45. Ko Dievs aizliedz trešajā bauslī?


Lieldienas svētku pirmā svētdienā

Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu? Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus. Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm. [1.Kor.5:6-8]

pasha

Kristītajā pasaulē tiek svinēt trīs svētki. Pirmie ir Ziemassvētki, kas tiek svinēt par godu Dievam Tēvam. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu,” [Jņ.3:16] un Viņam licis piedzimt mums par Pestītāju cilvēcīgā miesā. To pieminot Dieva draudze svin svētkus.

Otrie ir Lieldienu svētki, kas top svinēt par godu Dieva Dēlam, mūsu Kungam Jēzum Kristum. Jo, kad Viņš bija izcietis smagās ciešanas par mūsu grēkiem, un pēc tam piecēlies no miroņiem, Viņš ar to mums pārpārēm nopelnīja pilnīgu atpestīšanu no grēkiem, no velna, no nāves, mieru ar Dievu, un mūžīgo dzīvošanu. To pārdomājot kristītie Dieva bērni svin svētkus.

Trešie svētki tiek svinēti par godu Dievam Svētajam Garam, un tos sauc par Vasarsvētkiem. Šajos svētkos ticīgā Dieva draudze atminas, kā Dievs savu Svēto Garu reiz bagātīgi izlēja pār svētajiem apustuļiem, un kā Viņš vēl joprojām to grib dot visiem, kas Viņu tāpēc pielūgs.

Katri no šiem trīs lielajiem svētkiem tiek svinēti trīs dienas, bet tas nebūt nav pārspīlēti, jo kā mēs ik svētdienas sanākam kopā teikt to, ko Dievs mums laba darījis, bet tomēr nemūžam nevaram to pilnībā izteikt, tā arī mēs līdz galam neizteiksim Viņa žēlastības lielos darbus, ko slavējam svētkos, pat ja mums būtu, tā sacīt, eņģeļu mēles.

Galvenais, lai mēs to, kas mums pienākas, ar Dieva palīgu paveicam pareizi. Tāpēc svētais apustulis šajā svētku laikā svētajā mācībā pamudina ar vārdiem: ”Tad svinēsim svētkus.”

Tādēļ ar dievbijīgu sirdi kausieties mācības izklāstu un ņemiet vērā, kad jums tiek stāstīts:

  • Kā mums īsteni svinēt Lieldienu svētkus.
  • Kāpēc mums tos jāsvin.
Ak tu Dieva Bērniņ,
Lielas dienas Jēriņ,
Baro mūsu dvēselīt`,
Lai tā tur pie Tevīm mīt,
Slavējam Dievu.

1. Kā mums būs pareizi svinēt šos svētkus.

Svētais Pāvils raksta: Ak, jēl, nesviet šos svētkus, kā mēdz darīt korintieši. Kur vainoja svētais Dieva vīrs korintiešus? Viņš saka: Jūsu lielīšanās nav laba. Kas tā par lielīšanos?

Korintas pilsētnieki agrāk bija pagāni, kas tika Dieva žēlastībā atgriezti pie kristīgās ticības. Bet lielā draudzē notiek tā, ka viens ir tāds, bet cits šāds. Tā bija arī arī šo ļaužu vidū. Ne jau visi bija paklausīgi, ne jau visi dzīvo “kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi.” [Fil.1:27] Citi atkrita, citi kļuva nederīgi un krita tādos grēkos, no kuriem paši pagāni sargās.

Šajā draudzē viens bija negantāks par visiem. Lai gan arī citi bezdievīgie šajā draudzē dzina [piekopa] maucību, viens no viņiem bija tik bezdievīgs, ka gulēja ar sava tēva sievu, kas bija viņa māte jeb pamāte. Šādu grēcinieku viņiem bija jāsoda un jātiesā, un kā nedrīgu praulu iemest ugunī, jo tā spriede svētais apustulis: “Viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā. ” [1.Kor.5:5]

Bet korintieši nemanīja šadus grēkus savā draudzē, dzīvoja mierā, ciet klusu, šādiem ļauna darītājiem nesācīja ne vārda, bet lielījās, ka ir viena svēta Dieva draudze.

Tie lielījās, ka “tapuši bagāti,” [1.Kor.4:8] un viņiem nenieka netrūkst. Tā bija lielīšanās, par kuru svētais Pāvils saka, ka tā nav laba.

Mācieties šeit – kas zināmos, lielos, rupjos grēkos dzīvo, kas tādus grēciniekus zina un tos pietaupa [saudzē], ar tiem pinas, tas nevar lielīties, ka viņš ir Dieva bērns, tas nevar Dievam patīkami kalpot, tas nevar svinēt nekādus svētkus.

Apustulis Pāvils nosprieda, ka korintiešu grēcīgā lielīšanās nav laba, bet par to, ka viņi šādus ļaundarus pacieš savā pulkā, viņš saka: “Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?” Proti, vai jūs nezināt, ka cits no cita mācās? Viens blēdis noskatās no otra. Man bail, ka viena šāda grēcinieka dēļ tiks samaitāta visa draudze. Vai nu viņi paši samaitāties, vai Dievs, taisnis soģis, viņus samaitās kā reiz sodomiešus. [1.Moz.19]

Tādēļ svētais apustulis dod korintiešiem padomu: “Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla!” Ko šeit svētais mācītājs saka? Viņš tiem liek darīt kādu darbu, un saka, ka tas, kad tas būs paveikts, tas būs pareizi. Kas grib saprast šos vārdus, tam jāzina uz kādu vīzi [kādā veidā] tas sacīts.

Kas ir vecais raugs? Kā to atšķirt? Kas ir jauna mīkla? Kā cilvēks var būt neraudzēts?

Redziet, tam, kas tā jautā, vajag atbildēt, ka svētais Pāvils runā jūdu vīzē [veidā].

Dievs jūdiem bija pavēlējis Lieldienu svētkos sepiņas dienas ēst neraudzētu maizi, kā arī raugu nedz turēt mājās, nedz ēst. Kad tuvojās svētki, tas saimnieks ar sveci rokās staigāja pa māju, lai iztīrītu visas malu maliņas. Tā viņi izmēza veco raugu un varēja sacīt – mēs esam jauna mīkla, nu esam neraudzēti.

Kristīto ļaužu vidū Dievs pacieš maizes raugu, bet necieš blēdības un ļaunuma grēka raugu. Dievs neieredz viltus mācības, neticības, liekulības [liek-ticības] un elkdievības raugu. Dievs neieredz bedzievīgas grēcīgas dzīvošanas veco grēku raugu, kad cilvēks negodīgi, negadīgi un bezdievīgi dzīvo. Šo veco raugu ikvienam ir jāiztīra.

Bet kā to darīt?

Visupirms, katram ar Dieva vārda skaidro sveci jāizmeklē savu sirdi. Jāizmeklē savas domas, savi vārdi un savi darbi. Kas saskaņā ar Dieva vārda likumu tiek domāts, runāts un darīts, tas ir pareizi. Kas ar Dieva vārdu nesader, tas ir vecais iedzimtais grēku raugs, ko jāiztīra.

Kā to darīt?

Redzi, tā, mans draugs! Ja tu esi kristīts cilvēks, tad apdomā, ka reiz pats Dievs tevi jau vienreiz ņēma savās rokās un iztīrīja no nešķīstās dzimtas svētajā Kristības ūdens mazgāšanā. Pēc tam tu atkal esi apgānījies un grēku pulks rūgst tavā sirdī. “Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.” [Mt.15:19] To saka Jēzus, kas mūsu sirdi vislabāk pazīst. To jāiztīra.

Tev nav otreiz jāiet kristīties, bet nāc Dieva vaiga priekšā, atzīstot savus noziegumus, nāc ar asarām un žēlošanos, nāc ticīgi pie sava Pestītāja asiņojošām vātīm, un “Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.” [1.Jņ.1:7] Lūdz Dievu: “Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!” [Ps.51:12]

Mācies pareizi dzīvot Dieva un cilvēku priekšā. Tad tu būsi jauna mīkla un neraudzēts. Dievs tev piedos visus tavus grēkus, un atjaunos tevi caur savu Garu pēc sava prāta.

Kas tā pošas, tas var pareizi Dievam svinēt svētkus, un tas arī labi svinēs šos Lieldienu svētkus.

Ja nu mēs gribam zināt:

2. Kāpēc mums būs svinēt Lieldienu svētkus, tad to atklāj svētais apsutulis tālāk nolasītajos vārdos, kad viņš saka: “Jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus. Tad svinēsim svētkus.”

Ja kāds no kristīgiem ļaudīm gribētu iebilst: Kāpēc mums jāšķīstas no grēku rauga, ja neesam jūdi, kuriem Dievs bija pavēlējis izmēst raugu pirms svētkiem? Tiem apustulis atbild, ka mums ir jāsvin vēl augstāki svētki nekā agrāk jūdiem.

Kad jūdi bija izmēzuši raugu no saviem namiem, tad viņi kāva un ēda Lieldienu [Pashā] jēru. Šis jērs bija parasts lops, kas norādīja uz Dieva īsteno Jēru – Jēzu Kristu.

“Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” [Jņ.1:29] Šis Jērs tika nokauts pie krusta jūdu Lieldienu svinēšanas laikā, tādējādi Viņš bija īstenais Lieldienu Jērs. Viņš ir upurēts, proti, Viņš “pats Sevi ir nodevis” [Gal.1:4] Dievam mūsu vietā par dāvanu un upuri. Ko mēs bijām pelnījuši, to Viņš ir izcietis. Viņš ir nokauts mūsu vietā, Viņš ir svilis Dieva dusmu karstajās liesmās, un ar šo upuri Dievs ir samierināts ar mums.

Apstājies pie šī Lieldienu Jēra, tu, ticīgais cilvēk! Aplūko to rūpīgi. Kas tas tāds ir? Viņš ir paša Dieva Dēls, Dievs un Cilvēks. Kas Viņu spieda iet tavā vietā? Nekas cits, kā vienīgi Viņa lielā mīlestība. Bet kā Viņš tika tā notiesāts? Redzi, to darīja mūsu grēki. Tā tu vari saprast, ko cilvēks nopelna ar saviem grēkiem, proti, nekā laba, kā vien Dieva dusmas un naidu, laicīgu nāvi un mūžīgo pazudināšanu.

Bet nu Lieldienu Jērs, Jēzus Kristus, par mums, tas ir, mūsu vietā un mums par labu [mūsu dēļ] ir upurēts, un nu mums ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ak! Neviens nevar gana izsacīt, kādu labumu, par mums upurētais, Lieldienu Jērs mums dara. Kāds ticīgs Dieva bērns par to dzied tā:

Mans grēku parāds maksāts,
Caur Kristus maksāšan`,
Pret mani Dievam labs prāts,
Kas tad var kaitēt man?
Tāpēc ne gribu bailīgs būt,
Pret nāves, vell` un grēkiem.
Dievs mann` atpircis grūt.

Kad agrāk Jūdi ēda savu Lieldienas jēru, tad viņi to ēda ar rūgtām zālēm, bet ar Lieldienas jēra asinīm apslacīja savu durju stenderus, pieminot, ka Dieva eņelis, samaitātājs, pagāja viņu namiem secen. Līdzīgi arī kristīgiem ļaudīm nepieciešams gana saņemt ticībā, kā arī nožēlot savus grēkus un no tiem atstāties. Tad Jēzus Kristus asinis iezīmēs mūs pret elles slepkavas samaitāšanu, tad mēs būsim glābti, tad mēs dziedāsim Dieva Valstībā: Slavēts esi Dievs!

Redzi, tāpēc mums pareizi jāsvin Lieldienas svētki.

Nu mēs, gods Dievam, zinām, kādā veidā un kāpēc mums pareizi Lielās dienas svētkus jāsvin. Nu lai ikviens sevi izmeklē un vaicā – cik tu esi vecs? Cik Lieldienas svētkus tu jau esi piedzīvojis? Kā tu esi tos svinējis? Vai citi nesvin šos svētkus tikai aiz garlaicības? Vai citi neizmanto brīvdienas, lai ietu ļaunos grēku ceļos? Vai nav, diemžēl, daudz lielu rupju grēcinieku mūsu vidū? Kas viņus apsūdz? Kas viņus tiesā? Cik ir mūsu pulkā viltnieku, kas labi ja kādā pusgodā šos svētkus sāks, bet negodā beigs?

Ak, mans Dievs, kad tava kristīgā draudze svin svētkus, kad Tev vajadzētu priecāties, un velnam raudāt, nu notiek tā, ka Dievam jāraud, bet velns smejas, ka tieši svētkos notiek lielākie grēku darbi un blēdības. Vai mēs neredzam, ka ļaudis rij un plītē, dzen maucību un neganti izturas, slinko un vazājas apkārt, zog un krāpj, rupji runā pret Dievu un cilvēkiem? Kā šādi ļaudis var lielīties, ka svinējuši svētkus?

Ak, ļaudis, “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties!” [Gal.6:7] Jūs laupāt Dieva godu par to labumu, ko Viņš jums dara. Jūs neapdomājat Dieva taisnību, ka Viņš meklē grēkus. Ja Viņš tik gauži sodīja tos grēkus, ko Viņa Dēls no mums paņēma un nesa, ko tad Viņš vēl iesāks ar tiem, kas ikdienas grēko un nemaz nemitas grēkot? Kas noticis zaļam kokam (Jēzum), par ko jūs dzirdat gavēņa laikā, tad spriediet paši, kas notieks pie nokaltuša. Dievs, kas jau gana ilgi ir redzējis grēcīgu dzīvošanu, gana drīz būs kājop. Kas neatstāsies no grēkiem, to Dievs, taisnais soģis, meklēs un sodīs. Nelielieties ar Dieva lēnprātību, Viņš ir gan ir lēnprātīgs, bet kas Viņu arvien grēkodams apkaitina, tas sajutīs, ka Dievs ir arīdzan dusmīgs, un, ka Viņa dusmas ir nepadzēšama uguns.

Bet kam grēki žēl, tas arī nožēlos, ka viņš dažus svētkus nepareizi svinējis, viņš žēlosies par to, ka viņš līdz šim tīšos grēkos dzīvodams, velti lielījies ar Dieva žēlastību. Ja tāds izmeklē savu sirdi un redz tajā blēdīgo pasauli, tad viņš iztīra savu sirdi ar dievišķā vārda slotu un mazgājas Dieva Jēra asinīs. Viņš ņemās priekš Dieva jaunu prātu, un apņemas dzīvodams miesā, dzīvot ticībā uz Dieva Dēlu, kas mūs ir mīlējis un nodevies par mums. [Gal.2:20]

Tādi nabaga grēcinieki lai priecājas, kad svin Lieldienas. Viņiem ir Lieldienu Jērs, kas par viņiem upurēts, tas ir Jēzus Kristus. Viņš nezdams ir aiznesis viņu grēkus, un dāvājis viņiem savu taisnību un mieru. Šis Dieva Visumīļais padara mūs par mīļiem Dieva bērniem.

Bēdz, nu, velns, bēdz, nu, nāve, bēdziet, jūs, grēki. Jo “Nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas,” (kas staigā garā nevis miesā.) [Rom.8:1] “Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno? Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?” [Rom.8:33-34] Tā var līksmoties ticīgie kopā ar svēto Pāvilu. Un kā Kristus ir par mums upurēts “es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” [Rom.12:1] Un kā Kristus ir uzmodināts no mirušajiem, tā lai mēs staigājam atjaunotā dzīvē. Redziet, tad mums šie svētki būs patiesi priecīgi svētki.

Kas ir ticīgs, tas noslēdz ar šādiem vārdiem:

Jēzus!
Kungs, še ir tie stalti augļi,
Tavas augšāmcelšanās,
Ka mēs nākam it kā draugi,
Pie tās tiesas grāmatas.

Miers, un prieks, un žēlastība,
Atlec mums un dzīvība,
Salda jauka svētība,
Un nevilta uzticība,
Lai tad skan no līgsmības,
Visas malu maliņas. Āmen.

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.