328. Kā kļūst par sludinātāju?


LELB locekļu iekastošana

Pašreiz spēkā esošajā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Satversmē ir lietoti šādi termini:

  • LELB loceklis – LELB kristīta vai uzņemta persona, kas nav no tās izstājusies vai izslēgta;
  • Draudzes loceklis – iesvētīts un draudzē reģistrēts LELB loceklis.


Ieviest divas baznīcas locekļu kategorijas – LELB loceklis un draudzes loceklis nav teoloģiska pamata. Ja tas darīts kādu praktisku vai statistisku iemeslu dēļ, tad jāņem vērā, ka tas līdzi ievieš luterismam ekstraordināru eklezioloģiju.

Rodas daudz neatbildētu jautājumu:

  • LELB (ne draudzē?) kristīta – ko tas nozīmē?
  • Vai ar to tiek uzskatīts, ka visas kristības notiek LELB, nevis draudzēs?
  • Vai Kristība padara par piederīgu LELB, nevis Kristum?
  • Vai, ieviešot šādu iedalījumu, tiek ņemta vērā arī atbildība, ko tas uzliek, jo šī Satversme pasludina
    par piederīgiem mūsu baznīcai arī visus tos neticīgos, kas baznīcā bijuši tikai savā kristību brīdī un vēlāk ar visu savu dzīvi (vārdos un darbos) nolieguši Dievu un Kristu?
  • Kā šī atbildība realizējas?
  • Vai un tas atšķiras no atbildības pret nekristītajiem?
  • Kā realizējas šādu LELB locekļu tiesības un atbildība?

Kā var būt LELB loceklis, bet nebūt draudzes loceklis?

Un otrādi? Šīs lietas nav nošķiramas.

Ja termins LELB loceklis attiecināts uz kristītajiem draudzes locekļu bērniem, tad tie taču nepieder LELB vispār, bet ir reģistrēti konkrētā draudzē. Kāpēc gan to apzīmēšanai jāievieš tik neskaidrs un teoloģiski mulsinošs termins?

Katrā ziņā juridiskā dokumentā – Satversmē – šādai nesaprotamai un diskutablai teoloģiskai hipotēzei nebūtu vietas.

Turklāt šāds iedalījums, kur par īsteniem baznīcas (LELB) locekļiem tiek uzskatīti arī neticīgie un klaji bezdievīgie, ir pretrunā ar Augsburgas Ticības Apliecības VIII artikulu: “baznīca īstā nozīmē ir svēto un patiesi ticīgo draudze.”

Iesaku izteikt šādā redakcijā: “Draudzes loceklis – iesvētīta un draudzē reģistrēta persona”.

[Pārpublicēts no LELB Satversmes komisijas arhīva]



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

Viena atsauce par “LELB locekļu iekastošana”

  1. jean:


    Aleksandr, no Taviem ieteikumiem LELB Satversmes komisijai rodas jautājums vai tur tajā komisijā visi ir lasījuši luterāņu ticības apliecības un ja ir, tad vai uztver nopietni šīs ticības apliecības kā kopības izpausmi, kurā manifestējas LELB vienprātība (vai nevienprātība?!?).

    Man sanāk tā: visi kristītie un uzņemtie top par LELB locekļiem (tātad vispirms jākļūst par LELB locekli), bet tad ar iesvētību brīdi arī par draudzes locekļiem (un tikai pēc tam var kļūt par draudzes locekli). Vai arī, ka ir daži, kas ir vienlīdzīgāki starp vienlīdzīgajiem, kā piem. arhibīskaps un varbūt vēl kāds, kas vairs nav nevienas konkrētas draudzes loceklis, bet vienkārši LELB loceklis. Tas pats varētu arī attiekties uz tiem, kas nevēlas piederēt kādai draudzei, bet staigāt katru svētdienu no draudzes uz draudzi…

    Tā nu atgriežamies pie izgrieztajām un pārlīmētajām lappusēm 1994. gadā izdotajā grāmatā “Lielais katehisms un kristīgā mācība” (sast. M. Sārela) skat. linku: http://www.ebaznica.lv/?p=2731

    Kāpēc tas toreiz tika izdarīts? Par Satvermes grozījumiem cien. arhibīskaps diez vai toreiz aizdomājās. Tomēr savu šo stereotipisko bloku savā domāšanā (skat. luterāņa iepriekšējo komentu, lai saprastu, kas tas par nezvēru :) ) viņš ir saglabājis nevainojami visus šos gadus, ieviešot šo savu steretipu par baznīcu arī LELB Konstitūcijā.

    ac,
    jean
    http://www.dievkalpojumi.lv



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.