287. Ko mēs lūdzam Svētās Lūgšanas sestajā lūgumā?


Neļauj velnam izkropļot priekšstatu par Dievu

Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. [Ps.103:8]

Neļauj velnam izkropļot priekšstatu par Dievu


Lasot šos vārdus, daža laba dvēsele, iespējams, nopūtīsies: “Ak, es nožēlojamais cilvēks! Dievs taču ir labvēlīgs tikai Saviem draugiem. Vienīgi viņi var sevi mierināt ar šādu Bībeles pantu, bet ne es. Es esmu atstumts no Dieva vaiga, jo redzu un jūtu pret sevi tikai Viņa dusmas! Kāpēc? Tāpēc, ka Viņš neuzklausa manas lūgšanas un sirdī jūtu Viņa draudus. Es Viņu meklēju Dieva vārdā, bet neatrodu spēku vai mierinājumu. Es Viņu meklēju lūgšanā, taču nesaņemu žēlastības atbildi, tikai bailes un draudus. Tas Kungs mani ir pametis!”

Nabaga dvēsele! Kas gan tev ir sludinājis šādu Dievu? To darījis velns un tava melīgā sirds. Tev ir pavisam aplams priekšstats par Dievu, un tavu acu priekšā drīzāk ir velna tēls. Bet raugies, kā Dieva vārds atklāj mūsu Kunga sirds attieksmi: “Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.”

Tas ir tiesa, ka Dievs var “cīkstēties” ar tevi kādu laiku un šķist tev dusmīgs. Šādos dusmu brīžos Viņš no tevis var apslēpt Savu vaigu un ilgāku laiku slēpties. Taču ir neiespējami, ka Viņš cīkstēsies un dusmosies uz tevi mūžīgi.

Ievēro: Dieva vārds no Bībeles sākuma līdz beigām un visa Viņa darbošanās ar Israēla bērniem nepārprotami rāda, ka Tas Kungs nevienu nepamet uz visiem laikiem kā vien pārdrošus Dieva nicinātājus un tos, kas dzīvo nepārtrauktā pretestībā Viņam. Viņš nekad nepamet tos, kas ļauj sevi pārmācīt, piesauc To Kungu savās bēdās un vēlas būt Viņa bērni.

Sīrahs saka: “Verieties senajās paaudzēs un raugiet: kurš gan ir apkaunots, kas Kungam uzticējies? Kas Viņu uzticīgi bijājis un ticis atstāts? Kas Viņu piesaucis un palicis neievērots? Tik tiešām – Kungs ir žēlsirdīgs un žēlo, no grēkiem atbrīvo, kad piemeklē ciešanas – glābj. Bēdas gļēvai sirdij un nolaistām rokām, un grēcīgajam, kas sācis divējus ceļus!” [2:10–12]. Patiešām, bēdas tam, kas vēlas ticēt savai sirdij un sajūtām! Bēdas tam, kas netic Dievam pretēji savām sajūtām!

Klausies, ko Dievs saka: “Jo tā saka tas Augstais un Varenais, kas mūžīgi dzīvo, Viņa vārds ir Svētais: “Es dzīvoju augšā un svētnīcā, un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem. Es nerāšos mūžīgi un nedusmošos vienumēr, jo Manā priekšā tad nonīktu ikviens gars un ikviena dvēsele, ko Es radīju”” [Jes.57:15-16].

Vai tas nav paša Dieva vārds? Tad tici tam! Nedari Dievu par meli! Kā sacīts šai pantā: Viņš cīkstas ar mums, taču ne mūžīgi. Viņš kādu brīdi “cīkstējās” ar kānaāniešu sievu un pat nosauc viņu par suni. Bet, kad viņa turpināja ticēt un lauzties cauri noraidījumam, un skatīties uz Viņa sirdi, kura tika slavēta kā mīlestības pilna, viņa turēja Jēzu pie vārda, sacīdama: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda” [Mt.15:27]. Tad Jēzus atklāja Savu mīlestības pilno sirdi un izsaucās: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.”

Te tu vari redzēt, kāda ir Viņa sirds pat smagos pārbaudījumos! Redzi, kas ir Viņa lielākais prieks – ka mēs Viņam paļāvīgi uzticamies. Mēs skaidri redzam Viņa lielo prieku un patiku par sievietes ticību, jo Viņš tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela.” Vai arī tu vēlies Viņam sagādāt šo prieku? Tad turpini paļāvīgi ticēt pat tad, kad Viņš Sevi apslēpj.

Neļauj, lai velns izkropļo tavu priekšstatu par Dievu! Jo pareizi ir jādomā tā: “Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.” Žēlīgs nozīmē, ka Dievs jūt līdzi mūsu bēdām un, kad Viņu piesaucam, Viņš nāk palīgā. Jēzus sacīja: “Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?” [Lk.18:7]. Tas Kungs katrā ziņā uzklausīs viņu bēdas un Savu bērnu lūgšanas, ko tie nakti un dienu lūdz, un noteikti viņiem palīdzēs.

Viņš ir žēlastības pilns un nespriedīs saskaņā ar mūsu grēkiem, bet saskaņā ar Kristus miera derību. Viņš ir pacietīgs, nesteidz dusmoties un gaida, lai varētu būt pret mums bagāts žēlastībā.

Mūsu sirdīs ir radušies daudz un dažādi priekšstati par Dievu, bet tikai šis vienīgais ir pareizs. Tiklīdz tavā sirdī rodas citāds priekšstats – piemēram, ka tu Viņam neesi svarīgs vai ka Viņš tevi tiesās pēc taviem grēkiem, vai ka Viņš tevi ir pametis –, tad tūlīt saki: nē, tas ir pavisam aplams un izkropļots priekšstats, jo tas attēlo nevis Dievu, bet velnu. Patiesais Dievs ir līdzcietīgs un žēlīgs, pacietīgs un žēlastībā bagāts.

Birkas: , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.