220. Kāda ir Kristus Baznīca jeb Draudze?


Lutera pedagoģija [3]

« Sākums | Iepriekšējā daļa »

Vecāki un valdība

Pirmais oponenta iebildums ir sekojošs. Ja Dievs ir pavēlējis mācīt vecākiem, kāds gan sakars ar to ir valdībai?

Luters norāda, ka gadījumā, ja vecāki nepilda savu pienākumu, valdībai jāuzņemas apmācības nodrošināšana.


Luters piemin trīs iemeslus, kādēļ vecāki nepilda savu pienākumu.

Pirmkārt, vecāki nav pietiekami godprātīgi, lai to darītu. Viņi rīkojas kā nesaprātīgi putni atstājot izdētās olas. Ja viņu bērnu apmācību neuzņemas neviens cits, tad tie kļūs par indi visai sabiedrībai.

Otrkārt, vecākiem nav nepieciešanās prasmes mācīšanai, jo paši māk vienīgi rūpēties par vēderu. Šajā situācijā nepieciešami kvalificēti skolotāji.

Treškārt, talantīgi vecāki ir aizņemti ar daudz citām rūpēm un pienākumiem, bet privātskolotāju viņi nevar atļauties. Galu galā nedrīkst aizmirst arī par bāreņiem.

Ņemot vērā augstāk minēto „rātskungiem un valdībai nākas ar vislielāko uzcītību rūpēties par jaunajiem ļaudīm … un bagātīgākais pilsētas uzplaukums, spēks un svētība ir tā, ka tajā mīt daudz krietnu, izglītotu, saprātīgu, godājamu, labi audzinātu pilsoņu.” Luters vaino valdību, ka nākas redzēt daudz neizglītotu cilvēku, jo valdība „ļāvusi jaunajiem cilvēkiem uzaugt tā, kā aug koki mežā, neraudzīdamies, lai tie tiktu mācīti un audzināti.”

Turklāt Luters norāda, ka izglītības atstāšana novārtā nesīs rūtus augļus nākotnē, un viņš nav cūka vai vilks, kam ir vienalga, kas vada valsti.

Svešvalodu nozīme

Tālāk oponents it kā piekrīt skolu organizēšanai un uzturēšanai, kā arī kvalificētu skolotāju algošanai, bet nesaprot, kādēļ nepieciešams mācīt grieķu un latīņu valodu un brīvās mākslas. Viņš apgalvo, ka glābšanai pietiktu Bībeles apgūšana dzimtajā valodā.

Luters bez kavēšanās nosauc vāciešus par nesaprātīgiem lopiem, un ironizē par importa precēm. Kādēļ vajadzīgs imports, ja viss dzīvei nepieciešamais ir gūstams pašu zemē? Materiālu importu cilvēki labprāt pieņem, bet intelektuālu noliedz.

Luters norāda, ka valodu mācīšanās, pirmkārt, ir Dieva dāvana, kas saistīta ar Evaņģēlija izplatību, ko nevēlas pieļaut velns.

„Mēs nevaram noliegt, ka, lai arī Evaņģēlijs ir nācis un ik dienu nāk vienīgi caur Svēto Garu, tomēr tas ir nācis ar valodu zināšanu starpniecību. Šīs zināšanas ir nepieciešamas, lai Evaņģēlija vēsts pieņemtos spēkā un tiktu saglabāta.”

Pret valodu apgūšanu jāizturas tikpat nopietni, kā pret pašu Evaņģēliju, jo apklustot valodām apklusīs arī Evaņģēlijs.

Luters savu apgalvojumu pierāda ar vēstures faktiem, minot, ka īsi pēc apustuļu laika apsīkstot valodām aptumšojās arī Evaņģēlijs, līdz pāvestībā nogrima pavisam. Tomēr atdzimstot valodu studijām, tagad tas tiek sludināts tikpat skaidrā un tīrā viedā, ka to sludināja apustuļi.

Oponentam šķiet pārspīlēta šāda valodu paaugstināšana līdz Evaņģēlija godam. Viņš norāda, ka daudzi tēvi ir iemantojuši pestīšanu un mācījuši nezinot valodas.

Luters atbild, ka no vienas puses tā ir taisnība, bet no otras puses daudzi, nezinot valodas, ir uzdrošinājušies skaidrot Rakstus, un ir kļūdījušies. Tas ir grēks, ja nezinām, kas rakstīts Bībelē, bet vēl lielāks grēks ir nemācīties tad, kad Dievs ir dāvājis skolotājus, grāmatas un visu pārējo, kas nepieciešams valodu studijām.

Sabiedrības iegumums

Turpinot Luters pievēršas sabiedrībai. Viņš norāda, ka labās skolās izglītoti cilvēki ir nepieciešami arī sabiedriskās kārtības uzturēšanai, nevis tikai Evaņģēlija saglabāšanai un dvēseļu pestīšanai.

„Man jākaunas par to, kas notiek pie mums, kristiešiem, īpaši vāciešiem, kuri kļuvuši līdzīgi koka gabaliem un nesaprātīgiem dzīvniekiem, uzdrīkstēdamies domāt un sacīt tā: “Jā, kādēļ gan cilvēkam, kurš nekļūs par garīdznieku, vajadzīgas skolas?”

Luters norāda, ka Dievam tīkams ir valdnieks, kas ir izglītots, un spēj kristīgi pildīt viņa kārtai uzticētos pienākumus. Tāpat tas attiecas uz visām citām kārtām. „pietiekams iemesls vislabāko skolu izveidošanai visās lietās gan zēniem, gan meitenēm būtu tas, ka pasaulei laicīgo kārtu un kārtību uzturēšanai vajadzīgi izglītoti un prasmīgi vīri un sievas.”


Turpinājums »



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.