244. Ko Bībele māca par miesas augšāmcelšanos?


Līdzīgi Īzākam

Bet, kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. Bet ko saka Raksti? “Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu.” Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni. [Gal.4:29-31]

Līdzīgi Īzākam


Pāvils galatiešiem atgādina kādu pazīstamu stāstu no 1. Mozus grāmatas. Dievs bija apsolījis Ābrahāmam un Sārai dēlu. Gāja laiks, dēla kā nebija, tā nebija, un viņi sāka šaubīties par Dieva apsolījumu. Tie domāja: nokārtosim šo lietu paši! Sāra ieteica vīram ņemt viņas kalponi Hagari par blakussievu, un Ābrahāms paklausīja.

Taču svētības vietā nāca lieli sarežģījumi. Hagarei piedzima dēls. Un kādu dienu, kad Hagare bija nokaitinājusi Sāru, kalpone kopā ar dēlu tika padzīta tuksnesī. Neraugoties uz visu, Dievs tomēr turpināja rūpēties par nabaga sievieti un tai palīdzēja [1.Moz.21].

Bet Ābrahāma dzimtas mantiniekam bija jābūt Īzākam.

No Pāvila teiktā mēs varam kaut ko būtisku mācīties. Kā Dieva bērni mēs savā ziņā esam līdzīgi Īzākam. Jā, Īzāks piedzima saskaņā ar dievišķo apsolījumu, un Jēzus vārdā arī mēs ticībā apsolījumam esam Dieva žēlastības bērni.

Pasaulē var sastapt ļoti daudz reliģiozu cilvēku, kurus var pielīdzināt Hagares dēlam Ismaēlam. Viņš nāca pasaulē Ābrahāma nepacietības dēļ. Ābrahāms nespēja sagaidīt Dieva apsolījumu piepildīšanos, respektīvi – Ismaēls piedzima pēc dabiskās lietu kārtības. Savukārt Īzāks piedzima pēc Dieva apsolījuma un dievišķās kārtības.

Dabiskā un neatdzimusī reliģiozitāte nejūtas iederīga īsteni ticīgu cilvēku vidū, kuri apliecina visas Jēzus dāvanas. Tā ir bijis un būs vienmēr.

Vairums cilvēku spēj pieņemt citu garīgās intereses, taču līdz zināmai robežai. Tiklīdz kāds apliecina Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku, un Jēzus vārdā sludina grēku piedošanu, tā šī robeža ir pārkāpta. Tiklīdz Dieva bērni apgalvo, ka glābšana ir vienīgi Jēzus vārdā, un aicina uz atgriešanos un ticību Viņam, tā šo cilvēku iecietībai pienāk gals.

Dievs ir solījis rūpēties par apsolījuma bērniem, un kā Savējos Viņš pieņem tikai tos, kas tic Jēzum un gūst Viņā taisnību. Vairums šādu Evaņģēlija ticību nevēlas pieņemt. Viņi domā, ka šāda ticība ir pārspīlēta un nesaprātīga. Turpretī Dievs saka: tikai apsolījuma bērni iemantos mūžīgo dzīvību.

Birkas: , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.