251. Kas notiks ar ticīgo, tam nomirstot?


Par Lutera katehismu tapšanu

Vārdu “katehisms” Luters ir pakāpeniski popularizējis un skaidrojis. Pirmo reizi par plānu publicēt katehismus Luters min 1525. gada 2.februāra vēstulē Nikolasam Hausmanam:

“Jonas un Eislēbens (t.i. Agrikola) ir saņēmuši norādījums katehisma sagatavošanai bērniem. Pats esmu ziedojies postillai (Ziemas postilla) un Deuteronomium, un man līdz šim ir diezgan darba.”

Par Lutera katehismu tapšanu

Vēlāk 1528. gada 18.maijā Luters sāka sprediķi ar skaidrojumu “Katehisms ir apmācīšana”, 14.septembra sprediķī “Katehisms t.i. apmācība jeb kristīgā mācība”, 30.novembrī “Katehisms t.i. sprediķis bērniem”, un Mazā katehisma priekšvārdā skaidro katehismu kā “kristīgo mācību”.

Tātad katehisms ir – kristīgās ticības mācības nodarbība, kristietības pamatmācība, dievkalpojums, īsa mācību viela, grāmatas satura apzīmējums un visbeidzot pati grāmata.

Jau no 1516. gada Lutera pastorālās aktivitātes, sprediķi un raksti bija ar katehētisku raksturu, kuru dabīgs iznākums bija divi katehismi.

Luters prata saprotamā veidā uzrunāt vienkāršos ļaudis. Piemēram, Luters vienkāršā veidā skaidroja, ka kristietis var visu, ko nepieciešamas saprast, ievietot divās kabatās savā sirdī – “ticībā” un “mīlestībā”. “Ticības” kabatai ir divi nodalījumi. Vienā jāievieto ticība tam, ka mēs visi dabiski esam samaitāti un nosodīti grēcinieki, un otrajā, ka esam izpirkti no savas ļaunās dabas caur Jēzu Kristu. “Mīlestības” kabatai arī ir divi nodalījumi. Vienā jāievieto tas, ka mums ir jākalpo un jādara labais ikvienam, kā Jēzus Kristus ir mīlējis mūs. Otrajā tas, ka labprāt ir jāpacieš un jāiztur visa veida ļaunums.

1516. gada vasarā Luters Vitenbergas baznīcā sprediķoja sprediķu sēriju par dekalogu un pēc tam, par lūgšanu Mūsu Tēvs lielā gavēņa laikā 1517. gadā. Tā katru gadu no 1516. līdz 1529. Luters sprediķoja katehētiskus sprediķus vai publicēja bukletus lajiem, kā sprediķu kopsavilkumus. Luters arī pats mācīja bērnus un lajus. Lai darbam, ko Luters paveica 1516 – 1517. gadā, būtu plašāks iespaids, viņš nekavējoties publicēja plakātu, kas kalpotu lajiem kā sagatavošanās grēksūdzei, un nosauca to par “Īss Desmit baušļu izskaidrojums” (1518). Tas bija balstīts iepriekšējo gadu katehētiskajos sprediķos. Luters paziņoja, ka “daudzi cilvēki klausoties sprediķus trīs vai četru gadu garumā, tomēr neiemācās atbildēt uz kaut vienu eksistenciālu ticības artikulu. To es piedzīvoju katru dienu. Grāmatās ir uzrakstīts pietiekoši, bet tas nav ierakstīts sirdīs.” 1519. gadā Luters publicēja divus 1516. – 1517. gada katehētisko sprediķu krājumus kā rokasgrāmatu citiem sprediķotājiem.

Šie darbi nostiprināja katehismu formātu:

  • katehētiski plakāti ar īsiem tekstiem lajiem
  • katehētiski sprediķi mācītājiem.

Tādējādi 1529. gadā plakāta idejas rezultātā tapa Mazais Katehisms, un sprediķu postillu ideja par Vācu Katehismu, ko vēlāk sauca par Lielo Katehismu.

Lutera regulārās katehētisko sprediķu sērijas ilga divas nedēļas. Kopā bija desmit sprediķi – četras dienas nedēļā pulksten 14:00, un svētdienas rīta dievkalpojumā. To atkārtoja četras reizes gadā. Luters pat pieprasīja, lai zemnieki ne vien atļautu bērniem un kalpiem apmeklēt šos dievkalpojumus, bet lai viņi piespiestu viņus nākt. Pēc dažiem Lutera sprediķu izdevumiem par dekalogu un lūgšanu Mūsu Tēvs izveidojās populārā “Īsā forma, lai saprastu dekalogu, Ticības apliecību un lūgšanu Mūsu Tēvs”, kas ir trīs galveno daļu apkopojums. Vēlāk tā pārtapa par vēl pazīstamāko Lūgšanu Bukletu, ko izdeva 1522. gadā, un kas piedzīvoja daudz izdevumus. Ar šīm grāmatām Luters paveica daudz, lai iedibinātu pamatstruktūru katehismiem (piemēram, Lūgšanu Bukletā Luters aizstāja tradicionālo Ticības apliecības dalījumu divpadsmit daļās ar trīsdaļīgu) iepretim plašajiem viduslaiku katehismiem, piemēram, 1513. gadā pār izdotajam Gersona gadsimtu vecajam darbam “Prasme labi dzīvot un nomirt”.

Par tiešiem katehismu priekštečiem var nosaukt trīs darbus. Pirmais ir jau minētā “Īsā forma, lai saprastu dekalogu, Ticības apliecību un lūgšanu Mūsu Tēvs” (1520). Otrs darbs ir “Brošūra lajiem un bērniem” (1525), un trešais, ir trīs katehētisko sprediķu sērijas (1528).

Rezultātā divi katehismi rodas no sprediķošanas, vizitācijām un rakstīšanas kopuma.

Birkas: , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.