361. Kā parasti notiek sagatavošanās Vakarēdienam luteriskajā Baznīcā?


Mūsu Tēva prāts lai notiek!

Iepriekšējā daļa

Cilvēkā ir un vienmēr paliek divi savstarpēji naidīgi prāti. Kaut arī viņš ir atdzimis caur Svēto Garu un kļuvis par Dieva bērnu, šis ienaids pastāvēs līdz kapa malai. Viena balss no mūsu sirds sauc un pamāca, lai glābjam savas nemirstīgās dvēseles un kļūstam padevīgi Tā Kunga prātam. Otra balss no mūsu sirds dziļumiem čukst mums ausī un musina: viss ir nieki, nav ko baidīties, Dievs ir žēlīgs, un Viņš visu piedos. Un tā cilvēks stāv starp Debesīm un elli, un abi prāti strīdas viņa dvēselē. Jā, un strīdas arī par viņa dvēseli. Tāpēc Tas Kungs māca mūs būt nomodā un lūgt: “Tavs prāts lai notiek, mīļais Tēvs!”

Kamēr mēs kā Jēzus Kristus labi kareivji ciešam, Tas Kungs darbojas mūsos, bez mitas Viņš lauž mūsu ļauno prātu. Mūs svēti sagatavodams, Viņš dodas mērķim arvien tuvāk un tuvāk. Visu labo, ko mēs gribam, ceram un vēlamies, Viņš atbalsta, vairo un svētī, bet visas ļaunās iegribas un kārības salauž un iznīcina. Dziedinošās sāpes Viņš izgriež no mums, Kristū dēstītiem stādiem, katru nederīgu atvasi un zariņu. Mums daudzreiz iet tāpat kā Bileamam. Dievs mums pavēl darīt šo un to, bet, kad mēs šajās lietās iejaucamies paši ar savu prātu, tad Viņš mūsu ceļā sūta savu eņģeli ar zobenu, kas izskatās ka uguns liesmas, un nereti noliek mūs nāves priekšā. Tad mēs vaimanājam un raudam: “Tavs prāts lai notiek!” Jā, mūsu vecajam cilvēkam jādara gals, tur nelīdz nedz vaidi, nedz dusmošanās. Visām kārībām un paštaisnībai jāizput un jāiznīkst. Tā Kunga ceļi mums ir neizprotami. Viņš savējos vada brīnišķīgi un pareizi. “Brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā.” (Jes.28:29) Viņš pamāca katru, kuru Viņš mīl Lācaru ar augoņiem, savu vienpiedzimušo Dēlu ar krusta nāvi! To ņem vērā, mīļā dvēsele! Tev jāieslīgst sāpēs līdz nāvei, lai kļūtu vieglāk lūgt: “Tavs prāts lai notiek!” Aizliedz pats sevi Tā Kunga priekšā, visā paļaujies uz Viņa prātu. Lūdz no visas sirds šo lūgšanu, bet visvairāk dari to tad, kad Tā Kunga roka tevi nospiež līdz asarām. Un dari to labprātīgi, jo tad tavs prāts būs labs un Dievam tīkams, un tu cīnīsies zem Dieva karoga un būsi ar Viņu viens pret sevi pašu. Tad tava lūgšana tiks paklausīta!

Vai tas nav no cilvēka par daudz prasīts dzīvot tā, ka no mūsu prāta un gribas nekas pāri nepaliek, klusi un pacietīgi paļaujoties uz Dieva prātu? Vai ar to netiek atņemta katram vecumam piemītošā, uz priekšu virzošā daba, ar kuru mēs pasaulē sasniedzam arvien augstāku stāvokli? Vai visi gan jaunekļi, gan sirmgalvji, tad nezaudē visdārgākos priekus šajā pasaulē? Protams, tā tas izskatās, un tā tam arī jābūt! Kas gan ir šīs pasaules gods un lepnība! Cik tālu tie spēj mūs pavadīt? Līdz kapa malai, tur tas viss izbeidzas. Ak, šīs pasaules lepnība, kas mūs dzen pēc pasaules goda! Jā, lepnība ir liels grēks, jo viss pasaules spožums un gods ir kā puķe, kas drīz novīst. Tas, kurš pēc tā visa kāro un dzenas, ir nesaprātīgs liekulis un mantos tikai iznīcību un skumjas.

Mīļā dvēsele! Runā un dižojies kā un cik vien tev patīk, tomēr, kad klusībā pārdomāsi visus Dieva svētos baušļus, nekas cits tev neatliks kā, pazemojoties Viņa svētajam prātam, padoties. Salauz savu sirdi un paļaujies uz to, kura sirds tevis dēļ tika salauzta pie krusta, uz Viņu, kurš vēl tagad un mūžīgi par mums visiem lūdz! Ja mēs, savas sirdis caurcaurim pārmeklējuši, neatrodam tanīs nekā cita, kā vien tukšumu un samaitātību, tad varam būt mierīgi, jo tas ir Dieva prāts. Jā, nekā cita mēs tur neatradīsim arī turpmāk. Mums nav iespējams no ērkšķiem lasīt vīnogas un no dadžiem vīģes. Padodies un saki: “Tavs prāts lai notiek!” Un mums jāzina, ja tas tā ar mums ir, tad mēs atradīsim savu svētlaimi, jo Tas Kungs saka: “Pie manis ir tava palīdzība”. Tā, lūk, lai mēs meklējam savu palīdzību pie Dieva, tur tā ir! Pie Dieva žēlastības, jo tas ir Dieva prāts, ka mums palīdzība saņemama no Dieva žēlastības. Tāpēc nejautāsim, kā tas vai kas cits varētu notikt, bet pazemīgi paļausimies uz Viņa svēto prātu! Lūgsim dziļā pazemībā: “Mūsu Tēvs, Tavs prāts lai notiek!”

Mīļās dvēseles! Eņģeļu vislielākais svētums ir viņu visdziļākā pazemība, tas ir viņu viskrietnākais tikums, ko uzteic Dieva svētie vārdi. Jā, ar lielāko patiku viņi nāk pie mums, nabaga cilvēkbērniem, palīdzēt iemantot Dieva valstību. Viņiem ir neizsakāmi liels prieks par ikvienu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem un labojas. Tāpēc atmetīsim savus sliktos ieradumus, neliksim cerības vairs uz saviem labajiem tikumiem, bet vienīgi uz Dieva žēlastību! Tad tiksim ietērpti Jēzus taisnībā, kura apklās mūsu grēku vainas un dziedēs tās. Viņa svētās asinis attīrīs mūsu sirdi, muti un rokas no visa ļauna. Tad mēs mīlēsim, meklēsim un darīsim mūsu mīļā debesu Tēva prātu. Lai gan šeit, virs zemes, maz mums tas izdosies, tomēr tas laiks nāks, kad Dieva tēls atkal atradīsies mūsos un mēs būsim svēti, kā Viņš ir svēts. Tici un nebīsties! Tava ticība, lai arī neizprotami, nesīs augļus. Lai mūsu ticība valda pār mums, tās augļi būs prieks lielā vairumā un mūžīga svētlaime pie Dieva labās rokas. Jā, cīnīsimies šo labo ticības cīņu līdz galam, lai notiek Dieva prāts! Mūsu mīļais Tēvs! Tavs prāts lai notiek! Āmen!

Turpinājums



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.