46. Ko nozīmē Dieva Vārda nievāšana?


Par noteikumiem

Pie Absolūcijas un Svētā Vakarēdiena bez savlaicīgas iepriekšējas sarunas ar draudzes mācītāju netiek pielaisti:

  • citu evaņģēliski luterisko draudžu locekļi;
  • Biķeru draudzes locekļi, kas gadu vai ilgāk nav saņēmuši Svēto Vakarēdienu;
  • tie draudzes locekļi, kas ir veikuši rupjus grēkus un Baznīcas disciplīnas pārkāpumus – pārkāpuši laulību, bijuši varmācīgi, nonāvējuši savus nedzimušos bērnus (veikuši abortu), zaguši, nodarbojušies ar zīlēšanu, astroloģiju, buršanu, spiritismu vai cita veida okultismu, nodevušies maldu mācībām, vērsušies pie zīlniekiem, burvjiem, astrologiem, vārdotājiem, ekstrasensiem, bijuši saistībā ar Austrumu medicīnu, lieguši saviem bērniem savlaicīgu Kristību, saņēmuši Svēto Vakarēdienu citas konfesijas baznīcā utt., – bez savu grēku atzīšanas, nožēlošanas un izsūdzēšanas šādi cilvēki nevar saņemt Svēto Vakarēdienu cienīgi. Lai tie varētu pienācīgi sagatavoties saņemt Sakramentu cienīgi, tiem nepieciešama saruna ar draudzes mācītāju un privātā grēksūdze.

Trešā un pēdējā sadaļa mūsu draudzes noteikumos mudina pirms sakramentu saņemšanas aprunāties ar mācītāju un nepieciešamības gadījumā izsūdzēt grēkus privātā grēksūdzē. Tās nosaukums skan: Pie Absolūcijas un Svētā Vakarēdiena bez savlaicīgas iepriekšējas sarunas ar draudzes mācītāju netiek pielaisti.

Daži cilvēki palaiž garām ļoti būtisko piebildi bez savlaicīgas iepriekšējas sarunas ar draudzes mācītāju un pārprot šo noteikumu sadaļu tādā veidā, ka tālāk uzskaitītās cilvēku kategorijas mūsu draudzē vispār netiekot pielaistas pie sakramentiem. Tā radušies daži nepatīkami pārpratumi un pat baumas, ka Biķeru draudzē pie sakramentiem netiekot pielaisti citu luterisko draudžu locekļi. Tomēr tā tas nebūt nav.

Uz sarunu ar mācītāju vispirms tiek aicināti citu evaņģēliski luterisko draudžu locekļi. Tas tiek darīts vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, lai mācītājs zinātu, ka šis cilvēks ir kristīts un iesvētīts luteriskās baznīcas loceklis, un viņam nebūtu jātraucē dievkalpojuma noskaņa pie altāra ar jautājumiem, kas viņam jāuzdod tiem, kurus viņš nepazīst: “Vai jūs esat iesvētīts? Kādas draudzes loceklis jūs esat?” utt.

Otrkārt, savlaicīgā sarunā nereti atklājas, ka tā sauktais citas draudzes loceklis nemaz nav saucams par draudzes locekli vispār, jo tajā draudzē, ko viņš sauc par savu, nav bijis ļoti ilgu laiku. Spilgts piemērs šādam gadījumam bija kāda kundze, kas sarunā pirms dievkalpojuma apgalvoja, ka ir kādas lauku draudzēs locekle, bet, jautāta par to, kad viņa pēdējo reizi bijusi savā draudzē, atbildēja – pirms 55 gadiem, proti, savā iesvētību dienā, – tā bija arī pēdējā reize, kad viņa bijusi pie Dievgalda… Protams, šādi ļaudis nav pielaižami pie sakramentiem bez īpašas sagatavošanas, jo, visticamāk, tiem trūkst izpratnes par ticības lietām un viņi nevar saņemt svētās lietas cienīgi un sev par svētību.

Treškārt, savlaicīgā sarunā reizēm atklājas kādi citi šķēršļi cienīgai un svētīga sakramentu saņemšanai. Pastorālā sarunā var atklāties, ka pirms Sakramenta saņemšanas šim cilvēkam nepieciešama privātā bikts pie savas draudzes mācītāja, izlīgums ar tuvāko vai kas cits noteikti sakārtojams.

Ceturtkārt, savlaicīga saruna ar citu luterisko draudžu locekļiem ir nepieciešama, lai no necienīgas un nesvētīgas Sakramenta baudīšanas atturētu tos ļaudis, kas ieslīguši maldu mācībās. Diemžēl arī luterāņu vidū sastopamas atsevišķas draudzes Latvijā un pat veselas zemju vai nacionālās luteriskās baznīcas ārpus Latvijas, kas aizgājušas visai tālu no patiesas evaņģēlija mācības un iestigušas nopietnos maldos. Ja sarunā atklājas, ka šādu draudžu vai baznīcu locekļi nav aizmaldījušies prom no mūsu baznīcas katehisma mācības, tad tie būtu pielaižami pie Svētā Vakarēdiena, bet, ja tie sekojuši saviem maldu mācītājiem, tad – atturami no Sakramenta saņemšanas.

Uz sarunu aicināti arī Biķeru draudzes locekļi, kas gadu vai ilgāk nav saņēmuši Svēto Vakarēdienu. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmes 30. punkts nosaka:

“Draudzes locekļi, kuri vismaz reizi gadā nav saņēmuši Svēto Vakarēdienu un divus gadus pēc kārtas nav maksājuši noteiktos ziedojumus draudzes un LELB vispārējām vajadzībām, uzskatāmi par tādiem, kas izstājušies no draudzes. Ja šī persona vēlas atjaunot piederību savai draudzei, viņam ir jāvēršas pie attiecīgās draudzes mācītāja.”

Saruna nepieciešama, lai noskaidrotu iemeslus, kuru dēļ cilvēks tik ilgstoši atturējies no Sakramenta, un mudinātu viņu uz nopietnāku attieksmi pret savu garīgo dzīvi, un – vajadzības gadījumā – arī uz grēksūdzi.

Nākamā sadaļa aptver ļoti plašu jautājumu loku – uz sarunu un grēksūdzi, lai sagatavotos cienīgai Svētā Vakarēdiena saņemšanai, tiek aicināti tie draudzes locekļi, kas ir veikuši rupjus grēkus un Baznīcas disciplīnas pārkāpumus.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.2 (34)]



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

4 atsauces par “Par noteikumiem”

  1. tētis:


    Pazīstami luterāņi no citām draudzēm tiek pieņemti bez iepriekšējas sarunas.

  2. moritz:


    ļoti ceru, ka Bites kunga zakristejā ļaužu ikdienā ir ka biezs
    citaadiņ jau tikai smuka cedele vien ir

  3. saulcerite:


    es noteikti ietu uz Biķeru draudzi, ja gribētu, lai kāds kontrolē katru manu soli un elpas vilcienu kā padomju laikos…

  4. moritz:


    to saulcerite
    jautājums, vai tas tur tieshaam taa ir, vai viss paliek tika bites e-refleksiju liimenii



Lasi, domā un raksti*

  * - ievadot atsauci ar linku, tā var parādīties ne uzreiz