111. Ko Dievs sargā ar devīto un desmito bausli?


Mācīties un mācīt

Mēs apzināmies, ka vārdi “mācīt” un “mācīties” tieši latviešu valodā caurvij un nosaka visu, kas piederas pie Jēzus Kristus draudzes un pie tā, kas darāms kalpotājam draudzē. Proti, pats Kristus ir “mācītājs”, kristieši ir “mācekļi”. Tāpēc arī draudzes kalpotājs saucas par “mācītāju”.


Viņa uzdevums formulēts Kristus pavēlē: “Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” (Mt.28:19-20) Mācīšana un mācīšanās tātad ir veids, kā mēs sastopam Kristu un kā To, kad mēs mācām, sastop arī citi.

Kur tad īstenībā ir šādas mācīšanas jēga un nozīme? Dažkārt tas tiek saprasts tā, it kā vajadzētu tiekties pēc izpratnes un piekrišanas. Tad tiek meklētas metodes, ar kurām – kā tas bieži dzirdams – “trāpa mērķi”, gūst panākumus. Tie var būt tādi līdzekļi kā teātris, mūzika vai kas cits, ko varam sastapt arī dievkalpojumā, svētdienas skolā un skolas vai iesvētāmo mācībās. Kāds gudrs cilvēks par šādiem centieniem kādreiz ir sacījis: ar to var gan iegūt ieinteresētus dalībniekus vai simpatizētājus, bet ne Jēzus mācekļus.

Mācekļa iezīme taču ir tā, ka tas seko savam Kungam, ka tas uzklausa, ko Viņš saka, ka dara, ko Viņš grib, bet arī tiek aicināts atpakaļ tur, kur tas iet savus ceļus. Šī mācekļu sekošana nekādā ziņā nav tikai ērta dzīve ar nodrošinātu apgādi. Tā drīzāk pamatojas apziņā, ka Kungs par saviem mācekļiem rūpējas un ka tiem pašiem tādēļ nav jāraizējas – gan tad, ja draudze ir spējīga tos apgādāt, gan arī tad, kā tas bieži notiek, kad tiem savām rokām jāveic darbs iztikai, kā tas bija ar apustuli Pāvilu un kā tas ir bijis un ir ar daudziem citiem Evaņģēlija kalpotājiem.

Bet tā tas var būt tikai tad, ja mēs vispirms zinām, ka un kā Jēzus Kristus mums un mūsos ir dzīvs un klātesošs. Bet to aizvien no jauna mācāmies no Svēto Rakstu Dieva Vārda un tad, kad saņemam Sakramentus, kas mūs atkal un atkal miesīgi un personiski savieno ar Viņu. Tādējādi ticība ir dzīvošana sadraudzībā ar Kristu. Bet tas, kas uzklausa Vārdu un dzīvo no Sakramentu saņemšanas, tas atkal un atkal pieredzēs to, kā Dievs uz mums runā mūsu sirdī un sirdsapziņā, bieži vien pretrunā ar to, ko mēs paši gribam. Un, ja jūs to piedzīvojat, tad jums būtu jāzina un jāapdomā, ka tā ir Dieva žēlastība, kurā Viņš darbojas ar mums, aicinot atgriezties, nožēlot grēkus un saņemt piedošanu.

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.