309. Kas dod kristībai glābjošu spēku?


Par Dieva Vārdu

KĀDA MĀCĪBA VAI KĀDS VĀRDS BAZNĪCAS MĀCĪTĀJAM IR JĀMĀCA?

Viņam nav jāsludina savi sapņi vai savas paša sirds domas un atziņas (Jer. 23); viņam nav arī jāsludina cilvēku mācības un likumi (Jes. 29, Mt. 15); bet gan, ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus (1. Pēt.4), – lai tas nozīmētu: “Mani vārdi, ko Es liku tavā mutē”, (Jes. 59), un, kā saka Augustīns, lai tas nenozīmētu: “Tā saku es, tā saki tu, tā saka viņš, bet gan: tā saka Kungs”.


KAS TAD IR DIEVA VĀRDS?

Dieva vārds ir Dieva noslēpumainā un apslēptā gudrība (1. Kor. 2), kurā Dievs atklāj Savu esību un gribu mums, nabaga cilvēkiem, cik daudz mums ir nepieciešams zināt, lai mēs atzītu savas nelaimes un postu, kurā mēs esam nonākuši grēku dēļ, tāpat arī – kā mums tiks palīdzēts no turienes izkļūt, kā mums pareizi atzīt un godāt Dievu, kā godbijīgi izturēties, kas sekos pēc šīs dzīves utt.

VAI CILVĒKS PĒC SAVAS DABAS NESPĒJ TO APJĒGT AR SAVU SAPRĀTU?

Tā kā cilvēka daba ir grēka samaitāta, tā nesaprot un nezina par to nekā dziļa vai noteikta (1. Kor. 1 un 2); jo šajās lietās saprāts ir ne vien akls [pret dievišķo gaismu], bet pats ir uzpūtīga tumsa (Jņ. 1, Ef. 5). Saprātam gan ir kāda sapnim līdzīga, neskaidra atziņa, ka Dievs ir un ka Viņš jāgodā. Bet kas ir šis Dievs un kā Viņš grib tikt godāts, par to saprāts nezina nekā. Jā gan, kad saprāts seko savām gudrajām domām, tad tas sarīko tikai riebīgu elkdievību (Rom. 1). No bauslības saprāts ir iemantojis tikai kādu mazumiņu, kas attiecas uz dažiem pasaulīgiem un ārējiem tikumiem un netikumiem. Bet par īsto grēku nastu un par patiesu kalpošanu Dievam saprāts nezina pilnīgi nekā (Rom. 1 un 7), un visa Evaņģēlija mācība saprātam ir noslēpums, nezināms un apslēpts (1. Kor. 1). Bet Dievs no lielas žēlastības to ir atklājis savai Baznīcai caur savu īpašo vārdu, kuru Viņš pats ir devis gan tiešā, gan netiešā veidā. Un lai mēs neuzdrīkstētos šaubīties par šo vārdu, Viņš to ir apliecinājis ar varenām zīmēm un lieliem brīnumdarbiem.

VAI TAD IKVIENS, LABU DOMĀDAMS, NEVAR KĻŪT SVĒTLAIMĪGS SAVĀ RELIĢIJĀ UN TICĪBĀ BEZ DIEVA VĀRDA?

Tikai Savu vārdu Dievs sauc par dzīvības vārdu (Jņ. 6, Fil. 2) un par pestīšanas vārdu (Ap. d. 13.), kurš spēj darīt svētlaimīgas mūsu dvēseles (Jēk. 1, Rom. 1, Lk. 11). Bet par visām sektām, kuras ir bez Dieva vārda un ārpus Dieva vārda, ir rakstīts Dieva spriedums (Ef. 2), ka tās ir bez Dieva, bez Kristus, bez apsolījuma un bez cerības. Jo kurš negodā Dēlu, tas negodā arī Tēvu (Jņ. 5), un kurš netic Dēlam, tas dzīvības neredzēs (Jņ. 3); jo pestīšanai nav neviena cita pamata kā tikai Jēzus Kristus (1. Kor. 2). Un to atklāj nevis miesa un asins, bet gan Debesu Tēvs Savā vārdā (Mt. 16, Gal. 1).

Birkas: , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.