192. Kādēļ Dieva Dēls sevi tik ļoti pazemoja?


Neaptveramā Dieva mīlestība

Dievs sūtīja Savu Dēlu, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības. (Gal.4:4–5)


Tu, mūžīgā Dieva mīlestība, kas tik ļoti mīlēji pasauli! Mīlestības dēļ Dieva Dēls kļuva par cilvēku. Mīlestība ir Viņa pasaulē nākšanas misija un nolūks. “Nolikts zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība.” Ak, neticības melnā tumsa, kas kavē mūs to saprast!

Skaties un pavēro kristiešus, kas tic, ka Dievs ir devis Savu Dēlu izpildīt par mums bauslību. Nav brīnums, ka viņi mīl savu Dievu un Glābēju. Nav brīnums, ka tie ir dedzīgi garā un viņos izpaužas debešķīgs prieks, miers un mīlestība. Nav brīnums, ka tie iedegas pret visu, kas stājas ceļā cilvēka attaisnošanai un svētdarīšanai.

Ko darīja Dievs, kad vēlējās glābt kritušos cilvēkus un atbrīvot tos no bauslības apsūdzībām? Visam bija jānotiek tā, lai no bauslības netiktu pārkāpta ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš (Mt.5:18). Un apustulis saka, ka to paveica Dieva Dēls, kas bija nolikts zem bauslības. Pats būdams bauslības Kungs, Viņš labprātīgi kļuva par tās kalpu un piepildīja bauslības mūsu vietā. Neaptverama Dieva mīlestība!

Ja ticam tam, ko māca visi Svētie Raksti, ka topam attaisnoti vienīgi ar Kristus bauslības pildīšanu un Viņa taisnību, tad pilnīgas pārliecības iegūšanai mums jāatbild tikai uz vienu jautājumu: “Vai es ticu, ka Kristus patiesi ir piepildījis bauslību un apmierinājis visas Dieva svētās prasības?” Ja tu tam tici, tad esi drošībā.

Kristus ir pilnībā izpildījis bauslības prasības. Kristus “mīlēja Dievu no visas Savas sirds, dvēseles, spēka un prāta”. Darīt Sava Tēva prātu – tas bija Viņa dienišķais ēdiens. Tāpat Viņš “mīlēja Savu tuvāko kā Sevi pašu”. Viņš mīlēja tādā mērā, ka aizmirsa pats Sevi, atdeva Sevi nāvē, tika pieskaitīts noziedzniekiem, nesa cilvēku grēkus un lūdza par pārkāpējiem. Viņš bija paklausīgs līdz nāvei, līdz krusta nāvei.

“Nolikts zem bauslības” nozīmē arī to, ka bauslības apsūdzības un lāstus pār grēciniekiem Viņš uzņēmās uz Sevis. Kā rakstīts: “Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu” (Gal.3:13). “Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī Viņš tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu, un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā” (Ebr.2:14–15). To visu Viņš paveica mūsu labā.

Slavēts un godāts lai Viņa vārds! Vienīgi Viņš to spēja paveikt. “Mēs ar savām bruņām bijām pārāk vāji šim darbam,” saka Luters, “mēs bijām kā izmesti no segliem.” Vienīgi Kristus to spēja paveikt.

Tad nu ikvienam jāgodā Kristus par Viņa darbu un jāatzīst, cik labi mūsu Kungs visu paveicis. Nav vārdiem aprakstāms tas posts, kā velns pieviļ mūsu prātu, ka dzīvojam tā, it kā nepazītu svētību, kas tiek mums no Kristus darba.

Mēs lasām, dziedam un runājam par to, ka Dievs ir darījis Savu Dēlu par mūsu brāli, bauslības piepildītāju un upurjēru. Un tomēr visas mūsu domas un garīgās pūles rāda aplamu pārliecību, ka, lai izpatiktu Dievam un iemantotu Viņa žēlastību un draudzību, mums pašiem jābūt nevainojamiem bauslības pildītājiem. Daudz un skaistos vārdos mēs ar savām lūpām slavējam Vidutāju Kristu, tomēr savos darbos mēs paši cenšamies samierināt sevi ar Dievu.

Daudzi savas dzīves laikā tā arī nekad nebauda Kristus kalpošanu un svētību. Tādēļ apstāsimies un padomāsim, ko Raksti saka par Viņa kalpošanu un svētību un kas mums gūstams no lielās dāvanas, ka Dievs sūtīja Savu Dēlu, kas bija nolikts zem bauslības. Apustulis saka: tas notika, “lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības” (Gal.4:5).

Vai neesi lasījis un dzirdējis šos vārdus? Bet, ja esi tos sapratis, tad slavē Viņa dievišķo mīlestību un atzīsti, ka Kristus bauslības pildīšana ir laba un pietiekama mūsu glābšanai. Jo apustulis māca, ka Kristus to nedarīja Sev, bet lai glābtu tos, kas bija zem bauslības.

Tālab ikvienam, kas vēlas būt kristietis, ir nopietni jāapdomā Rakstu vēsts, ka Kristus ir bauslības gals! “Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic” (Rom.10:4). “Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā” (Rom.8:3).

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.