86. Kas ir saderināšanās?


Mormoņu īpatnējās darbības un uzskati

Ir viegli pakļauties to mormonisma aspektu burvībai, kuri šķiet sevišķi atšķirīgi no tradicionālajiem kristīgās baznīcas uzskatiem un prakses. Tomēr mormonisma apskats būtu nepilnīgs, ja mēs nepieskartos dažiem īpatnējākajiem mormonisma aspektiem.

darbs mormoņus dara brīvus

BAZNĪCAS PĀRVALDE

Mormoņu baznīca ir īpaša lielāko Amerikas baznīcu starpā ar to, ka tai nav profesionālas garīdzniecības ar speciālu teoloģisku izglītību. Vietējā līmenī vadība ir “bīskapa” rokās. Bīskapu izvēlas no nodaļas (kas līdzinās draudzei) locekļu vidus. Bīskaps ir kāpis augšup pa hierarhijas kāpnēm no diakona līdz esošajam stāvoklim. Viņš turpina strādāt algotu darbu, lai apgādātu sevi un savu ģimeni. Vietējās nodaļas bīskapam palīdz vairāki padomnieki un samērā liels skaits citu brīvprātīgo darbinieku.

Vairākas nodaļas kopā veido “steiku”, kura priekšgalā atrodas “steika” prezidents. Pēc šī pārvaldes līmeņa seko ārkārtīgi sarežģīta hierarhiskā uzbūve līdz pat baznīcas prezidentam. Neviens no mormoņu vadītājiem neiegūst īpašu teoloģisko izglītību. Šķiet, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem augsta baznīcas amata ieņemšanai ir pārliecinoši panākumi savā profesijā. Tikai nonākot augstākajos baznīcas hierarhijas līmeņos, darbinieki sāk saņemt nodrošinājumu no baznīcas.

DAUDZSIEVĪBA

Vairums cilvēku par Pēdējo dienu svēto baznīcu zina, ka savulaik tā veicināja paražu, ka vīriešiem ir vairākas sievas. Ir droši pierādījumi, ka jau Nauvo periodā tika piekopta poligāmija. Fona Brodija uzskaita 48 sieviešu vārdus, kuras tiek uzskatītas par Džozefa Smita sievām. Daudzas no viņām tika savienotas ar Džozefu mūžībai, bet dzīves laikā nav ar viņu dzīvojušas.

Tikai tad, kad mormoņi bija nonākuši drošībā Jūtas štatā, Braiams Jangs atklāti sāka sludināt mācību par daudzsievību. Tā ieteica katram, kas var uzturēt vairāk nekā vienu sievu, ņemt vairākas un no pirmās sievas puses prasīja jauno sievu atzīšanu.

Daudzsievības piekopšana izraisīja mormoņu vajāšanas Jūtas štatā. Visbeidzot 1890. gada oktobrī, lai Jūta varētu iegūt štata tiesības, prezidents Vilfords Vudrufs aizliedza mormoņiem piekopt daudzsievību. Jāatzīmē, ka Vudrufs nenoliedza daudzsievības doktrīnu, bet gan drīzāk deva mormoņiem padomu “atturēties no tādas laulības slēgšanas, kas būtu pretrunā ar valsts likumu”.

Mūsdienās Jēzus Kristus Pēdējo dienu svēto baznīca nepraktizē un neattaisno poligāmiju, taču pastāv vairākas ortodoksas baznīcas sektas, kas joprojām seko šai mācībai, atsaucoties uz to, ka Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.

TEMPĻA RITUĀLS UN APĢĒRBS

Mormoņu tempļi ir izkaisīti pa visām Savienotajām Valstīm un visu pasauli. Tempļos drīkst ieiet tikai īpaši aktīvie baznīcas locekļi. Tempļos notiek dažādi slepeni rituāli, ieskaitot kristību par mirušajiem, salaulāšanu mūžībā un gara dāvanu saņemšanu (īpašu svētību saņemšanu). Vairāki nemormoņu kritiķi saskata stipru līdzību starp mormoņu un masonu tempļu rituāliem. Viņi norāda uz “sakritību”, ka neilgi pēc uzņemšanas brīvmūrnieku ložā Džozefs Smits saņēma atklāsmes par rituāliem, kas veicami mormoņu baznīcā, it īpaši par gara dāvanu saņemšanas ceremoniju. Šķiet, ka Smits attīstīja savu reliģiju līdz ar pievēršanos šim reliģiskajam formējumam. “Domājams, ka daļa tempļa ceremoniju nāk no brīvmūrniecības. Būtībā līdzības starp tempļa ceremonijām un masonu rituāliem ir diezgan pārsteidzošas” (Mormonism – Shadow or Reality, 486. lpp.). Protams, mormoņu vadītāji (piemēram, B. H. Robertss, A Scrap Book, 2. sēj., 423.-24. lpp.) un autori (Brūss Makonkijs, Mormon Doctrine, 334. lpp.) piedāvā citu tempļa rituālu un ceremoniju izcelsmes skaidrojumu, proti, Ābrahāma grāmatu.

Saistība starp mormonismu un brīvmūrniecību pastāv arī attiecībā uz īpašu apģērbu, ko valkā tie, kas piedalās tempļa rituālos. Šo apģērbu vidū ir arī neliels priekšauts (kurā iestrādāti slepeni simboli), kas atgādina brīvmūrnieku valkātos jērādas priekšautus.

Aktīvie mormoņi parasti tiek apglabāti tempļa apģērbā. Tie baznīcas locekļi, kas ir piedalījušies vairākos tempļa rituālos, ir arī tiesīgi valkāt īpašu apakšveļu kā ikdienas apģērba sastāvdaļu. Šajā apakšveļā ir iestrādāti vairāki simboli – pa vienam katrā krūšu pusē, viens uz nabas un viens uz labā ceļa. Šo tērpu valkā gan vīrieši, gan sievietes (ar nelielām modifikācijām), un ticīgie mormoņi to uzskata par īpaši svētu. Simboli atgādina par templī veiktajiem rituāliem un saņemtajām svētībām.

KRISTĪBA MIRUŠO VIETĀ

Dzīvie tiek aicināti kristīties to vietā, kuri ir miruši bez kristības mormoņu ticībā. Šī prakse izraisa pastiprinātu ciltskoka pētīšanu mormoņu ģimenēs un ir galvenais iemesls, kādēļ mormoņu baznīcas rīcībā ir ievērojami daudz ģenealoģisku uzziņu. Šādai kristīšanai ir nepieciešama pilnvara, vai arī to var izdarīt kāds mirušā radinieks. Mirušo kristīšanas rezultātā mirušie netiek ar varu spiesti pieņemt Džozefa Smita reliģiju. Drīzāk tā nolīdzina šķēršļus, lai nelaiķim palīdzētu vieglāk uzņemt mormonisma mācību. Šī otrā iespēja pastāv tādēļ, ka visi mirušie nonāk starpposma “garu pasaulē”. Tur viņi gaida uz Kristus otro atnākšanu.

LAULĪBA MŪŽĪBĀ

Laulības, kas noslēgtas vai “apzīmogotas” templī, nebeidzas ar viena partnera nāvi. Šādas laulības turpinās mūžībā. Arī laulātā pāra bērni ir saistīti ar vecākiem mūžībā. Turklāt mormoņu vīriešiem ir atļauts saistīties ar vairākām sievietēm, bet sievietēm ir atļauts saistīties tikai ar vienu vīrieti.

GUDRĪBAS VĀRDS

“Gudrības vārds..svētajiem Ciānā. [..] Ievērojiet, nav labi dzert vīnu un stiprus dzērienus. [..] Tabaka nav domāta miesai. Karsti dzērieni nav atļauti miesai. [..] Lai zvēru un putnu, kas debesīs, gaļa tiek lietota saudzīgi” (Doctrine and Covenants 89:1, 5, 8, 9, 12.).

Varētu sacīt, ka Doktrīnas un apsolījumu 89. nodaļā paustais Gudrības vārds dominē pār ticīgo mormoņu ikdienas dzīvi. Šī nodaļa ir ieteikumi “tīrai dzīvošanai”, ar ko mormoņi tik ļoti izceļas. Tā aizliedz lietot tabakas izstrādājumus, alkoholu un citus stipros dzērienus, kā arī karstus dzērienus. Tā it īpaši brīdina pret regulāru gaļas lietošanu, izņemot “ziemas, aukstuma vai bada laikā”. Taču tikai daži mormoņi šo veselības kodeksa nodaļu uztver nopietni. Svētajiem, kas ievēro Gudrības vārdu, tiek apsolīta “laba veselība nabai un kauliem smadzenes”, viņiem tiek solīta “gudrība un bagātīgas zināšanas”, un viņi “skries un nepiekusīs, ies un nejutīs vājumu” (Doctrine and Covenants 89:18-20).

KRISTĪBA UN SAKRAMENTS

Kristība ir viena no prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu pestīšanu. “Cilvēkam ir jākristās, lai viņš tiktu glābts debesu valstībā” (“Uniform System”, 42. lpp.). Bērni netiek kristīti pirms astoņu gadu vecuma. Kristīšana notiek tikai pagremdējot, un to izpilda Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā (Doctrine and Covenants 20:73). Trīsvienības Dieva trīs personu vārdu izmantošana tai liek izskatīties kā tradicionālai kristīgās baznīcas Kristībai, taču, kā iepriekš norādīts, mormoņu mācība nesludina ticību Trīsvienībai, bet gan ticību trim dieviem.

Sakraments (Svētais Vakarēdiens) vairumā nodaļu tiek konsekrēts katru svētdienu Sakramenta sapulcē. Doktrīna un apsolījumi nosaka, ka Sakramentā jāizmanto vīns, taču mūsdienās mormoņu vidū ir izplatīts paradums vīna vietā lietot ūdeni. Svētdienas rīta aktivitātes mormoņu nodaļā parasti sākas ar priesterības sapulci, kurai seko svētdienas skola un pēc tam Sakramenta sapulce.

PĒDĒJO DIENU SVĒTO BAZNĪCA UN DAŽĀDAS RASES

Tā kā Mormona grāmata atbalsta teoriju, ka Amerikas iedzimtie pieder pie jūdu rases, agrīnie mormoņi uz indiāņiem raudzījās ļoti labvēlīgi. Notika drosmīgi mēģinājumi pievērst iedzimtos mormonismam. Zināmā mērā šis darbs turpinājās arī vēlākajos gados, it īpaši pie dienvidrietumu ciltīm, taču tas nenesa raženus augļus. Vairums indiāņu neliekas īpaši sajūsmināti par Džozefa Smita mācību.

Melnādainie cilvēki ilgu laiku tika uzskatīti par nolādētu rasi. Taču vēlāka atklāsme (skat. 4. nod.) atļāva melnādainajiem vīriešiem kļūt par priesteriem. Taču visai nedaudzi melnajai rasei piederīgie ir pievērsušies mormonismam. Vislielākos panākumus mormoņi ir ieguvuši starp havajiešiem, Klusā okeāna salu iedzīvotājiem un Jaunzēlandes maoriem. Stāsta, ka mormoņu misionāri dzeltenās rases pārstāvjiem solījuši, ka nākamajā dzīvē viņi būs balti, ja pievērsīsies mormoņu baznīcai.

JĒZUS KRISTUS PĒDĒJO DIENU SVĒTO BAZNĪCAS TICĪBAS PANTI

  1. Mēs ticam uz Dievu, mūžīgo Tēvu, un uz Viņa Dēlu Jēzu Kristu, un uz Svēto Garu.
  2. Mēs ticam, ka cilvēki saņems sodu par saviem grēkiem, nevis Ādama pārkāpumu dēļ.
  3. Mēs ticam, ka caur Kristus upuri visa pasaule var tikt izglābta paklausībā evaņģēlija likumiem un pavēlēm.
  4. Mēs ticam, ka evaņģēlija galvenie principi un prasības ir:
    • ticība uz Kungu Jēzu Kristu;
    • grēku nožēla;
    • kristība, pagremdējot grēku piedošanas labad;
    • roku uzlikšana Svētā Gara dāvanu saņemšanai.
  5. Mēs ticam, ka cilvēkam jāsaņem Dieva aicinājums caur praviešiem, roku uzlikšanu, kā arī caur tiem, kam ir vara sludināt evaņģēliju un pildīt pavēles.
  6. Mēs ticam senbaznīcas uzbūvei: apustuļiem, praviešiem, mācītājiem, skolotājiem, evaņģēlistiem utt.
  7. Mēs ticam Gara dāvanām – runāšanai mēlēs, pravietošanai, atklāsmēm, vīzijām, dziedināšanai, mēļu izskaidrošanai utt.
  8. Mēs ticam, ka Bībele ir Dieva vārds tiktāl, cik tā ir pareizi pārtulkota; mēs ticam, ka arī Mormona grāmata ir Dieva vārds.
  9. Mēs ticam visam, ko Dievs ir darījis zināmu agrāk un ko Viņš dara zināmu tagad, un mēs ticam, ka Viņš darīs zināmas lielas un svarīgas lietas par Dieva valstību.
  10. Mēs ticam Israēla sapulcināšanai un desmit cilšu atjaunošanai, un, ka Ciāna tiks uzcelta šajā (Amerikas) kontinentā, ka Kristus pats valdīs pār zemi un ka zeme tiks atjaunota un ietērpta paradīzes godībā.
  11. Mēs ticam, ka mums ir atļauts pielūgt visspēcīgo Dievu saskaņā ar mūsu sirdsapziņas pavēlēm un ka citiem cilvēkiem ir tiesības pielūgt, ko, kur un kā viņi vēlas.
  12. Mēs ticam, ka esam pakļauti ķēniņiem, prezidentiem, valdniekiem, vadītājiem un tiesnešiem, paklausīdami, cienīdami un atbalstīdami likumus.
  13. Mēs ticam godīgai, patiesai, šķīstai, labas gribas, tikumīgai un labdarīgai dzīvošanai, mēs tiešām varam teikt, ka dzīvojam, sekodami Pāvila pamācībai: “Mēs ticam visu, mēs ceram visu, mēs esam izturējuši daudzas lietas un ceram, ka varēsim izturēt visas lietas. Ja ir kas labs, jauks un derīgs, mēs pēc tā tieksimies.”

MORMONISMA VIRZIENI

Jēzus Kristus Pēdējo dienu svēto baznīca – lielākais mormonisma novirziens. Galvenais centrs atrodas Soltleiksitijā, Jūtas štatā. Dibināta Braiama Janga vadībā, kas izveda savus sekotājus no Nauvo, Ilinoisas štatā, uz Sālsezera ieleju. Tieši šim novirzienam ir veltīta šī brošūra.

Reorganizētā Jēzus Kristus Pēdējo dienu svēto baznīca – šī grupa sastāv no mormoņiem, kas neatzīst Soltleiksitijas organizācijas vadību. Galvenais centrs atrodas Independensā, Misūri štatā. Viņi uzskata sevi par Džozefa Smita izveidotās baznīcas patiesajiem mantiniekiem. Noliedz Soltleiksitijas mormoņu mācību par politeismu, kā arī to, ka Džozefs Smits jebkad būtu sludinājis un piekopis poligāmiju. Šīs grupas dibinātāji, kuru vidū bija Emma Smita, Džozefa brālis Viljams un Džozefa dēls Džozefs Jaunais, atteicās pieņemt Braiama Janga vadību un palika Midvestā, kur viņu mācībai vēl mūsdienās ir vislielākā ietekme.

Kristus baznīca (Tempļa zeme) – to Blūmingtonā, Ilinoisas štatā, nodibināja neliela cilvēku grupa, kas ticēja, ka tempļa zemei Independensā, Misūri štatā, sākoties atjaunošanai, jākļūst par priesterības centru. Viņiem ir juridiskas tiesības uz 3 akriem zemes, kuru saglabāšanai viņi veltī daudz pūļu. Noliedz mācību par mirušo kristīšanu, poligāmiju un cilvēka spēju kļūt par dievu.

Jēzus Kristus baznīca (bikertonīti) – dibinājis Viljams Bikertons Pitsburgā, Pensilvānijas štatā. Šī un nākamā grupa noliedz Braiama Janga vadību un mācību par poligāmiju, politeismu un mirušo kristīšanu.

Jēzus Kristus baznīca (katlerīti) – dibinājis Alfeuss Katlers 1853. gadā, kas ticēja, ka templim jātiek uzceltam Nauvo, Ilinoisas štatā.

Jēzus Kristus Pēdējo dienu svēto baznīca (strengīti) – Dž. Dž. Strengs apgalvoja, ka esot īstais Džozefa Smita mantinieks. Viņš bija spējīgs un godkārīgs Viskonsinas jurists. Viņa sekotāji Bīvera salā, Mičigana ezerā, kronēja viņu par “Ciānas ķēniņu”. Strengam bija politiski mērķi valstiskā mērogā. Šī grupa bija poligāma un aizrāvās ar slepeniem rituāliem. 1856. gadā Strengu nošāva divi vīrieši. Grupa ir gandrīz pilnīgi iznīkusi.

Pārējie – Sidnijs Rigdons, Laimens Vaits, Ostins Koulss, Džeimss Emets, Gledens Bišops, Džordžs M. Hinkls, V. E. M’Lelins, Martins Hariss un Džons K. Vitmers – katrs savā laikā nodibināja paši savas grupas.

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.