196. Par kādu cenu Kristus tevi izpirka?


Mācība par Jaunavu Mariju [3.daļa]

« Lasiet 2. daļu

Ja Latvijas Pareizticīgajā baznīcā būtne, ko uzskata par Jaunavu Mariju, tiek pielūgta kā brīnumdarošās ikonas [kas esot viņas iedibinātie žēlastības līdzekļi], tad Latvijas Romas katoļu baznīcā ir svētceļojumi uz Marijas kulta centriem. Piemēram, Gvadelupes Jaunavu ikgadus apmeklē līdz 20 miljoniem “ticīgo.” Šie kulta centri atrodas vietās, kur parādījusies mistiska būte, kura sevi sauc par Jaunavu Mariju, mūsu Kunga un Pestītāja māti.

Šādas kulta vietas iedalās RKB oficiāli atzītās un neatzītās. Atzīta kulta vieta tiek tad, ja tur notiek brīnumi un ticīgie izsaka tādu vēlēšanos. Šajās kulta vietās vizionāri regulāri saņem ziņojumus no mistiskas būtnes un nodod tos tālāk ticīgajiem.

Šādu bezdievīgu kultu atzīšanu un praktizēšanu nevar nosaukt savādāk kā dziļu baznīcas amnēziju un aklumu. Romas baznīca mācībā par Jaunavu Mariju ir gājusi soli tālāk par LPB, jo ir atzinusi kulta vietas, sistematizējusi mācību un ieviesusi jaunas dogmas. Un atkal tas tiek darīts kristīgās baznīcas vārdā ar pāvestu priekšgala, nepamatojoties Svētajos Rakstos, bet paša velna atklāsmēs, kura vienīgais uzdevums ir novēst ļaudis no Dieva Vārda un Kristus.

Kur nav Kristus, tur velns gūst augļus un nevar vien nobrīnīties, kam tik spēj ticēt šādi velna aptumšoti cilvēki. Pētot šīs lietas rodas viens secinājums – tās ir dzīvas anekdotes par kurām līst kristiešu asasras, un rodas jautājums – kā kautkam tādam var ticēt esot pie pilnas saprašanas? Un vai baznīca, kas to māca ir kristīga baznīca?

Lai parādītu šī kulta traģiskumu un nopietnību apskatīšu vairākas LRKB publikacijas, un pēc tam arī oficiālo mācību.

Rakstā par Medžugorji varam ļoti labi saredzēt realitāti par Marijas kultu RKB.

Medžugorje ir mazs kalnu ciemats Bosnijā – Hercegovinā netālu no Mostaras. Kopš 1981. gada visi Medžugorjes iedzīvotāji un miljoniem svētceļnieku no visas pasaules šeit ir liecinieki Jēzus Kristus Mātes, Vissvētās Jaunavas Marijas vistuvākajai klātbūtnei. Caur dažiem cilvēkiem, vizionāriem, Dievmāte ik mēnesi sūta pasaulei savus aicinājumus.

Dievmāte 1991.gada 25. augustā savā vēstījumā Medžugorjē ir devusi atsauksmi uz Fatimu.

Pirmo reizi savos vēstījumos Dievmāte ir devusi atsauksmi uz kādu citu no savām parādībām, un šī ir diena, kad pirms septiņiem gadiem pāvests Jānis Pāvils II, kā Dievmāte izteikusies, vismīļākais no maniem dēliem, ir veltījis pasauli un Krieviju Dievmātes bezvainīgās sirds gādībai.

Medžugorje – tā ir Fatimas turpinājums, tā ir Fatimas noslēpuma realizācija – galīgais piepildījums. Mūsdienu pasaule ir pazaudējusi pārdabiskuma izjūtu, un tā tiek atrasta šodien Medjugorjē caur lūgšanu, gavēni un grēku sūdzēšanas Sakramentu.

Šī Fatima, kam Baznīca jau savu aprobātu ir devusi un šodien ir cerība, ka Fatimā šajos svētkos atrodas arī mūsu priesteri. Bet ir tik brīnišķīgi, ka tā pati Dievmāte, kas šodien parādās, tā pati, kas toreiz bija Fatimā. Labi, ka Dievmāte neatsaucas uz kaut kādām parādībām citur, piemēram, no 1962. -1965.gadam Garabandalā, ko baznīca nav atzinusi. Tos mums nevajag censties izzināt, jo Baznīca tos ir oficiāli noraidījusi.

Varam uzskatīt, ka svētais Tēvs Romas pāvests pats ar savām asinīm savā ziņā pa 40 dienām pēc atentāta ir izpelnījies šo Dievmātes atnākšanu Medžugorjē.

Tāpēc būtu laikam pavisam lieki uztraukties par to, kad būs tas Baznīcas aprobāts, jo Baznīca ar savu klusēšanu un ar to, ka atļauj svētceļojumus, var sacīt, ka jau ir devusi savu aprobātu.

Pateicība Dievam un mūsu debesu Mātei, ka mēs esam tādu žēlastību saņēmuši ne tikai zināt par to, kas notiek Medžugorjē, bet visvairāk tā žēlastība, ka pirms atvērusi mūsu sirdis, ka mums nav problēmu ticēt, pieņemt, saprast, ko mūsu debesu Māte dara šai Medžugorjē. Un sāpīgi noraudzīties uz cilvēkiem, kuri to noliedz, bet mēs priecāsimies un pateiksimies debesu māmiņai šai svētajā Misē un Rožukroni šodien upurēsim mūsu debesu Mātei.

Es lūdzu jūs visus, lai jūs saliktu upurus savas debesu mātes nodomos. Lūdzieties, par ko Dievs grib, nevis jūs paši. Varbūt tieši šodien, atsaucoties uz Dievmātes aicinājumu, aizmirsīsim savas problēmas un vēlmes un savienosimies lūgšanā Dievmātes nodomā.

Dieva griba izpildās mūsu dzīvē un mēs būsim laimīgi.

Terēze saka – nekas, nekas, lūdzu, brauciet, Dieva Māte gan jau atradis kādu paņēmienu, lai jums, ekselence, atvērtu Krievijas durvis. Tad arhibīskaps nolēma, ka tiešām jāpaļaujas uz Kalkutas mātes Terēzes ticību un viņš devās ceļā. … Rītausmā, galīgi sadusmojies, robežsargs uzkliedz šiem abiem priesteriem – pazūdiet no šejienes, negribu jūs te vairs redzēt. Un tāda bija atļauja iebraukt Krievijā. Izrādās, ka mātes Terēzes ticība un Rožukronis tiešām panāca savu.

Lasiet arī 4.daļu »



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.