LELB unikālā pieredze un liecība
Noklausies šo e-publikācijuCīnoties par savu vietu zem saules LELB ir uzlabojusi savu mājas lapu, kurā beidzot raibos kvadrātos piedāvā savas bagātības. Turklāt LELB esot “unikāla pieredze, unikāla liecība.”
Šī mājas lapa e-firziķim iepatikās. Ļoti pārskatāma. Uzreiz ir skaidrs, ko baznīcā var dabūt – savu draudzi, kristības, iesvētības un laulības.
Lai saglabātu pozitīvo noskaņu, bēres nav minētas, kaut arī tas ir viens no baznīcas mūžsenajiem biznesiem. Īpaši tagad, kad liela daļa kristāmo, iesvētāmo un laulājamo ir devušies trimdā, atstājot dzimtenē vien vecāko paaudzi.
Nedaudz augstāk dažas izvēlnes, ko mūsdienīga blogveida lapa var piedāvat. Ļoti pārskatāmi virsrakstiņi, manuprāt.
Arī dienas lozungs var sniegt mierinājumu ne tikai ticīgajam, bet arī psiholoģisku iedvesmu meklējošam. “Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.” (Ps 147:3) Tie jau katru dienu mainās.
Nu un pašā augšā tad ir Rīgas doms ar lidmašīnu debesīs un hipotēze, ka LELB ir “unikāla pieredze, unikāla liecība.”
To jau katrs no jums, mīļie e-baznīcēni, var aplūkot pats. Protams, e-firziķa mērķis nav aicināt visus mesties pētīt LELB mājas lapu, jo tās nobalsinājums ir augstāk izklāstīts. Tas tiešām e-firziķim iepatikās. Viņš guva liecību un pieredzi – bet vai unikālu?
Šodien e-firziķis vēlas noskaidrot, kādu unikālu liecību un pieredzi dod LELB. Tādēļ mums nepietiek ar nobalsinājumu, bet ir jānoveļ akmens un jāparokas kaulos.
Luteriskas baznīcas ūnikums ir tās ticības apliecības, bet uzticība tām ir luteriskās baznīcas aicinājums.
Paviršs lasītājs varbūt uzreiz sāks kliegt par Bībeli un Dievu, jo kā var ticības apliecības būt svarīgākas par Bībeli un Dievu. e-firziķis var nomierināt tevi un paskaidrot, ka tieši tāpēc, lai nekas cits nekļūtu baznīcā svarīgāks par Bībeli un Dievu, luteriskai baznīcai ir ticības apliecības, kas apliecina Dievu saskaņā ar Dieva vārdu bez kādiem piedomājumiem un sagrozījumiem.
Tādēļ patiesā luteriskā baznīcā ir šķīsti pasludināts Dieva vārds un sakramenti tiek pārvaldīti saskaņā ar Kunga iestādījumu. Tieši Vārds un Sakramenti ir Dieva žēlastības līdzekļi ar kuriem mēs, pazudinātie un nabaga grēcinieki, saņemam grēku piedošanu, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu.
Bet ņemot vērā LELB daudzveidību un spēju daudzveidoties un adsorbēt abstrahējamo, tā tiešām dod “unikālu” pieredzi un liecību, ar kuru e-firziķis gribētu maz kopīgu.
Nu izdegušajiem LELB mācītājiem jābrauc atspirgt nekur citur kā pie jezuītiem. Tiešām unikāla prakse.
Otrkārt, jārunā par pāvestiešiem, lelbiešiem un luterāņiem. Pāvests LELB salvē par lieliem ekumēnistiem. Romas katoļiem tiešām tas varētu likties, jo pie viņiem LELB lien bez ziepēm, kamēr trimdā aizbēgušais ulmaņlaiku LELBāL arvien vairāk tiek atsvešināts no dzimtenes dievnamiem, bet konservatīvi noskaņotie klusībā vēro kā puvuma augonis viņus pārņem arvien vairāk un vairāk.
Turklāt, LELB un konfesionāli luterisku baznīcu starpā par ekumēnismu būt lieki runāt. Tur jārunā par sadraudzību, kura teorētiski būtu jākonstatē, tomēr faktiski tās nepastāv, un mēs varam runāt vienīgi par LELB atkrišanu no luteriskas mācības un prakses. To jau viņi soli pa solītim ar “sinodes balsojumiem” dara un var darīt. Tas tiešām ir unikāli, īpaši kamēr šī LELB paaudze vēlas atmest luterismu, bet paturēt “evaņģēliski luteriskā” savā uzvārdā.
Tā nu tuvojas tā diena, kad (sakot kāda dzejnieka vārdiem) kapituls kapitulēs ienaidnieka priekšā, kurš jau tagad ir nosaukts par draugu un pielaists biedējošo tuvumā.
Un aiz šīm bīskapu politiskajām rotaļām un mācītāju garīgajiem eksperimentiem, slēpjas īstā dvēseļu ienaidnieka mērķis – dvēseļu mūžīgā pazudināšana. Tas nu nav nekas unikāls jau kopš grēkā krišanas.
Bet vai mūsdienās vēl kādu satrauc sava un laikabiedru mūžīgā pazudināšana?
Varbūt mūslaikos biedējoši būtu aiziet pazušanā tāpat vien. Varbūt kādam ir biedējoši nomirt neizpostot baznīcu un nenoniecinot luteriskās ticības apliecības? Varbūt kādam nenāk miegs, ja zina, ka pasaule ir vēl kāda luteriskām ticības apliecībām uzticīga baznīca vai mācītājs? Varbūt…
LELB ir unikāla pieredze un liecība-
no padomjlaiku mantojuma,
neiekrītot t.s.liberālteoloģijas bedrē,
un – izvairoties no pārprasti konfesionāla sektantisma,
uz luteriskas katolicitātes ortodoksiju.
Jaunās LELB mājas lapas autors ir iedvesmojies no Windows 8 stila – kubisks un taisnstūrveidīgs, t.i. gājis notikumiem pa priekšu pieskaņojoties oktobrī iznākošajai sistēmai. Tas viņam liels pluss.
Tomēr jau no paša sākuma šī jaunā mājas lapa rada iespaidu, ka LELB ir tikai tautā pieprasītāko liturģisko ceremoniju iestāde. Par to autoram divkārt liels mīnuss, ja nu tik tāds nav bijis pasūtījums.
Man arī reiz kāds vīrs baltās drēbēs rādīja interesantus krāsainus kvadrātiņus un jautāja: ko tu tur redzi?