191. Ko Bībele māca par Jēzus apbedīšanu?


Mūsu Labais Gans

“Es esmu Labais Gans. Labais Gans atdod Savu dzīvību par Savām avīm.” [Jņ.10:11]

Mūsu Labais Gans


“Es esmu Labais Gans.” Šie vārdi ir tik seni un labi zināmi, un mēs tik bieži tos esam dzirdējuši! Kas tos gribēs atkal pārdomāt? Daudzi, iespējams, iemigs šo pārdomu laikā! Tomēr tieši šis temats vairāk par visu citu var likt iedegties ledus aukstajai sirdij un atmosties dzīvajam mironim, ja Dieva Gars atver viņa prātu.

Brīdi apstājies un apdomā, ko Kungs Kristus saka: “Es atdodu Savu dzīvību par avīm.” Varbūt tev nav miera un prieka, tu esi auksts un nelaimīgs, tev nav siltas un labvēlīgas sirds, lai klusinātu satraukto prātu. Bet šais vārdos tu patiešām atklāsi, kā iemantot siltu, svētīgu un mierpilnu sirdi.

Kā tas notiek? Klausies! Kad vien tu uzlūkosi savu Pestītāju un dzirdēsi Viņu sakām: “Es esmu Labais Gans. Labais Gans atdod Savu dzīvību par avīm,” tad tava sirds patiesi iesils un tu iegūsi neizteicamu mieru un prieku. Lūdz Dieva žēlastību pēc klusa, apcerīga gara un atvērta prāta, lai uzklausītu šos Tā Kunga vārdus. Paturi prātā, kas ir šo vārdu Teicējs. Tas ir Viņš, tavs Pestītājs, kuru tu piesauc savās lūgšanās.

Skaties uz Viņu un klausies Viņu sakām: “Es esmu Labais Gans, un Es atdodu Savu dzīvību par avīm.” Vai tu nemani dziļu un sirsnīgu žēlastību Viņa vārdos? Vai tava neticīgā un aukstā sirds patiešām domā, ka Viņš pret tevi var būt tik auksts un vienaldzīgs? Dari šos Viņa vārdus par lūgšanu. Kad tavā sirdī ir smagas un mokošas raizes, ko vēlies sūdzēt savam Glābējam, un tu nejūti no Viņa nekādu mīlestību, tad centies atsaukt atmiņā šo Labā Gana tēlu un Viņa vārdus: “Es esmu Labais Gans – Es atdodu Savu dzīvību par avīm.”

Līdz šim tu esi raudzījies tikai uz Viņa vārdiem. Tagad aplūko darbu, kas te pieminēts: Viņa labprātīgās ciešanas un rūgto nāvi. Ļauj, lai šie vārdi – “Es atdodu Savu dzīvību” – būtu tavā priekšā visu laiku, un tie izskaidros tavai dvēselei visu šo notikumu. Redzi, kā no brīva prāta Viņš dodas pretī tumsības spēkiem, kas uzmeklē Viņu Ģetzemanes dārzā, un kā Viņš saka: “Ja jūs Mani meklējat, tad lai šie aiziet” [Jņ. 18:8]. “Es atdodu Savu dzīvību par avīm,” un tad – cik klusi Jērs top vests uz nokaušanu [Jes.53:7], dodas uz soda vietu un ļauj, lai Viņa rokas un kājas top caururbtas, un beigās ļauj, lai Viņu piekar pie krusta koka.

Redzēdams Viņu nāves ciešanās, uzklausi Viņa vēsti: “Es atdodu Savu dzīvību par avīm.” Vai tu joprojām netici, ka Viņš mīl Savas avis? Vai drīzāk tici savai tumšajai, maldīgajai sirdij un velnam, kas saka: “Dievs pret tevi ir vienaldzīgs. Viņam nerūp tavas bēdas. Viņš sagaida, ka tu pats tiksi galā ar savu ļaunumu. Viņš grib, lai avis pašas stājas pretī vilkam,” utt.

Bīstieties no šādām tumsas domām! Pieņemiet savu Glābēju par to, kas Viņš ir, – mūžīgo un noslēpumaino Laipnību. Viņš neļāva, lai ļaudis tuksnesī nīktu badā un lai cilvēks paliktu ar nokaltušu roku. Bet vēl vairāk Viņš rūpējas par grēka postā un briesmās mītošu dvēseli! Ja reiz Viņš nācis šai pasaulē, lai glābtu cilvēku dvēseles, vai tiešām Viņš pametīs tās nelaimē?

Kristus persona un misija šai pasaulē ir vislielākais apliecinājums Viņa neaptveramai mīlestībai un žēlsirdībai pret nabaga cilvēci. Viņš grib, lai mēs to uzlūkotu, un saka: “Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” [Jņ.15:13]. Kad esmu to sapratis, es varu secināt – tas, ka Kristus ir atdevis dzīvību par mums, ir daudz drošāk par visu, ko es pats piedzīvoju, redzu, jūtu un domāju.

Tagad Viņš mūs var pārbaudīt visneparastākajos un smagākajos veidos, atstāt mūs velnam un nelaimēm tik ilgi, cik Viņam tas šķiet pareizi. Jo tagad man ir ticība, ka apslēptībā Viņa sirds deg par mani mīlestībā. Un, kamēr vēl dzīvoju žēlastības laikā, nožēloju savus grēkus un arvien gūstu patvērumu Viņa žēlsirdībā, Viņš mani nekādā gadījumā nepametīs. Nē, uzticamais Dievs nevar melot, un Viņš priecājas par katru avi, kas atgriezusies.

Īsi sakot: lai lielā Kristus mīlestība, kad Viņš nodeva Sevi un Savu dzīvi, ved tevi pie tādas ticības, lai tu labprāt pieņemtu visu, ko Viņš ar tevi dara, un tas viss tikai vēl vairāk pastiprinās Viņa lielo mīlestību pret tevi. Tā mēs gūstam svētību no Viņa vārdiem: “Labais Gans atdod Savu dzīvību par avīm.” Proti, lai kas mūs nospiestu, apdraudētu, biedētu un mūsu sirdīm nedotu mieru, mums arvien būs sirsnīga paļāvība uz Viņa mīlestību un uzticību, ka Viņš ir mūsu Labais Gans un mēs patveramies pie Viņa, kas no sirds vēlas un spēj palīdzēt visās lietās.

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.