329. Kam ir tiesības būt aicinātam?


Lūkas Ziemassvētku stāsta vēsturiskums

Ir parasts izteikt pieņēmumu, ka Lūkam klātos grūti, ja viņam liktu aizstāvēt savu vēstījumu par notikumiem, kas norisinājās Kristus piedzimšanas laikā.

Lūkas Ziemassvētku stāsta vēsturiskums

Viņš, piemēram, runā par tautas skaitīšanu, ko pavēlēja izdarīt ķeizars Augusts (30.gada pirms Kristus dzimšanas – 14.gadam), “šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā” (Lk.2:1-2). Vai tiešām tolaik notika skaitīšana un kas ir domāts ar “pirmo skaitīšanu”?

Josifs “Jūdu senatnē” patiešām piemin Kireniju, aplūkojot Arhelava izsūtīšanu. Šis ķēniņa Hēroda dēls, kas minēts arī Mateja 2:22, pēc 10 gadu valdīšanas tika izsūtīts uz Galliju par patvaļīgu varas izmantošanu. To pēc sava sapņa bija paredzējis esēņu mūks Simons. Tā

“Arhelava valsts kļuva par Sīrijas provinci; un bijušo konsulu Kireniju Cēzars nosūtīja sarīkot tautas skaitīšanu Sīrijā un pārdot Arhelava namu.”

XVIII sējuma pirmajā nodaļā Josifs runā par to, kā Kirenijs ieviesa nodokļu sistēmu, pret ko jūdi sākumā bija visnelabvēlīgāk noskaņoti, patiesībā pat līdz dumpim, kā lasām Apustuļu 5:37: “Sacēlās galilietis Jūda pierakstīšanas laikā un aizrāva sev līdzi daudz ļaužu”. Arī Josifs piemin galilieti Jūdu, kurš “negribēja pakļauties nodokļiem”. Tomēr nodokļu ievākšana nesākās līdz prokuratoru laikam pēc Arhelava izsūtīšanas.

Tādu argumentu, ka Kirenija tautas skaitīšana ir nevēsturiska, pirmoreiz izvirzīja Dāvids Štrauss grāmatā “Jēzus dzīve” 1835. gadā. Kopš tā laika ir atrasti daudzi raksti un papirusi, kas apgaismoja nodokļu ievākšanu senatnē. Par šo tēmu plaši runā daudzi, piemēram, Erlangenas universitātes profesors Etelberts Štaufers. Romiešu taksācijas dokumenti atklāj, ka tautas skaitīšana notika ik pēc 14 gadiem. Augusts iekaroja Ēģipti 30.gadā pirms Kristus dzimšanas un taksācijas procedūras uzsāka 27.gadā pirms Kristus dzimšanas sākumā. Vienlaicīgi līdzīgu projektu viņš iesāka Gallijā, tāpēc “pirmā skaitīšana” ilga vairāk nekā 40 gadus.

Pārskatā par tautas skaitīšanu Lūka izmanto izteicienu apografe prote – “pirmā uzrakstīšana”. Tas vienmēr ietvēra ziņojumu varas pārstāvjiem, uzrakstīšanu un reālā īpašuma deklarēšanu. Tikai pēc tam sekoja apotimesis, kad aplikšanai ar nodokli tika noteikta kategorija un līmenis un notika savākšana. Gan Marija, gan Jāzeps bija no Dāvida nama, kas nozīmēja, ka viņu ģimenes īpašumam, ko jūdu likumi neļāva nodot citai ciltij, vajadzēja atrasties Bētlemes apkaimē – un tā viņi ceļoja uz Bētlemi.

Profesors Štaufers sniedz daudz informācijas par Kireniju. 1674. gadā Venēcijā tika atklāts kāda Augusta virsnieka kapakmens – plāksne, kas vēsta par Kirenija nodokļu ievākšanu Apamejā un visā Sīrijā. 1719. gadā uzrakstu pārrakstīja un publicēja, bet oriģināls pazuda, un tekstu ilgu laiku uzskatīja par viltojumu, līdz pat 1880. gadam, kad atkal tika izrakta kapa pieminekļa apakšējā daļa. Kopš tā laika tas ir plaši atzīts par īstu. Uz plāksnes ir uzraksts:

“Pēc Kirenija pavēles es paveicu tautas skaitīšanu Apamejā, pilsētā ar 117 000 iedzīvotājiem. Pēc Kirenija pavēles es devos arī pret ituriešiem un iekaroju viņu cietoksni Libanonas kalnos.”

Ir grūti noteikt šīs tautas skaitīšanas laiku, bet, tā kā visu mūžu ķēniņam Hērodam bija atļauts kalt tikai vara naudu un turklāt imperatora labvēlību viņš zaudēja 8.gadā pirms Kristus dzimšanas. ir skaidrs, ka tajā laikā vajadzēja notikt arī kādām izmaiņām Palestīnas priviliģētajās nodokļu attiecībās. Par Kireniju mēs zinām, ka 12.gadā pirms Kristus dzimšanas imperators viņam uzticēja kārtot Austrumu lietas un pārraudzīt nodokļu ievākšanu. Tā kā Hērods Lielais tika pazemināts 8.gadā pirms Kristus dzimšanas, “pirmajai uzrakstīšanai” – apographe, kuras centrs bija Palestīnā, vajadzēja sākties ar 7.gadu pirms Kristus dzimšanas. Nodokļa lieluma noteikšanu noslēdza apotimesis posms 7.gadā pirms Kristus dzimšanas. Josifs raksta:

“37. gadā pēc ķeizara uzvaras Aktijā Kirenija apotimesis darbs nonāca līdz noslēgumam.”

Pabeigt visu nodokļu lieluma noteikšanu 14 gadu laikā bija nepārspējams sasniegums, un Kirenijs par to saņēma pienācīgu atzinību.

Jāatceras, ka Sulpicijs Kirenijs kā militārs legāts un pārvaldnieks pārvaldīja Romas austrumu provinces apmēram no 12.gada pirms Kristus dzimšanas līdz 16.gadam, izņemot īsu pārtraukumu. Lūka savus novērojumus pierakstīja 30 gadus pirms Josifa literārā darba, un, runājot par aplikšanu ar nodokļiem, būtu dabiski norādīt uz vīru, kas Austrumos bija visievērojamākais, ja neskaita imperatoru. Frāze “pirmā skaitīšana” precīzi atbilst notikumu gaitai, kad visa tolaik zināmā “pasaule” izgāja cauri tādai pašai nodokļu uzrakstīšanas garajai procedūrai.

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.