā mācītājs saku svētrunu un jūtu iekšēju vārdu, tad Gars man saka, lai eju un dziedinu tur kādu slimo un patiešām slimais tiek dziedināts (tiešām, goda vārds, ir notikuši reāli brīnumi) un katram apgalvojumam tiktu piemērota rakstuvieta iz bībeles

    tas sekotu citāts – kur Gars tur brīvība

    tad vēl – kas jums tie par svešvārdiem, kā bikts, sakraments, liturģija utt. Laikam lai panāktu bijību pret garīdzniekiem, mums redz nav svešvārdu, bet dzīva ticība, jums tur mirusi reliģija

    un jebkādus tavus iebildumus viņi noraidītu pamatojoties uz:
    netiesā citus kristiešus vai arī
    tu riskē zaimot Svēto Garu



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.