96. No kādām lietām ticīgajiem ir jāizvairās, lai stāvētu uz pareiza ceļa?


Par mēles audzināšanu

Kur jau no paša sākuma tiek piekopta mēles audzināšana, tur katrs izdarīs savu brīnišķīgo atklājumu. Viņš būs spējīgs otru turpmāk nemitīgi nenovērot, nenotiesāt, nevērtēt un neievedīs otru tādā stāvoklī, pār kuru var būt kungs un rīkoties ar varu.

par mēles audzināšanu


Tagad viņš var ļaut brālim būt pilnīgi brīvam, tādam, kā Dievs viņu te ir nolicis. Nu viņa skatiens paplašinās un viņš pirmoreiz sev par izbrīnu, skatoties uz brāli, atklāj Dieva Radītāja ķēnišķīgo bagātību.

Dievs otru nav radījis tādu, kādu es viņu būtu radījis. Nav devis man viņu par brāli, lai es pār viņu valdītu, bet gan – lai es, uz viņu raugoties, atrastu Radītāju.

Dieva radītajā brīvībā otrs man kļūst par prieku, lai gan pirms tam viņš man bija tikai pūles un reizes. Dievs nevēlas, lai es otru veidoju pēc tēla, kas man šķiet labs, tātad pēc manis paša tēla. Dievs neatkarīgi no manis ikvienu ir veidojis pēc Savas līdzības. Es nekad nevaru iepriekš zināt, kā Dieva līdzībai otrā jāizskatās, vienmēr tas ir pilnīgi jauns, tikai Dieva brīvā radīšanā pamatots tēls. Man tas var šķist svešs, pat bezdievīgs. Bet Dievs otru radīja kā Sava Dēla, Krustāsistā, līdzību, un arī šis tēls, pirms to aptvēru, man šķita neiedomājami svešs un bezdievīgs.

Tagad spēks vai vājums, gudrība vai muļķība, apdāvinātība vai neapdāvinātība, lielāka vai mazāka dievbijība – tātad indivīda dažādība draudzē – vairs nav iemesls runām, tiesāšanai, nolādēšanai, t. i., pašattaisnošanai, bet gan prieka iemesls citam par citu un savstarpējai kalpošanai. Arī tagad ikvienam draudzes loceklim ir sava noteikta vieta, taču tā nav vieta, kurā viņš pats jūtas panākumiem bagātākais, bet gan vieta, kurā viņš vislabāk var kalpot.

Birkas: , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.