314. Kāda ir „vecā” un kāda tā „jaunā” cilvēka būtība?


Otrā svētdiena pirms Lieldienas jeb soda svētdienā

Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku? Bet, ja Es runāju patiesību, kāpēc jūs neticat Man? Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.” Jūdi Viņam atbildēja: “Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir velns?” Jēzus atbildēja: “Manī nav velna, bet Es dodu godu Savam Tēvam, jūs turpretim laupāt Man godu. Bet Es nemeklēju Savu godu; ir Viens, kas meklē un spriež tiesu. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam!” Tad jūdi Viņam sacīja: “Nu mēs zinām, ka Tevī ir velns. Ābrahāms ir miris un pravieši, un Tu saki: kas Manus vārdus turēs, nebaudīs nāves nemūžam! Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko Tu Sevi dari?” Jēzus atbildēja: “Ja Es pats Sevi ceļu godā, Mans gods nav nekas. Bet Tas, kas Mani ceļ godā, ir Mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu. Jūs viņu nepazīstat, bet Es Viņu pazīstu. Ja Es sacītu, ka nepazīstu Viņu, Es būtu melis līdzīgs jums. Bet Es Viņu pazīstu un turu Viņa vārdus. Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to.” Tad jūdi Viņam sacīja: “Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu būtu Ābrahāmu redzējis?” Jēzus atbildēja viņiem: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es.” Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Tempļa ārā. [Jņ.8:46-59]

Mīļie draugi! Šis nolasītais evaņģēlijs attiecas, pirmkārt, uz mūsu svētās ticības otro mācības gabalu: Es ticu uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu,

Jo ko mēs šajos vārdos sakām un sirdīs ticam, ka Jēzus Kristus ir Dieva Tēva Dēls, un īstens Dievs, tā arī pats Jēzus Kristus šeit skaidri māca. Viņš jūdiem saka, ka ir bez grēkiem, un ka Viņa vārdam ir tāds spēks, ka tas, kas to dzird un tam tic, mūžam nemirst, un ka pats Viņš ir bijis mūžīgi mūžos.

Mēs apliecinām Kristu par mūsu Kungu, tas ir, par mūsu Pestītāju, “kas mūs nabaga cilvēkus atpestījis, un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un velna varas, ne ar zeltu vai sudrabu, bet ar savām svētajām un dārgajām asinīm un savām nenoziedzīgajām ciešanām un miršanu, lai mēs Viņam vien piederam, Viņa valstībā [apakš] Viņa dzīvojam, un Viņam kalpojam mūžīga taisnībā, nenoziedzībā un svētībā.” [MK]

Šādu mācību mūsu Kungs Jēzus Kristus mums sniedz ar tiem pašiem vārdiem, kad Viņš saka, ka ir bez grēka, un ka Viņa vārdam ir tāds spēks, ka tas, kas tam tic, mūžam neredzēs nāvi, un Viņš pats ir mūžīgais Pestītājs.

Otrkārt, šis evaņģēlijs attiecas uz ticības trešo mācības gabalu, kad mēs sakām: Es ticu uz vienu svētu kristīgu Baznīcu. Kura ir šī svētā un kristīgā Baznīca, to mums skaidri māca šis svētais evaņģēlijs. Tādēļ mēs mācīsimies [no tā] atzīt:

Kungu Jēzus Kristu kā īstenu pasaules Pestītāju, un mūsu kristīgo draudzi ka īstenu Baznīcu.

Tev padomos,
Tu manim dos`,
Pēc šo ir viņu [nākamo] mūžu:
Kas vajadzēs,
Uzticams Tēvs,
Ar to apsvētīts kļūšu,
Man nožēlot,
Tos grēkus dod,
Un atjaunotu sirdi,
Kungs mirstim sevi,
Nodomos tev`,
Ak ko es lūdzu, dzirdi! Āmen.

Dažkārt jūdi ar Kungu Jēzu bargi ir runājuši. Bet nekad viņi nav runājuši bargāk, kā šodienas evaņģēlijā. Šie bezdievji bija tik neprātīgi, ka negribēja Kungu Jēzu atzīt par Dieva Dēlu, nedz [uzņemt] par pasaules Pestītāju. Viņi to uzlūkoja kā jebkuru nespēcīgu cilvēku, un neticēja, ka Viņš ir vienlaicīgi Dievs un Cilvēks.

Tāpēc Kungs Jēzus māca kā jūdus tā mūs, pirmkārt, ka Viņš pats, kas māca Jeruzalems templī un dara brīnumus, ir pats pasaules Pestītājs, caur ko visiem cilvēkiem jātop attaisnotiem un svētiem.

Viņš saka, ka ir dzīvojis bez grēkiem Dieva un visas pasaules cilvēku priekšā. Kurš var, Viņš jautā, jūsu starpā man jebkādu grēku uzrādīt? Jēzus piecieta, ka jūdi visus nemitīgi izprašņāja, kā Viņš dzīvojis un uzvedies, un vai kādas blēņas darījis.

Bet tiem ir ne vien jāsaka, ka Viņš ir darījis šo un to ļaunu, bet jāuzrāda. Nepietiek ar vārdiem vien: Viņš nav labs, Viņš pieviļ tautu [Jņ.7:12], Viņš ir grēcinieks [Jņ.9:25]. Šie vārdi ir jāpierāda.

Jēzus grib sacīt: Ja jūs iedomājaties, ka esiet lasījuši Svētos Rakstus, tad jums jāzina, ka pravietis Jesaja jau iepriekš sacījis, ka pasaules Pestītājs būs bez grēka, kas nedarīja netaisnību, nedz atrada viltu Viņa mutē. [Jes.53:10]

Ja nu Es tā dzīvoju, tad jums gribot vai negribot jāsaka, ka esmu taisns, vai arī jāuzrāda grēki un pārkāpumi, ko esmu darījis un ar ko esmu noziedzies. Jums bija jāatzīst, ka esmu Kristus – Dieva apsolītais un sūtītais pasaules Pestītājs.

Kurš gan no šiem vārdiem nevarētu atzīt un pilnībā saprast, ka Jēzus Kristus ir pasaules Pestītājs? Ja Kristum bija jāatpestī pasaule, tad taču Viņam pašam ir jābūt bez grēka. Citādi Viņam pašam ar sevi būtu pietiekami daudz jānoņemas. “Vai var akls aklam ceļu rādīt? Vai abi neiekritīs bedrē?” [Lk.6:39]

Kur ir kāds cilvēks pasaulē dzīvojis, kas nebūtu grēkojis? Kurš [cilvēks] “drīkst teikt: es esmu šķīsts savā sirdī un tīrs no visiem grēkiem?” [Sal.pam.20:9]

Pravietis Jesaja bija svēts vīrs, tomēr viņš Dieva priekšā atzina un sacīja, ka visa viņa “taisnība ir kā sārņains tērps.” [Jes.64:6] Pravietis Daniēls bija svēts, bet tomēr viņš atzīst: “Mēs grēkojām un darījām netaisnību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no Taviem baušļiem un likumiem; Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā.” [Dan.9:5;7]

Un lai sakām? Neviens nevar lielīties: “Es esmu šķīsts savā sirdī un tīrs no visiem grēkiem,” [Sal.pam.20:9] kas man var uzrādīt kādu grēku? “Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. Bet viņi ir novirzījušies, visnotaļ izvirtuši; nav neviena, kas dara labu, it neviena.” [Ps.14:2-3] “Jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības.” [Rom.3:23] “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” [1.Jņ.1:8]

Tā tas diemžēl ir visiem cilvēkiem.

Bet ar Kristu ir savādāk. Viņš var visiem cilvēkiem sacīt: Nāciet šurp, kurš var jūsu starpā man uzrādīt kādu grēku? Un to Viņš jautā saviem ienaidniekiem. Ja tie zinātu jelkādu mazu vainu, tie to būtu pasacījuši acīs. Jēzus saka: Es esmu labu laiku jūsu vidū dzīvojis, bet vai jūs esat redzējuši kādu manu pārkāpumu? Ja jūs varat, tad pasakiet man priekšā. Kāpēc tad jūs mani ienīstiet un neuzņemiet kā pasaules Pestītāju?

Kad zemes pārvaldnieks Poncijs Pilāts tiesāja Jēzus, Pilāts sacīja: “Pie tā cilvēka neesmu atradis nekādas vainas.” [Lk.23:14] Jūdas, kas nodeva Jēzus, sacīja: “Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis.” [Mt.27:4] Kad zemes pārvaldnieks sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņa ziņu: “Liec mierā šo taisno.” [Mt.27:19]. Tad Pilāts, mazgādams savas rokas, sacīja: “Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!” [Mt.27:24]

Kad Dievs Israēla Bērnus nosodīja ar dzēlīgām čūskām, kuru kodieni dedzināja kā uguns, Dievs pavēlēja Mozum taisīt vara čūsku, un nolikt to par zīmi, ka čūsku sadzeltais to uzlūkojot tiktu dziedināts un varētu dzīvot. [4.Moz.21:6-8]

Līdzīgi kā šī vara čūska, kas izskatījās kā čūska, bet bija bez dzeloņa, un tādēļ nekaitēja cilvēkam, tāpat Kungs Jēzus Kristus ir patiess Cilvēks, un tomēr bez grēka dzeloņa, un var mūs dziedināt no elles kodiena.

Tici, ak cilvēk, stipri, ka Jēzus Kristus ir pasaules Pestītājs. Viņš ir bez grēka. Viņš ir tāds augstais priesteris, kas ir “svēts, bez ļaunuma, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem un pacelts augstāk par debesīm,” [Ebr.7:26] un cietis ne savu, bet cilvēku grēku dēļ.

Kāpēc mēs negribam uzņemt Jēzus Kristu par savu Pestītāju, ja Viņam ir spēcīgs vārds? Viņš saka: Patiesi, patiesi Es jums saku, kas manus vārdus turēs, tas nāvi neredzēs nemūžam.

Nešķīstais gars, velns, nāca pie pirmās sievietes pasaulē, Ievas, un runāja viņai vārdus, kas bija nāves vārdi. [1.Moz.3] Nabadzīte, uzņemdama velna vārdu, redzēja tā spēku – īsi sakot – nāvi. “Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve.” [Rom.5:12]

Dieva kalps Mozus, nokāpdams no Sīnaja kalna, atnesa līdzi desmit vārdus, bet tie nevarēja mums atnest dzīvību. Tie vēl vairāk mums atnesa Dieva dusmas, nāvi, lāstus, izbailes, sodu un elli. Kur šie vārdi tiek izrunāti, tur dzirdam, ka mēs esam grēcinieki. Bauslības vārdi mūs aizdzen no mums pašiem, un rāda, ka mums ir vajadzīga Dieva žēlastība.

Tā kā Mozus ar savu vārdu mums nevar palīdzēt, tad Dievs, Debesu Tēvs, ir sūtījis savu Dēlu, Jēzus Kristu mums par Pestītāju, un tam pavēlējis sacīt dzīvības vārdus, un ar to mūs atpestīt no nāves vārda. Pats Dievs ir licis uz Viņa lūpām tādu dzīvības Vārdu, caur ko mēs mums būs dzīvot.

Jēzus saka: “Vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” [Jņ.6:63] Un svētais Pēteris saka: “Kungs… Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” [Jņ.6:68]

Šos dzīvības vārdus Jēzus Kristus, pirmkārt, ir licis pasludināt mūsu visu mātei, Ievai, proti, sievas dzimums sadragās čūskai galvu. [1.Moz.3:15] Viņa tika iepriecināta ar šiem vārdiem, un viņas dvēsele tagad dzīvo Dieva priekšā.

Vēl joprojām Kungs Jēzus liek atskanēt savam vārdam, kad Viņš saka: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.3:16] “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” [Mt.11:28] “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” [Jņ.6:37]

Šie vārdi tā iepriecina grēku nospiestu un lielās izbailēs noskumušu sirdi, ka cilvēks līksmodams dzied:

Tiec Dieva Kunga Vārdu,
Cik vari, mana dvēselīt`,
Teic daudz un dažu kārtu,
Kas tev grib laba parādīt,
Tev tavus grēkus piedot,
Kas tavu sirdi kremt,
Tev veselību iedot,
Un savā klēpī ņemt,
Viņš pildīs tev ar prieku,
Kā ērgli atjaunos,
Kad darīs tev pār lieku,
To taisni notiesās.

Jo Kunga Jēzus Kristus vārds ir “Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic,” kā raksta svētais apustulis Pāvils. [Rom.1:16]

Redzi nu, kam ir dzīvie vārdi, jeb kas māca dzīvības vārdus, ir pasaules Pestītājs. Kunga Jēzum Kristum ir tādi vārdi. Kas Viņa vārdus tur, tas nāves neredzēs nemūžam. Tāpēc mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir pasaules Pestītājs, un ka vienīgi Viņā saņemam mūžīgo dzīvību un iemantojam Debesu valstību.

Kristus ir pasaules Pestītājs, jo Viņš ir bijis jau kopš mūžības. Viņš zvērēdams saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es.” Ar šiem vārdiem Viņš atgādina pravieša Mihas [Mikusa] pravietojumu, ka pasaules Pestītāja “izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.” [Mih.5:2]

Mums ir nepieciešams nevis Pestītājs, kas mūs uz simts vai tūkstoš gadiem atpestītu no Dieva dusmām, bet mūžīgi mūs varētu glābt no elles mokām. Tādam Pestītājam ir jābūt ne vien patiesam cilvēkam, bet patiesam Cilvēkam un Dievam. Tāds ir Jēzus Kristus. Viņš bija pirms Ābrahāms tapa, un Viņš radīja pasauli. Viss, kas ir pasaulē, “caur Viņu viss ir radies.” [Jņ.1:3]

Mācieties atzīst Jēzu Kristu par savu Pestītāju. Ticiet, ka vienīgi caur Viņu jūs esat salīdzināti ar Dievu un iemantojat mūžīgo dzīvošanu. “Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana,” saka apustulis Pēteris. [Ap.d.4:12]

Kā mēs Viņam ticam un atzīstam par Pestītāju, tāpat mums jātic Viņa Vārdam, uz to no sirds jāpaļaujas un labprāt jāklausās. Jo Jēzus sola ar savām taisnajām lūpām: Kas Viņa Vārdus turēs, tas mūžīgo nāvi, mūžīgo elles uguni neredzēs un nebaudīs. Kas no Dieva ir, klausa Dieva vārdus. “Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un [savā sirdī] pasargā.” [Lk.11:28]

Bet, kas Dieva vārdu negrib dzirdēt un pasargāt, kā jūdi, tas nav no Dieva. Un, ja tas nav no Dieva, tad jūs paši saprotat, ka tas ir no velna. Un velns viņam maksās ļaunāk, nekā bende savam kalpam.

Sargies Dieva vārdu noniecināt un nicināt, jo tā tu mūžīgi mūžos piederēsi velnam un kļūsi par pagali ellē.

Dzīvo kā klājas kristītam cilvēkam. Jēzus varēja sacīt: “Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku?” To Viņš patiesi varēja sacīt, jo bija dzimis bez grēka, un nekad nebija izdarījis kādu pārkāpumu. “Nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē.” [Jes.53:9] Mums visiem jākrīt Dieva priekšā ceļos, un jālūdz: “Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv?” [Ps.130:3] “Neej tiesā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū.” [Ps.143:2]

Tomēr mums šīs pasaules priekšā ir jādzīvo tā, ka neviens mums nevar uzrādīt pārkāpumus. “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” [Ef.2:10] “Ka mēs no savu ienaidnieku rokām (velna, grēka un mūžīgās nāves) pestīti, Viņam bezbailīgi kalpotu svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas mūža dienas.” [Lk.1:74-75]

Ja tu esi kristīts cilvēks un Dieva bērns, tad dzīvo, kā Dieva bērnam klājas. “Nejaucies starp dumpiniekiem.” [Sal.pam.24:21] “Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” [Fil.4:8] Lai tu to varētu labāk paveikt, lūdz, ikdienas: “Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs, Tavs labais Gars lai vada mani pa taisnu ceļu!” [Ps.143:10]

Bet, kas visādos grēkos vārtās, ir tik daudz Dieva bērns, cik velns Kristus māceklis. “Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” [Gal.5:19-21]

Turi Jēzus Vārdu, un labprāt un no sirds dari, ko Viņš tev pavēl. “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” [Ef.2:10] Jēzus saka: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” [Mt.4:17]

Līdzko tu dzirdi Kristus vārdu, tveries pie tā, apraudi savus grēkus, lūdz Dieva žēlastību, sit pie savām krūtīm, un saki: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” [Lk.18:13]

Jēzus Kristus vārds skan tā: “Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” [Jņ.13:34-35] Turi Jēzus Kristus vārdu, mīli savu tuvāko no visa dvēseles, sadzīvo ar viņu mīlestībā un mierā, tad miera Dievs būs arvien pie tevis, un tev neskars mūžīgā nāve un elles mokas. Kā tu šeit esi patiesās Dieva draudzes un kristītās Baznīcas loceklis, tā tu paliksi arī mūžīgi pie sava Kunga Jēzus Kristus, un netiksi no Viņa šķirts.

Vai gribi zināt, kur šajā pasaulē ir atrodama īstenā Dieva draudze un kristīgā Baznīca? Mācies to šodienas evaņģēlijā. Patiesā Dieva draudze un kristīgā Baznīca ir tā, kas vienīgi Jēzu Kristu apliecina un godā par savu Galvu, Virsnieku un Mācītāju. Jo tā saka Jēzus Kristus: “Kas manu vārdu, manu vārdu tur.” Viņš saka, ka runā patiesi.

Klausīt Dēlu mums pavēl pats Dievs Tēvs. [Mt.17:5] Vienīgi viņš ir “ceļš, patiesība un dzīvība.” [Jņ.14:6] Kas nav ar Galvu un Pestītāju, tas ir pret Viņu un izkaisa. [Lk.11:23] “Daudz ciešanu sagaida tos, kas pielūdz elkus, svešus dievus.” [Ps.16:4] Kur tu atrodi Kungu Jēzu Kristu, tur ir patiesa Dieva draudze un kristīgā Baznīca.

Tur, protams, arī Dieva vārds tiek skaidri un šķīsti mācīts. Jo tā saka pats Jēzus Kristus: “Kas ir no Dieva, tas dzird [klausa] Dieva vārdus.” Cilvēka mācība ir viltīga, bet Kristus avis “pazīst viņa balsi.” [Jņ.10:4] Sargies klausīties svešu vārdu [balsi]. Paliec pie Jēzus vārda, tad tu netiksi pievilts.

Tā ir patiesa Dieva draudze un Baznīca, kas cieš daudz nelaimes. Jūdi lielījās, ka ir Dieva bērni, bet viņi apsmēja Dieva vārdu, lamāja Kungu Kristu par samarieti, ka Viņā ir velns, un gribēja Viņu nomētāt ar akmeņiem. Ar to tie skaidri apliecina, ka nepieder Dievam. Bet Jēzus Kristus visu pacieš, un lēnprātīgi panes. Arī mēs saviem pretiniekiem esam “līdzīgi kaujamām avīm.” [Ps.44:23] Un kā Ābels, Kristus, pravieši, apustuļi un citi daudzi tūkstoši Dieva vārda dēļ ir nomocīti un nogalināti, tā arī notiek mūsdienās tiem, kas ar mums ir vienā ticībā.

Labi tev, kuru Dievs uzņēmis savā draudzē! Godā Jēzu Kristu, turi Viņa vārdu, un ciet tā dēļ visu, ko Dievs tev piesūta, tad būs tev galā mūžīga un jauka dzīvošana. Saki tad beidzot:

Kad mirt man būs pēc tavu prāt,
Dod nebīties nevienu,
Mans mīļais Tēvs! Un stāv man klāt,
Ka aizmiegos ar prieku,
Tev mies un dvēsel` pavēlu,
Ak Kungs, dod svētu stundiņu,
No Jēzus puses [Jēzus dēļ], Āmen.

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.