179. Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?


Mums nav cita varianta

Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai arī jūs gribat aiziet?” Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi, un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.” [Jņ.6:67-69]

mums nav cita varianta


Daudzi novērsās no Jēzus, jo uzskatīja, ka Viņa prasības ir pārāk stingras. Bet pats ļaunākais daudziem šķita tas, ka Jēzus Sevi nosauca par vienīgo ceļu pie Dieva. – Lai cilvēks tiktu pestīts, viņam Jēzus ir jāsaņem kā “maize no debesīm”. Sadraudzība ar Dievu ārpus Jēzus nav iespējama. – Tā Viņš mācīja, un vairumam cilvēku šāda mācība bija nepieņemama.

Tomēr Pēteris no Jēzus nenovērsās, jo saprata, ka bez Viņa nav cita glābēja, nav cita ceļa pie Dieva, nav citas garīgas dzīves!

“Kungs, pie kā mēs iesim?” – Cita neviena nav. Jēzum vienīgajam ir mūžīgās dzīvības vārdi, tādēļ Pēteris palika pie Viņa.

Cilvēkam, kas Jēzu pamet, skaidri jāapzinās savas rīcības sekas. Varbūt tu iedomājies, ka citi var piedāvāt to pašu, ko Jēzus, un pasaulē ir citas labas vai vēl labākas iespējas, taču tu maldies.

Pagriežot muguru Jēzum, tu pagriez muguru savai vienīgajai iespējai atgriezties pie Dieva un atrast mājupceļu uz debesīm. Pametot Jēzu, tu pamet savu vienīgo cerību, kas tev dota laikā un mūžībā.

Tā ir neizsakāmi svarīga patiesība, kurai ir mūžības vērtība. Tiec skaidrībā par savu izvēli!

“Mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais,” sacīja Pēteris arī citu apustuļu vārdā. Viņš teica ne tikai – “mēs esam ticējuši”, it kā ticība būtu vien cerība uz laimi un panākumiem. Nē, viņš teica: “Mēs esam ticējuši un atzinuši.”

Tā drīkstam teikt arī mēs, kas esam uzticējušies Jēzum. Mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kas ikvienam ticīgajam dod dzīvību un svētlaimi.

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.