122. Kāds ir Dieva bargā drauda mērķis?


Neapgāžama realitāte

Kas apliecina Svēto Rakstu dievišķo izcelsmi un kristīgās ticības patiesumu?

To apliecina:

  • brīnumzīmes

    “Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas nekad neieies tajā.” Un viņš tos apkampa, uzlika tiem rokas un tos svētīja. Kad viņš izgāja uz ceļa, viens pieskrēja un, ceļos nometies viņa priekšā, lūdza: “Labais Skolotāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvību?” Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Baušļus tu zini: nenogalini; nepārkāp laulību; nezodz; nedod nepatiesu liecību; nekrāp; godā savu tēvu un māti.” Bet tas viņam sacīja: “Skolotāj, to visu es esmu pildījis kopš savas jaunības.” [Mk.10:15-20]

    Kā gan mēs no tās izbēgsim, ja būsim nevērīgi pret tik lielu pestīšanu? To sludināja mūsu Kungs, un tie, kas to dzirdējuši, pie mums to ir apstiprinājuši, un Dievs to ir apliecinājis ar zīmēm, brīnumiem un dažādiem spēkiem un izdalot Svētā Gara dāvanas pēc savas gribas. [Ebr.2:3-4]

    “Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man! Bet, ja es daru un jūs neticat man, tad ticiet darbiem, lai jūs atzītu un ticētu, ka manī ir Tēvs un es – Tēvā.” [Jņ.10:37-38]

    Tas atnāca naktī pie Jēzus un viņam sacīja: “Rabi, mēs zinām, ka tu esi Skolotājs, no Dieva nācis. Jo tādas zīmes, kā tu dari, nevar darīt neviens, ja vien Dievs nav ar to.” [Jņ.3:2]

  • pravietojumi

    Lai tie nāk un mums saka, kas notiks! Stāstiet mums, kas bija iepriekš, un mēs tam pievērsīsim savas sirdis, lai zinātu, kas notiks turpmāk, un stāstiet mums to, kas vēl būs! Stāstiet, kas notiks vēlāk, lai mēs zinām, ka jūs esat dievi, dariet taču labu vai ļaunu, lai trūkstamies un drebam visi! Redzi, jūs neesat nekas, jūsu darbi ir tukšība, pretīgs ir tas, kas jūs izvēlas! Es ziemeļos urdīju kādu, un tas nāca no saullēktiem, piesaukdams manu vārdu, viņš nāk pār valdniekiem kā pār glūdu, kā podnieks, mīcīdams mālus! Kas to būtu jau iesākumā teicis, ka mēs zinātu jau iepriekš, ka mēs varētu sacīt: viņam taisnība! – Taču nav teikts un nav sacīts, nav neviens dzirdējis jūs runājam! Vispirms Ciānai: redzi, redzi, tie! – un Jeruzālemei: es sūtu prieka vēstnesi! [Jes.41:22-27]

    Meklējiet Kunga grāmatā un lasiet – tur netrūks neviena no šiem, ne viena, ne otra tur netrūks, jo Kunga mute tā vēlējusi un viņa Gars tos tur sapulcējis! [Jes.34:16]

  • Svētā Gara liecība sirdīs

    Ja kāds grib darīt viņa gribu, tas pazīs šo mācību – vai nu tā ir no Dieva, vai es runāju no sevis paša. [Jņ.7:17]

    Viņš ir tas, kas ir nācis caur ūdeni un asinīm – Jēzus Kristus; ne ūdenī vien, bet ūdenī un asinīs. Un Gars ir liecinātājs, jo Gars ir patiesība. [1.Jņ.5:6]

    Tiešām, Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus. Nav tāda radījuma, kas Dieva priekšā būtu apslēpts, viss ir kails un atsegts viņa priekšā, viņam mēs dosim norēķinu. [Ebr.4:12-13]

Birkas: , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

3 atsauces par “Neapgāžama realitāte”

  1. sanktus:


    Raksti tiešām ir no Dieva tikai tas nemaina faktu, ka rakstus ir sagrozījuši cilvēki! Salīdziniet Krievu valodā rakstos teikto un Latviešu 3. Mozus grāmatā 5. nodaļas:

    Krievu valodā pēdējais pants: 19 Это жертва повинности, которою он провинился пред Господом.(Левит, глава 5)
    Latviešu valodā 26. panti, paskatīsimies kas ir izlaists:
    19 Tas ir vainas izpirkšanas upuris, jo viņš ir tiešām noziedzies pret To Kungu.”
    20 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
    21 “Ja kāds cilvēks apgrēkojas, lauzdams uzticību Tam Kungam, un tas ar viltu savam tuvākam liegtu to, kas pie viņa nolikts vai viņa rokā iedots, vai viņa laupīts, vai ar ko viņš savu tuvāku piekrāpis,
    22 vai kad viņš atradis ko pazaudētu un to noliedzis, vai nepatiesi zvērējis, kaut vai tik vienā vien lietā no visām, kur cilvēks var apgrēkoties,
    23 tad pēc tam, kad viņš ir apgrēkojies un sev vainu uzkrāvis, lai viņš atgādā laupījumu, ko tas bija nolaupījis, vai ar viltu iegūto, ko viņš bija izkrāpis, vai uzticēto, kas tam bija uzticēts, vai nozaudēto, ko viņš bija atradis,
    24 vai it visu to, ko viņš ar nepatiesu zvērestu bija ieguvis, – lai viņš to atdod, pievienojot klāt ar uzviju piekto daļu, un atdod to tam, kuram tas piederēja, savas vainas izpirkšanas dienā.
    25 Un kā vainas izpirkšanas upuri Tam Kungam lai viņš atved priesterim no saviem sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc tava novērtējuma par vainas izpirkšanas upuri.
    26 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā, tad viņam viss taps piedots – piedots tas noziegums, ar kuru viņš krita grēkā.(3. Mozus 5. nodaļa.)Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā(Mat. 5:17-19)

    Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.(Mat. 5:25,26)

    Kā jūs varat sacīt: mēs esam gudri, jo mums ir Tā Kunga baušļi? – Tas gan! Bet redzi, rakstu mācītāju viltus raksti tos padarījuši par meliem.(Jer. 8:8) Un Viņš tiem pavēlēja, sacīdams: “Raugait, sargaities no farizeju rauga un no Hēroda rauga!(Marka 8:15) Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus! To pašu viņu tēvi darījuši viltus praviešiem.(Lūk. 6:26) Un, kad Ahabs ieraudzīja Eliju, viņš tam sacīja: “Vai tu esi tas, kas Israēlu ieved nelaimē?” Bet tas atbildēja: “Es gan neievedu Israēlu nelaimē, bet tas esi tu pats un tava tēva nams, jo jūs esat atmetuši Tā Kunga baušļus un jūs esat sekojuši baaliem. (1. Ķēn. 18:17,18) tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pārbauda, lai zinātu, vai jūs esat tie, kas To Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.(5. Moz. 13:4)

    Ja dots ir Dieva likums tev nebūs nokaut, kas ir garīgs likums! Tad ja jūs piedalaties elku upuru ēšanā tad esat pārkāpuši Dieva doto likumu!!!

    Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.(Mat. 22:37-40) Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības.(Jes. 66:3) Ja vien jūs pildāt ķēnišķīgo likumu pēc rakstiem: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu, – tad jūs darāt labi. Bet, ja jūs cilvēka vaigu uzlūkojat, jūs darāt grēku, un pēc bauslības jūs esat pārkāpēji. Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem. Jo, kas ir sacījis: tev nebūs laulību pārkāpt, – ir teicis arī: tev nebūs nokaut. Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauj, tad tu esi kļuvis bauslības pārkāpējs. Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums, jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!(Jēk. 2:8-13) Bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Tas viss sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.(Mat. 15:18-20) Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus. Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības. (Atkl. 2:20,21)

    Atgādinu:

    Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.(2. Pēt. 1:20,21)

  2. Roberto:


    rodas iespaids, ka sanktus sevi uzskata par vienīgo nekļūdīgo, bet visi pārējie maldās… redziet mums ir ļoti paveicies, jo kāds ir ieradies visus apgiasmot…

  3. jean:


    Robi, tas vēl nebūtu peļami, ka viņš sevi uzskata par pareizo. Sliktāk ir, ka par spīti daudzajiem Rakstu citātiem, viņa atklāsmes nāk no ārpus Rakstiem



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.