281. Cik bieži mums ir vajadzīga lūgšana pēc grēku piedošanas?


Nāc drīz! Nāc ieved debesīs! [74]

Kungs Jezus, kas tev uzdoma, Tam ausīs sirdī līgsmiba,
Un tam ta prieka-saule spīd, Pie tā tu žēlodams piemīt.

Nāc drīz! Nāc ieved debesīs!


Nekas nav dziedams jaukaki, Nekas nav dzirdams saldaki,
Nekas nav prātam mīļakais, Kā Jezus mūsu pestitajs

Tev grēku bailēs padomos, Tev Jezum lūgdams uzticos;
Kas tevim tic, tas dabujās Neizteicamas priecibas.

Tu sirdei medus saldakais, Dzīvibas avots skaidrakais,
Bez tevis visas pasaul’s prieks Ir rūkta žults un visai nieks.

Ne mēle izsacīt nevar, Ne raksti neapzīmēs ar,
Kāds prieks man Jēzu mīlejot; Kas viņu mīļo, tas to prot.

Es visur Jezu meklēšu, To savā sirdī ieslēgšu;
Man cits nav zinams, kā vien tu, Mans Jezus, kam es kalpoju.

Paliec pie mums, tu skaidrais vies’, No sirdīm tumsibu nogriez,
To ticibu iededzina Un mīlestibu sirdsprātā.

Kad Jezus tu mums stāvi klāt, Tad tavs vārds mums to zeltu rād’,
Tad pasaul’s gods iet zemumā, Tavs debes-gods iet augstumā.

Tu mīlestibas avots es’, Tu prieks iekš manas dvēseles,
No ka šī žēlastibu smeļ, Iekš ka ta jauki aug un zeļ.

Še Jezus tava žēlošan’ Man bēdās glābj un remde man.
Ak dodi man ar pēc ša laik’ Tur priekā redzēt tavu vaig’.

Kad tu man, Jezus mīlina, Tad sirds man ceļās priecibā;
Tu mielo neapnicis man, Man mūžam tevis nevaid gan.

Gan simtkārt es pārdomaju, Mans Jezus, kad atnaksi tu?
Kad tu man savu prieku dos’? Kad tevi vaigā skatišos?

Kautkurā vietā dzīvoju, Uz Jezu vien es domaju;
Kāds priecigs, tevi atradis, Kāds laimigs, tevi turējis!

Ar Jezu gribu biedroties, Ar viņu saldi priecaties;
Viņš man ar sevi savienos, No viņa es neatkāpšos.

Kad Jezu tā mēs mīlejam, Tad mīlestibā nezūdam;
Lai vāja ir, ta nemitās, Jo dienas aug un iedegās.

Ak Jezus, dārgais Pestitajs, Tu manas sirds iepriecetajs,
Tev vienam pieder godiba, Tev spēks un debes-valstiba!

Nāc, nāc, ak Jezus, pats pie mums! Tu krāšņais debes-atspīdums,
Tu rīta-zvaigzne uz mums spīd! Mēs tevi gribam katru brīd’.

Tu vald’ iekš Tēva valstibas, Uzvarejs vella viltibas,
Nosēdies augšam debesīs, Kur tu mums vietu sataisijs.

Tu galva esi debesīs, Tev pakaļ dzenos loceklis.
No tevis sev neļaušos šķirt, Ar tev es dzīvot grib un mirt.

Jūs debes-draudzes, paceļat Tos siržu vārtus nodziedat
Un saucat ar mums skanīgi: Gods Jezum Kristum mūžigi!

Tu spēka-ķēniņš godibā, Tu mūs no grēkiem nomazga;
Tu sodijs mūsu naidniekus, Tu žēlo savus bērniņus.

Tev debes-laime slavu dod Un nodzied tavu Dieva-god’;
Kungs Jezus, mūsu žēlotajs, Tu Dievam mūs salīdzinajs.

Ar prieku tevi slavejam, Tev augstu godu nodziedam.
Tev gaidam, Jezu, nāci drīz, Un ievedi mūs debesīs.

[1. 34. 5.]

Birkas: , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.