224. Ko nozīmē tas, ka Draudze ir svēta?


Nemelo

Patiesība ir no Dieva, bet meli no velna. Dieva bērni mīl patiesību. Jēzus par viņiem lūdz: “Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība.” [Jņ.17:17]

Nemelo

Jēzus viņiem apsolīja Patiesības Garu, kas tos vadīs visā patiesībā. [Jņ.16:13] Savukārt, kārdinātājs, ir melis un melu tēvs. [Jņ.8:44] Viņa bērni dara sava tēva darbus.

Tādēļ kristiešiem nav pieļaujams runāt melus un vairot netaisnību. Tā ir Dieva zaimošana, kurš vēlas patiesību visā. [Ps.51:8] Meļi neiemanto mūžīgo pestīšanu. “Ārā paliek … visi, kas mīl un runā melus.” [Atkl.22:15]

Patiesībai jāvalda kristieša dzīvē visā, ko viņš dara – vai viņš ir mācītājs, politiķis vai uzņēmējs. Cilvēka personība ir vienota, un to nav iespējams sadalīt. Daži teologi uzskata, viņi var kritizēt Bībeli būdami zinātnieki, bet kā ticīgajiem, viņiem vairāk vai mazāk jāturas pie Bībeles mācības.

Šis dubultais standarts atgādina kādu nežēlīgu senatnes bīskapu-vietvaldi, kuram kāds no padotajiem jautāja: “Kad valdnieks dosies uz elli, kur ies bīskaps?”

Cilvēks arvien cenšas Dieva priekšā attaisnot gan savus darbus, gan savu bezdarbību. “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos. [1.Jņ.1:8-10]

Vislielākie meli ir garīga pievilšana, kad, pirmkārt, cilvēks dzīvo pārliecībā par savu paša taisnīgumu vai arī, otrkārt, ja cilvēkam, kas nācis pie grēka atziņas, nepasludina Dieva žēlastību.

Reiz kāds vecs pieredzējis kristietis pēc sprediķa sacīja mācītājam: “Jūs esat izdarījis lielu grēku. Jūs noklusējāt par mana Brāļa mantojumu.” Proti, mācītājs sprediķi nebija pasludinājis par kristieša Brāli – Kungu Jēzu Kristu – un par to mantojumu, ko Viņš mums sagādājis mirstot pie krusta.

Kad mēs lietojam šo mantojumu jeb piedošanu savā labā, mēs esam Dieva bērni. Mēs vēlamies sekot Viņa gribai jebkādos apstākļos.

Mēs apzināmies savu nespēcību, atzīstam savus grēkus, bet mēs lūdzam, lai Jēzus Kristus dara mūs stiprus, lai neesam liekuļi, bet soļotu taisni pa Viņa patiesības ceļu.

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.