270. Ko Svētajā Lūgšanā mēs lūdzam visupirms?


Nezaudēt laiku

“Pļaujamā daudz!” (Mt.9:37) Raža ir nonākusies, to var vest šķūnī. Stunda ir nākusi, lai šie nabagi un cietēji tiktu aizvesti mājās Dieva Valstībā.

Jēzus skatoties uz tautas pūļiem redz piepildāmies Dieva apsolījumu. Bet Rakstu mācītāji un likumu fanātiķi redz vienīgi samīdītu, nodedzinātu un sasistu lauku. Jēzus redz gatavību, viļņojošos labības lauku Dieva valstībai. Pļaujamā daudz! To saredz vienīgi Viņa žēlastība! Nu vairs nedrīkst zaudēt ne brīdi. Pļaujas laikā nedrīkst vilcināties. “bet maz ir pļāvēju”.

Vai tas ir brīnums, ka tik nedaudziem ir dāvāts šis žēlastīgais Jēzus skatiens? Kurš varētu stāties šai darbā kā ne tas, kura sirdī iemājojusi līdzjūtība, kurš Jēzū ieguvis redzīgas acis? Jēzus meklē palīdzību. Viņš nevar šo darbu veikt viens. Kuri ir tie līdzstrādnieki, kas Viņam palīdzēs? Vienīgi Dievs tos pazīst un Viņam tie jādod savam Dēlam. Kurš gan varētu pats no sevis piedāvāties būt par Jēzus palīgu? To nedrīkst pat mācekļi. Viņiem jālūdz pļaujas Kungam, lai Viņš sūta strādniekus īstajā laikā, jo īstais laiks ir pienācis.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.