79. Kā mēs palīdzam savam tuvākajam?


Otrā adventes svētdienā

Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” [Lk.21:25-36]

Mīļie draugi, šis svētais evaņģēlijs ir saliekams ar mūsu ticības otro locekli, kurā mēs sakām: “No kurienes Viņš atnāks (t.i. Jēzus Kristus atnāks no Debesīm) sodīt (tiesāt) dzīvos un mirušos. Jo šajā evaņģēlijā mēs dzirdējām Jēzu Kristu skaidriem vārdiem stāstām, ka Viņš padebešos redzams, nāks ar lielu spēku un godu.

Viņš mums arīdzan rāda zīmes, kas pirms Viņa atnākšanas atspīdēs pie Saules, Mēness un zvaigznēm. Cilvēki redzēs zīmes, un ļaudīm virs zemes būs bail. Viņi būs pārbijušies un nīktin iznīks šo šausmu priekšā, gaidot lietas, kas notiks uz Zemes. Zīmes būs redzams arī pie ūdens – jūra un ūdens viļņi kauks. Visur parādīsies tādas zīmes, kā mēs tagad dzirdējām.

Tāpēc mums ik stundas jāgaida uz Jēzus Kristus mūsu Kunga atnākšanu, esot vienmēr modriem, un no sirds lūdzot, lai mēs topam cienīgi izbēgt šīm mokām un bēdām, kas notiks bezdievīgajiem, un varam stāties Cilvēka Dēla priekšā.

Tad nu pārdomāsim no svētā evaņģēlija mācību par pastaro (pēdējo) dienu.

Visupirms mēs no visas sirds lūdzam: Kungs Jēzu! Liec mūsu sirdīs savu Svēto Vārdu, un sūtu savu Svēto Garu, lai Viņš to apstiprina, Āmen!

Mīļie draugi, es nedomāju, ka mūsu vidū ir kāds tik bezdievīgs cilvēks, kas neticētu, ka pastarā diena nāk, un ka Jēzus atnāks sodīt pasauli. Apustulis Pēteris ir sludinājis, ka tādi cilvēki celsies [2.Pēt.3], tādēļ tādam neticīgam cilvēkam varētu ar Dieva vārdu rādīt, ka tāda diena un Jēzus Kristus atnākšana patiešām ir gaidāma.

Bet es ceru runāt tagad ar ticīgiem un kristītiem ļaudīm, kas Dieva Vārdu neapsmej un netur veltīgu, tādēļ ilgāk pie šīs mācības nekavēsimies, jo Taisnības mute, Jēzus Kristus, pastaro dienu gana skaidri, cik labi šajā evaņģēlijā tā arī citur, ir pasludinājis, “Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.” [Mt.24:30]

Arī eņģeļi, kad Jēzus uzbrauca Debesīs, sacīja: “Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” [Ap.d.1:11]

Tam arī visi pārējie evaņģēlisti ir ticējuši un visiem kristītiem cilvēkiem pavēlējuši ticēt, mācīdami, ka Jēzus ir no miroņiem augšāmcēlies, uzbraucis Debesīs, un pie Dieva, Debesu Tēva, labās rokas sēdināts, un no turienes atkal atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. Tādēļ mums nav atlikusi nekāda vajadzība ilgāk kavēties pie šīs mācības.

Bet mēs labprāt gribam zināt, kad Jēzus Kristus nāks savā godībā? Viņš pats atbild sacīdams: “Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs.” [Mk.13:32] Mūžīgais Dieva Dēls, kā patiess Dievs un Cilvēks, zina visas lietas, un arī pastarās dienas laiku, stundu un brīdi zināja. Viņš par to mums neko negribēja sludināt, jo Dievs, Debesu Tēvs, sūtot Viņu šajā pasaulē, nebija pavēlējis cilvēkiem to atklāt.

Ja cilvēks zinātu dienu un stundu, kad pastarā diena nāks, viņš ikdienas kļūdams drošāks, arvien vairāk vārtītos grēkos. Dažu šādas zināšanas aizkavētu atstāties no grēkiem, līdz viņš savā pārdrošībā nogrimtu ellē.

Bet nu šī viena diena ir nezināma tādēļ, lai mēs katru dienu dzīvotu kā beidzamo un pastaro, un kopā ar gudrajām jaunavām liktu spīdēt mūsu taisnības un labo darbu svecēm un gaidītu mūsu līgavaini Jēzu Kristu.

Turklāt Jēzus Kristus visai pasaulei un īpaši ticīgajiem ir rādījis īstenas zīmes, kas viņiem apliecinās, ka pastarā diena tagad vairs nav tālu.

Uzklausīsim paša Kunga Jēzus Kristus vārdus: “Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, … jo debesu stiprumi sakustēsies.” Vai neesat jūs, mani draugi, tādas zīmes daudz un dažas reizes redzējuši? Cikkārt mēs neesam redzējuši, ka saule un mēness tiek maitāti? Lieli dārzi ap sauli un mēnesi ir redzami. Cikkārt saule stāv nobālējusi bez spožuma, un mēness tik sarkans kā asinīs iemērkts!

Tiek pamanītas zvaigznes, ko nevar izprast pat tie, kas raksta laika grāmatas. Debess stiprumi kustas. Jo citkārt mēs redzam dažās brīnumu lietas pie debesīm. Kauc lieli vēji, un dažam cilvēkam, kas jūrā vai lielās upēs savu maizi pelna, izspiež asaras, vai lielos mežos apmet lielus augstus kokus – izrauj tos ar visām saknēm un gāž tos apkārt [kārtīm]. Kādas vētras dažkārt ceļas, lieli pērkoni rīb, zibeņus met. To redzam un dzirdam mēs ar lielām izbailēm. Kad pērkons iesper ēkā un to sadedzina, nosper dažu cilvēku un lopu, kad liela krusa krīt un sabojā labību, to mēs redzam un dzirdam.

Redziet, tās jau ir lielas, stipra un dusmīga Dieva, zīmes, bet kas notiks pirms pašas pastarās dienas, tās būs vēl citādākas un briesmīgākas zīmes.

Tas Dieva Dēls Jēzus Kristus grib, lai mēs ņemam vērā zīmes, kas mūsu vidū tiek redzētas: cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē. Būs cilvēki, kas nezinās, kur glābties no lielām izbailēm un bēdām. Cits no bailēm atņems pats sev dzīvību. Cits noskumis staigās ar nodurtu galvu un nespēs rast sirdsmieru. Cits atkal būs tik noskumis, ka nevarēs izrunāt nevienu pašu vārdiņu, un labprāt vēlēsies gulēt starp jau mirušajiem.

Kurš godīgs cilvēks nenopūšas, kad pārdomā mēra, kara, bada vai lielas dārdzības laikus? Vai tāds nejautās, kur nu tie laiki, kad par sāls podu pusmārciņu vai trīs vērdiņus maksāja, par ko tagad jāskaita tik pus vērša nauda? Vai nebūs tēvam ar māti jānopūšas, ja namā labs bērnu pulciņš, bet klētī labības un maizes trūkums?

Vienam cilvēkam būtu otram par palīgu jānāk, bet Dieva žēl, šajos laikos viens cilvēks otram ir bendes un pat velna kārtā. Tāpēc Kungs Jēzus saka: cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē. Jo viens cilvēks otru grūdīs, spiedīs un izsūks, bet žēlīgu sirdi pret otru reti turēs. Un redzot Dieva soda rīksti pār pasauli, viņi izbailēs nezinās, kur meklēt glābiņu. Dzirdot pērkonu daudzi pārbīsies, un citi kritīs pie zemes, kā arī Dievs saka: “Es iedvesīšu ļaudīm bailes, ka tie staigās apkārt taustīdamies kā akli.” [Cef.1:17]

Redziet nu, mīļie draugi, vai tādas lietas nevar būt zīmes un rādīt, ka lielā Kunga Jēzus Kristus lielā diena jau tuvu klāt ir pienākusi? Labi tādam cilvēkam, kas šo mācību ņem pareizi vērā.

Bet mācīsimies nu arīdzan atzīt Dieva lielo lēnprātību un žēlastību. Viņš negrib pasauli sodīt un tiesāt nepiesacījis. Viņš visupirms draud, un ar zīmēm piesaka savu tiesu.

Ja saimnieks grib savu bērnu un saimi dēļ blēdības vai slinkuma pārmācīt, pirms tam viņš pacēlis roku draud, rādīdams rīksti, pātagu, žagaru vai citu ko saķēris, lai ikviens uzvedas tā, kā tam pienākas. Tāpat Jēzus Kristus mums rāda dažāda zīmes, kuras redzot mums jāpiemin, ka Jēzus Kristus nāks pasauli sodīt, “lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis – vai labu vai ļaunu.” [2.Kor.5:10] Tā Dievs darīja ar ļaudīm pirmajā pasaulē, kad Viņš simt divdesmit gadus pirms soda lika sacīt, lai tie no grēkiem atstājas un lūgtu no Dieva grēku piedošanu. [1.Moz.6:3] Tomēr, kaut arī svētais Noas taisīja šķirstu viņu acu priekšā, viņi to turēja par apsmieklu, un neticēja līdz plūdi viņus apslīcināja.

Līdzīgi arī, kad Dievs gribēja sodomiterus un viņu kaimiņus lielo grēku dēļ sodīt, Viņš visupirms sūtīja savu kalpu, svēto Latu, [1.Moz.19] bet bezdievīgie ļaudis ikdienas vārdzināja un mocīja viņa taisno dvēseli. [2.Pēt.2:7-8] Tie “ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja [eņģeļi izveda] no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja,” [Lk.17:28-29] viņus ar karstu viru aplaistīja, kas viņus lielās izbailēs un briesmās nomaitāja.

Un cik reizes šajā zemē Dievs pa priekšu ir licis sludināt savu sodību, pirms mums badu, karu, mēri vai citus vaidu laikus piesūtīja. Visiem Dieva kalpiem un mācītājiem bija pilnas mutes ar tādu vēsti.

Tāpat Dievs dara arī tagad, kad tuvojas pastarā diena, ne vien caur saviem kalpiem, bet arī ar dažādām zīmēm saka: atstājieties no grēkiem, jo sodības un dusmības diena ir klāt.

Šīs zīmes nav eņģeļi no debesīm, bet zīmes debesīs, virs zemes un jūrā – jā, viss kas šajā pasaulē ir mums apkārt, ar mums, mūsu vidū un mūsos. Visam tam būs sacīt, ka pastarā diena ir tuvu.

Par to runā svētais ķēniņš Dāvids: “Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; iznīcības uguns iet Viņam pa priekšu, un stipra vētra plosās Viņam visapkārt. Viņš uzsauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu Savu tautu.” [Ps.50:3-4] Šos vārdus apdomājiet labi, jo ķēniņš Dāvids saka, ka Dievs, pirms nāks pastarā diena, sasauks debesis, zemi un visas radītās lietas, lai tās ar zīmēm palīdzētu pasauli uzmodināt no grēkiem.

Pravietis Joēls saka, ka Tas Kungs pirms pastarās dienas rādīs “brīnuma zīmes pie debesīm un virs zemes: asinis un uguni, un dūmu mākoņus; saule pārvērtīsies tumsībā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un briesmīgā diena.” [Joēla 3:3-4]

Ķēniņš Dāvids tālāk arī saka, ka Dievs pastarā dienā tiesu nenoturēs kādā kaktā, bet pieaicinās par savas taisnās tiesas lieciniekiem visu zemi un debesis. “Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!” [Ebr.10:31]

Labi tam, kas šīs zīmes redzot apdomājas, caur tām atraujas no grēkiem un atstājas no noziegumiem. Bet vai! tiem, kas šīs zīmes smādē un apsmej, uzskata par veltīgām un paliek savos grēkos. Kā tādi ļaudis stāvēs Kunga Jēzus un Viņa soģa krēsla priekšā?

Tāpēc neesi visai drošs, kad cilvēku bērni sacīs: “Nu ir miers un drošība, – tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, un Tā Kunga diena tāpat kā zaglis naktī.” [1.Tes.5:3,2] Apdomā, ko saka svētais apustulis Jānis: “Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts.” [1.Jņ.3:3] Proti, lai viņš domā atstāties no grēkiem.

Kas neņem vērā šos grēkus, dara jo lielāku grēku. Ļaudis pirmajā pasaulē negribēja ticēt, kad Dievs draudēja tos noslīcināt. [1.Moz.7] Mācītāju Nou gan viņi mācēja apsmiet, tomēr sodība nāca. Tāpat arī šodien mēs atrodam vienu otru nebēdnieku, kas vaicā: “Kur paliek Viņa apsolītā atnākšana?” [2.Pēt.3:4] “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties!” [Gal.6:7] Tas Kungs “nāktin nāks un nekur nepaliks,” [Hab.2:3-4] un bezdievīgajiem zaimotājiem atmaksās ar elles uguni pār viņu galvām.

Bet tu, dievbijīgais, kad redzi tādas zīmes, iepriecinies, galvu paceldams, jo tava pestīšana nāk un tavas bēdas tiks pārvērstas lielā priekā. Jēzus Kristus būs tas soģis, kas ir tavs brālis un mūsu dēļ pasaulē nācis, “lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.3:16]

Kurš cilvēks gan nelīksmojas, ja no svešuma pārrodas viņa tēvs, māte vai brālis? Kas tad mums neļaus atmest visas bailes un līksmot, dzirdot, ka mūsu vistuvākais Brālis un Pestītājs būs mūsu soģis pastarā dienā? Mēs tiksim atpestīti no visām bēdām, sāpēm un ienaidniekiem. Tur mēs būsim daudz taisnāki, nekā Ādams pirms grēkā krišanas, daudz stiprāki nekā Simsons, daudz jaukāki nekā Absaloms, daudz gudrāki nekā Salamans, mūsos atspīdēs pilnīga taisnība, svētība un gudrība, tur mēs pilnīgi atzīsim svēto Trejādību un “mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. Iepriecinait cits citu ar šiem vārdiem!” [1.Tes.4:17-18]

Nāc arīdzan šurp tu, bezdievīgais cilvēk! Šeit tu redzi savu soģi, to Kungu Kristu nākam padebesīs ar lielu spēku un godu. Tevi sodīs tas, kura vārdu tu šeit nicināji un neklausīji. “Ātri iedegas Viņa dusmas,” [Ps.2:12] tu nevarēsi Viņu pievilt, jo šis Soģis zina visas lietas, un “arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus.” [1.Kor.4:5] No šī pasaules Soģa neviens cilvēks nevarēs nedz aizbēgt, nedz noslēpties. “Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.” [Ps.139:8]

Šeit brīžiem var izbēgt no kungiem un viņus pievilt, bet viņu Kungu tu nevarēsi nedz pievilt, nedz no Viņa izbēgt. Viņš ir arī taisns Soģis, ko nevarēsi uzpirkt ne ar kādām dāvanām, jo Viņam tāpat pieder visas lietas, viss zelts un sudrabs.

Ko nu gribi tu, cilvēks, darīt tajā dienā, kad Jēzus Kristus nāks sodīt dzīvos un mirušos? Tagad tu negribi atgriezties no grēkiem un lūgties Dieva žēlastību, bet ko tu darīsi, kad piepeši pār tevi nāks pastarā diena?

Kad blēdīgs cilvēks redz, ka viņam savs blēdības dēļ jācieš spriedums, un viņš tiek nodots bendes rokās, tad šis nabaga cilvēks ļoti izbīstas, pagalam nobāl, trīc pie visām miesā un ir kā pusmiris.

Ko domā tu, ak, cilvēks, kas vēl no grēkiem neatgriezies, un tagad žēlastību no Dieva nelūdzies, tev notiks Jēzus Kristus soģa krēsla priekšā, kad taisnais Soģis tevi nodos velniem, kas tavās miesās bez žēlastības iedzīs savus nagus un tevi mūžīgi un bezgalīgi mocīs un mērdēs? Šīs pastarā diena visiem bezdievīgajiem būs ” niknuma diena, tā ir skumju un baiļu diena, negaisa un vētras diena, tumsas un nakts melnuma diena, mākoņu un miglas diena,” [Cef.1:15] kā to apraksta pravietis Cefanija.

Ja tu gribi, mans draugs, tur vienu lēnu un žēlīgu soģi atrast, tad ņem vērā, ko Jēzus Kristus tev tagad māca. Viņš saka: “Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” Žēlīgais Kungs Jēzus Kristus grib, lai mēs sargāmies no grēkiem, kas atrauj mūs no Dieva valstības. Tos Viņš skaidros vārdos mums ir izteicis [divās kārtās]. Pirmkārt, Viņš ir aizliedzis lieku ēšanu un piedzeršanos, kā lielu grēku, un, otrkārt, zūdīšanos par iztiku. Kad šie divi grēki viena cilvēka sirdī mīt, tad tie tā viņu pārņem, ka cilvēks domāt par Dievu un Viņa Vārdu, un sagatavoties pastarai dienai.

Kungs Jēzus grib sacīt tik daudz, ka ļaudis pirms pasaules gala rīs un plītēs, viens otru nežēlīgi aplaupīs, apzags, pievils dēļ kārības pēc bagātības un lieliem mantas krājumiem. Bet to darīdami viņi apgrūtinās savas sirdis, un lai gan dzirdēs Dieva vārdu, bet liela dzeršana un zūdīšanās nomāks sirdi, ka nevarēs atgriezties pie Dieva. Kam pastarā diena uzbruks tādos grēkos, tam tā būs viena grūta diena.

Tad nu esiet arvien modri, saka Jēzus Kristus. Kas grib pareizi un cienīgi sagatavoties pastarai dienai, tam nebūs rīt, plītēt un būt piedzērušam dienu un nakti, un Dievu no sirds pielūgt. Ziniet, ka pastarā diena nāks piepeši , kā slazda valgs, par visiem kas dzīvo virs zemes. “Un cilvēks arī nezina savu [pastaro dienu un] nolikto laiku; nē, kā zivis, kas ieskrien ļaunā tīklā, un kā putni, kurus noķer ar cilpām, tāpat arī cilvēku bērni sapinas savos valgos laikā, kad nelaime pēkšņi viņam uzbrūk.” [Sal.māc.9:12]

Dažam velns prātā iešauj tādas domas: Tu dzīvosi vēl ilgi, ne jau šodien tu mirsi. Tu vēl esi jauns, stiprs cilvēks, šī vēl nebūs pastarā diena. Dzīvo, kā gribi un dari uz ko sirds dzenas. Kas velnam tā ļauj sevi apkrāpt, un savam ļaunajam prātam dot tādu vaļu, tam pastarā diena nezinot uzbruks un notvers viņu kā putnu. “Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”

Šo mācību ņem vērā, mans draugs, un paturi to savā sirdī, un [iz]turies tā, kā tevi mācīja pats Jēzus Kristus, ja gribi izbēgt briesmīgai sodībai, kas notiks bezdievīgajiem, un dzirdēt Pasaules Soģa priecīgo balsi un mīļos vārdus: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” [Mt.25:34] Esi modrs!

Mums nebūs grēku miegā šajos laikos snaust, iemigt un skaļi krākt, bet būt modriem. Jo Jēzus Kristus stāv mūsu durvju priekšā, “Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī,” saka apustulis. [1.Tes.5:2] “Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena,” [2.Kor.6:2] ja tu atstāsies no grēkiem, tad tev Dievs būs žēlīgs, un viņā pasaulē būs godība.

Ļaujiet mums no visas sirds ticēt un uz Kungu Jēzu Kristu paļauties. Tādēļ viņš grib, lai neizbīstamies pastarās dienas priekšā, bet gan paceļam galvas un ticam, ka šī diena visiem ticīgajiem un dievbijīgajiem būs pestīšanas diena un pie mums atnāks Dieva valstība.

Kurš gan nepriecātos, ja pēc daudziem cietumā pavadītiem gadiem izdzirdētu priecīgu pasludinājumu, ka viņš tiek pestīts un apdāvināts ar lielu valstību? Redzi, Kungs Jēzus pats saka, ka pastarā diena būs pestīšanas diena, kurā mēs no visa ļauna tiksim pilnīgi atpestīti gan pie miesas, gan dvēseles. Tur mēs ieiesim Dieva valstībā, mēs, kas šeit labprāt esam dzirdējuši Dieva vārdu, caur ko jau šeit Dieva valstība nāk pie mums. Tad dzirdēsim, kā Jēzus mūs laipni uzrunās: “Iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” [Mt.25:34]

Kas gan negribētu ticēt šiem Jēzus vārdiem? Debess un zeme zudīs, bet Viņa vārds nezudīs.

Ļaujiet mums godīgi un gādīgi dzīvot, un sirdis neapgrūtināt no vīna skurbuma un reibuma. Mūsu laikos pasaule ir pagalam samaitāta. Rīšana un plītēšana netiek turēta vairs par grēku. Dažs šķietas lielu darbu padarījis, ja vienā malkā izstrebj alus kannu. Viņš lielās, bet Jēzus Kristus zina, ka Dievam šie grēki nepatīk. Tādēļ Viņš saka: Sargieties!

Sargieties arī no negausības, ja zelts un sudrabs pastarā dienā jums nelīdzēs. Bet lūdziet sacīdami: Atpestī mūs no visa ļauna, Āmen!

Ak, Jēzus, mīļais Pestītājs,
Kaut es ikbrīžam apdomājos,
To lielu prieku Debesīs,
Tās mokas elles ugunīs,
Un tavu krust un pestīšan,
Un manu stundiņ arīdzan.

Dod man ak Jēzus! tādu prāt,
Četras lietas apdomāt,
Tas es no grēkiem sargāšos,
Ne tapšu mūžam sirdsēstos,
To palīdz man Kungs Jēzus Krist!
Pie tevim debess priekā mist. Āmen.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.