209. Kāpēc mums ir vajadzīga svētošana?


Pakļauti Bauslības lāstam

Tas ir līdzībā teikts, jo tās ir tās abas derības: viena no Sinaja kalna, kas dzemdē kalpībai, tā ir Hagare. [Gal.4:24]

pakļauti Bauslības lāstam

Ābrahams ir Dieva attēls; viņam ir divi dēli – divas tautas, ko apzīmē Ismaēls un Īzaks. Šos dēlus viņam ir dzemdējušas Hagare un Sāra, kas apzīmē divas derības – veco un jauno. Vecā Derība, kas dzemdē kalpībai, nāk no Sinaja kalna, un tā. ir Hagare.

Tāpat kā kalpone dzemdēja Ābrahamam miesīgo dēlu, kas tomēr nekļuva par mantinieku, bet gan par kalpu, tā arī Sinaja kalns, ko simbolizē Hagare, Dievam dzemdē īsto dēlu, tas ir, tautu, kas miesīgā ziņā. ir Dieva tauta.

Tomēr atšķirība bija tāda, ka Ismaēls miesīgi bija dzimis no kalpones, proti, dzimis bez apsolījuma, tādēļ nevarēja būt mantinieks. Šādi simboliskā Hagare – Sinaja kalns, kurā tika dota Bauslība un noslēgta Vecā. Derība, dzemdēja tautu Dievam, lielajam Ābrahamam. Taču tas notika bez apsolījuma, tas ir, šādi dzima miesīga un kalpībai pakļauta tauta, kas nebija Dieva mantiniece, jo Bauslībai nav pievienots apsolījums par svētības devēju Kristu, par atbrīvošanu no Bauslības lāsta, no grēka un nāves, nedz arī par to, ka mums bez atlīdzības tiks iedoti grēki, dāvāta taisnība un mūžīgā dzīvība. Bauslība [3.Moz.18:5] saka: “Ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos.”

Tātad Bauslības apsolījumi ir nosacīti – tie nesola dzīvību no žēlastības, bet apsola to tikai tiem, kuri ievēros Bauslības prasības; šādi apsolījumi atstāj sirdsapziņu šaubās, jo neviens nepilda Bauslību.

Tādēļ, ja jūs atstājat apsolījumu un ticību, pievērsdamies Bauslībai un darbiem, jūs pastāvīgi paliksiet pakļauti Bauslības lāstam.

Birkas: , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.