138. Kas ir grēks pret Svēto Garu?


Pamudinājums labprātīgajiem

Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamāciet nekārtīgos, iedrošiniet bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu, bet aizvien dzenieties pēc tā, kas labs, gan paši savā starpā, gan pret citiem. [1.Tes.5:14-15]

Pamudinājums labprātīgajiem


Pāvils nebaidījās pamudināt ticīgos, jo viņš zināja, ka pamudinājumi allaž būs noderīgi. Arī šodien, sludinot Dieva vārdu, mēs to nedrīkstam aizmirst.

Vēstulē tesalonīkiešiem Pāvils uzrunā cilvēkus, kas bija no jauna piedzimuši un ticībā ieguvuši jaunu sirdi, un viņos mājasvietu bija ņēmis Dieva Gars. Tagad viņi uzklausīja Dieva vārdu gluži citādi nekā neticīgie.

Dieva griba ir jāpasludina gan ticīgajiem, gan neticīgajiem. Visiem ir jādzird un jāzina, ko Dievs no viņiem prasa. Taču starp ticīgajiem un neticīgajiem ir būtiska atšķirība. Pateicoties Jēzum, ticīgie ir jaunās attiecībās ar Dievu un viņi netiks tiesāti saskaņā ar Bauslību [Jņ.5:24]. Ticīgie Dieva vārdu spēj uzklausīt un pieņemt labprātīgā garā.

Tomēr pamudinājums vajadzīgs arī Dieva bērniem, jo mēs visi ļoti ātri notrulināmies un sākam “lāpīt slinkumu”. Pamudinājumi mūs atkal atmodinās, lai ikviens no jauna saskatām savu kristieša atbildību.

Tāpat mēs viegli nododamies dažāda veida “garīgiem” darbiem, kas ļauj justies dievbijīgiem, bet aizmirstam par vienkāršajiem Dieva baušļiem. Pamudinājums arvien atgādinās Dieva prātu, kas jāpilda, un atgriezīs mūs tad, kad to nedarīsim.

Visas kristiešu grupas un konfesijas labprāt izveido kādus īpašus dzīves modeļus, kuriem sekot. Ne vienmēr šie modeļi ir aplami. Tomēr būsim ļoti uzmanīgi, jo nekādas aktivitātes vai darbi, kampaņas vai prakses nedrīkst kļūt svarīgākas par ikdienas sekošanu un paklausību Dieva baušļiem.

Savā ticības dzīvē mums, kristiešiem, nākas sastapties ar cilvēkiem, kam piemīt dažādi trūkumi un kurus nomoka visādas problēmas. Arī mums pašiem nemitīgi jācīnās ar savām vājībām.

Diemžēl daudzi ticīgi cilvēki nedzīvo tā, kā pienāktos, un viņus jāmudina laboties. Taču šāda pamudināšana prasa ļoti daudz iejūtības un mīlestības. Vieni ir mazdūšīgi, citi vāji, bet vēl citi savā sirdī glabā naidu un domā, kā ļaunu atmaksāt ar ļaunu.

Lai Dievs dod mums pazemību, ka protam cits citu pamudināt īstajā garā! Un pāri visam – lai Dievs mūs dara tik pazemīgus, ka arī mēs uzklausām pamudinājumus un tos ņemam vērā!

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.