285. Kas ir labie pārbaudījumi?


Mīlēt brīvi, bet vāji

Bet pielūkojiet, ka šī jūsu brīvība netop vājajiem par piedauzību. (1.Kor.8:9)


Apustulis Pāvils saka, ka ir kristieši, kuriem ir atziņa, un kuriem atziņas nav. Kristieši ar atziņu var ēst elku upuru gaļu neaptraipot sirdsapziņu, jo viņi zin, ka ir viens Dievs un ēdiens nav nekāds upuris. Šie kristieši ir brīvi no pašizdomātu likumu turēšanas, kuri bieži noved pie mēģinājumiem izpatikt Dievam.

Kristieši, kuriem nav atziņas, ir piesardzīgāki. Viņi jūtas droši, ja ir konkrēti norādījumi un uzvedības noteikumi. Viņi baidās apgrēcināt sevi un citus. Bet viņiem jābūt uzmanīgiem, lai nepazaudētu brīvību. “Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” (Gal.5:1)

Pāvils aicina brīvajiem būt piesardzīgākiem, jo atziņa neaizstāj mīlestību. Mīlestība ir bauslības piepildījums nevis atziņa. “Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Gal.5:13).

Tā nu brīvie ir vāji un vājie brīvi, bet visiem nav šī atziņa. Brīvie tiek kārdināti izmantot savu brīvību bez mīlestības. Viņi tiek kārdināti izmantot brīvību nelietīgi un novērsties no vājajiem. Savukārt vājie tiek kārdināti novērsties no brīvības un iejūgties jūgā. Viņi tiek kārdināti novērsties no brīvajiem, kuru uzvedība viņiem ir par apgrēcību, un apslāpēt mīlestību.

Šī neparastā mīlestība ir “nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1.Jņ.4:10-11)

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

Viena atsauce par “Mīlēt brīvi, bet vāji”

  1. jean:


    1 Brīvībai Kristus mūs ir atsvabinājis, tad nu pastāviet tajā un neuzņemieties atkal bauslības jūgu.
    13 Bet jūs, brāļi, esat aicināti brīvībai; vienīgi nedodiet vaļu miesas tieksmēm, bet kalpojiet viens otram mīlestībā. (Gal. 5. [2012])

    Jaunais tulkojums pasaka precīzāk un skaidrāk, vai ne?

    Tomēr tas sadalījums/pretnostatījums — vājie [ticībā] iepretim brīvajiem (arī acīmredzot, ticībā], ir tāds dīvains ?? Nedaudz izklausās pēc Korāļa brīvticības

    Tā kā jūs esat pieņēmuši Kristu Jēzu par Kungu, tad viņā arī dzīvojiet, iesakņojieties, topiet kā nams, kas uz viņa būvēts, esiet ticībā stipri, kā esat mācīti, pāri plūzdami pateicībā. (Kol. 2:6-7)

    un kā ap. Pāvils turpat nākamajā pantā: Raugieties, ka neviens jūs nepieviļ ar cilvēciskās gudrības tukšo maldināšanu, kas pamatojas cilvēku iedibinātās tradīcijās un pasaules pirmspēkos, bet ne Kristū.

    Tas ir, jūs vēlaties (t.i., jūsu miesas prāts vēlas) būt vāji ticībā, vēlaties pieķerties ārējām lietām, cilvēku iedibinātām tradīcijām utt. Bet esiet/stāviet stipri ticībā, kurā esat mācīti..

    Gvido, tu pareizi norādi apceres iesākumā, ka ap. Pāvils šeit runā par pašizdomātu likumu turēšanu, kurus kādi ir izdomājuši kā it kā labu vispārēju dievbijības praksi. Tomēr šeit nav runa par brīvību Dieva likumu turēšanā vai neturēšanā, kā to ap. Pāvils vēlāk parāda vēstules galatiešiem 5. nodaļā, kā arī vēstules kolosiešiem 2.-3. nodaļās, vai ne?



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.