281. Cik bieži mums ir vajadzīga lūgšana pēc grēku piedošanas?


Maldu mācību izvērtēšana

Herēzes, kā bieži tiek uzskatīts, ir maldu mācības, kas nodarījušas postu baznīcā pirms vairākiem gadsimtiem, bet ir nebūtiskas šodien. Tie ir velnišķi meli. Tās tāpat kā bīstamas slimības, parādās atkal no jauna, un tādas šobrīd populāras herēzes, kā zemāk minētās, ir visnāvējošākās.

Maldu mācību izvērtēšana


Šobrīd populāra herēze Kā šī herēze nonāk pretrunā ar Rakstiem Kā šī maldu mācība jūs ietekmē, lietas pavēršot citādi
Daži aplami uzskata, ka:
Dažādas reliģijas dažādi uzrunā Dievu – Augstākā būtība, Allahs vai kā citādi, tomēr tajās visās pielūdz vienu un to pašu Dievu.

“Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans Vārds, savu godu Es citam nedošu” (Jes.42:8). “Nav cita Dieva kā viens vienīgs” (1.Kor.8:4). Visi pagānu Dievi ir elki (1.Kor.10:20; 2.Kor.6:15-18).

Ja jūs nelūdzat patieso Bībeles Dievu, jūsu lūgšanas netiks atbildētas (1.Ķēn.18:20-40, īpaši 27.-29.pants). Jēzus pat uzsvēra, ka visām lūgšanām jātiek lūgtām Viņa vārdā (Jņ.14:13; 16:23-26).
Daži aplami uzskata, ka:
Ikviens pats var nodibināt pestījošas attiecības ar Dievu, nolemjot “izšķirties par Kristu”.
Neviens nevar izvēlēties Dievu (Jņ.15:16). Mēs esam “Kristū” tikai un vienīgi Dieva darba, nevis mūsu pašu dēļ (1.Kor.1:30). Dievs mūs savieno ar sevi Viņa veiktajā Kristības brīnumā (Rom.6:5). Pestīšana ir Dieva darbs (Jņ.6:29), nevis mūsu pašu (Ef.2:8-9). Mūsu attiecības ar Dievu nav atkarīgas no mūsu gribas, bet no Dieva, kuram pieder žēlastība (Jņ.1:13; Rom.9:16). Ja jūs mēģināt pats sevi savienot ar Dievu, jums nekad nebūs tās svētīgās pārliecības par īstām attiecībām, kuras tikai Dievs var ar jums nodibināt Viņa Kristības brīnumā. Tādējādi, ja jūs pats mēģināt savienoties ar Dievu, jūs apstiprinājumu savai ticībai nemitīgi meklēsiet emocionālā pārdzīvojumā un garīgā atdzimšanā.

Daži aplami uzskata, ka:
Mani vecāki gāja uz baznīcu aiz ieraduma. Es negribu, lai mana dievkalpošana vai lūgšanu dzīve būtu ieradums.

Regulāra baznīcas apmeklēšana ir svētīgs un Dievam tīkams ieradums. “Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši” (Ebr.10:25). Dievam tīk, ja vecāki māca saviem bērniem ieradumus, kuri tiem vēlāk dzīvē palīdzēs (5.Moz.6:7-8; Sal.pam.22:6).

Ieradums apmeklēt baznīcu un Svētdienas skolu ir viena no lielākajām Dieva svētībām. Ja jums trūkst labu garīgu ieradumu, velnam ir viegli jūs kārdināt novērsties no Dieva.

Daži aplami uzskata, ka:
Man nav jāiet Baznīcā, lai es būtu kristietis.
Baznīca nav cilvēku izgudrojums. Baznīcu ir dibinājis Jēzus (Mt.16:18). Jēzus ir baznīcas galva (Ef.1:22). Baznīca ir Kristus miesa (1.Kor.12:12-28). Neapmeklējot baznīcu, jūs nedarbojaties kā Kristus miesas loceklis. Tādējādi jūs nesaņemat svētību, kas dota šai miesai, gluži kā atrauta kāja vai roka nespēj darboties pati par sevi.

Daži aplami uzskata, ka:
Bībeles vēsti var saprast daudzos dažādos veidos, tas atkarīgs no interpretācijas.

Kad jūs ar kādu runājat vai kādam rakstāt, jūs vēlaties kaut ko konkrētu pateikt. Tāpat dara Dievs. Bībeli var dažādi aplami skaidrot, bet pareizi saprast un skaidrot to var tikai vienā veidā (2.Pēt.1:20). Dieva vēsts ir muļķība tiem, kas netic (1.Kor.1:18-31).

Ja jūs uzskatāt, ka Dieva vārdu var saprast dažādi, jūs nevarat būt drošs par to, ko Dievs jums saka attiecībā uz jūsu pestīšanu, un jums nebūs tā Dieva miera, par kuru runāts Rom.5:1.

Daži aplami uzskata, ka:
Es varu klausīties un pat pieņemt daudzas un dažādas reliģiskas idejas, bet tās nespēj mani ietekmēt.

Jēzus brīdina, ka maldu mācības ir dzīvas un darbīgas līdzīgi raugam (Mt.16:6-12; Kol.2:8).
.
Ja jūs ļaujat bezdievīgām un sekulārām idejām brīvi nākt jūsu prātā, jūsu prātu “sagūstīs” un piepildīs tukša maldināšana (Kol.2:8). Bet ja jūs koncentrējaties uz Dieva vārdu, jums būs “Kristus prāts” un jūs būsiet brīvs (1.Kor.2:16).

Maldu mācības ir bīstamas! Tās izplatās kā gangrēna! [2.Tim.2:17] Bet labā vēsts ir tā, ka jums nav jādzīvo bailēs no dzīvību apdraudošām un lipīgām maldu mācībām!

Sekojiet Jēzus piemēram Mateja evaņģēlijā 4:1-11. Lai stātos pretī velnam un aizdzītu Sātanu, Jēzus nelieto nedz zobenu, nedz šķēpu, nedz kādus citus cilvēku ieročus. Jēzus, lai aizdzītu velnu, citē dzīvo un dzīvu darošo Dieva vārdu.

Lai aizstāvētos pret velnu, izmantojiet Dieva vārdu, ko Pāvils sauc par “Gara zobenu” (Ef.6:17). Arī Luters Lielā katehisma priekšvārdā saka: velns “nevar Dieva vārdu ne klausīties ne paciest. .. Nav šaubu, ka vīraks vai citas kvēpināmās zāles velnam kaitē mazāk, nekā Dieva Vārds un baušļi, kad par tiem runā, dzied vai domā. Dieva Vārds .. ir Dieva spēks, kas rada velnam dedzinošas sāpes un palīdz mums vairāk par visu, mūs stiprinādams un mierinādams.”

Kā labs ēdiens un zāles sargā mūsu miesu no saslimšanas, tāpat arī Dieva vārds mūs sargā, lai mūsu sirdīs un dvēselēs neiekļūst maldu mācības, kuras mūs pārņemtu un iznīcinātu uz mūžīgiem laikiem. Luters vēl piebilst: “Mums tas viss [Dieva Vārds], gluži kā dienišķā maize ir vajadzīgs katru dienu, lai ik dienas turētos pretī tūkstoš mākslu meistara – velna – uzmācībai un uzbrukumiem”.

Tālāk ir norādītas Bībeles vietas, kuras Dievs ir devis mūsu aizsardzībai pret velnu. Atrodiet tās Bībelē. Pārdomājiet tās. Iegaumējiet tās. Jēzus vārdi ir “gars un dzīvība” (Jņ.6:36). Kur ir Vārds, tur ir Kristus. Viņš ir labākā aizsardzība pret velnu. “Lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē” (1.Jņ.4:4).

Lasiet un pārdomājiet Dieva vārdu no apustuļa Pāvila vēstules Efeziešiem (6:10-18) regulāri. Uzskatāmi, pat biedējoši šī Rakstu vieta apraksta cīņu ar velnu, kurā jūs un jūsu ģimene nu esat iesaistīti. Pāvils arī runā par palīdzību un cerību, kas jums dota šai cīņai. Pāvils pasaka, kā jūs varat tapt “stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā” – bruņojoties “ar visiem Dieva ieročiem, .. lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā”.

Turiet šo Dieva apsolījumu no apustuļa Jāņa pirmās vēstules (4:4) cieši pie sirds. Jēzus caur savu kalpu Jāni jūs drošina, ka tad, kad Viņš caur savu vārdu dzīvo jūsos, velns nespēj jums nodarīt ļaunu.

Lasiet Pāvila vēstules Romiešiem 6.nodaļu, kā Dieva brīnumainajā Kristības dāvanā jūs un jūsu ģimene ir pievienota un piepotēta Kristum un Viņa dzīvu darošajai, velnu uzvarošajai augšāmcelšanai.

Lūdzieties ar Dāvida (103.) psalma vārdiem ik dienas. Šis psalms runā par Dieva Bauslību un Evaņģēliju, par Viņa žēlastības pilno šķīstīšanu un dziedināšanu.

Mārtiņš Luters ir teicis: “5.Moz.6:7-8 stingri pieprasa no mums vienmēr pārdomāt Dieva nolikumus, gan sēžot, ejot, stāvot, guļoties un ceļoties tos vienmēr turēt acu priekšā un rokā kā pastāvīgu apliecinājumu un zīmi.” Luters sacīja, ka Raksti ir “labs līdzeklis pret ļaunumu, sērgu un indi”. Iegaumējiet šīs Rakstu vietas sevis pasargāšanai.

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.