Auniņš Šons: Vecā bluķa novelšana [65]
Saimnieks ir aizrāvies ar skulptūras veidošanu un nejauši uzmet milzīgu akmens plāksni virsū Timmija lācītim. Auniņam Šonam un aitām ir jānopūlas, lai paceltu smago bluķi un atgūtu dārgo rotaļlietu.

Saimnieks ir aizrāvies ar skulptūras veidošanu un nejauši uzmet milzīgu akmens plāksni virsū Timmija lācītim. Auniņam Šonam un aitām ir jānopūlas, lai paceltu smago bluķi un atgūtu dārgo rotaļlietu.

Dieva baušļa priekšā cilvēks nav Herkuless patstāvības krustcelēs, nav mūžīgais cīnītājs par pareizo izvēli, pienākumu konfliktā novārdzinātais, tāds, kas arvien piedzīvo neveiksmi un sāk atkal no jauna, arī pats Dieva bauslis atklājas ne tikai lielajos, nemierīgajos un visspilgtāk piedzīvotajos dzīves krīzes brīžos.

Bet Tas Kungs lika līt sēram un ugunij pār Sodomu un Gomoru no Tā Kunga, no debesīm. (1.Moz.19:24)

Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu. (Jņ.6:37)

Un, kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu Tam Kungam priekšā pēc Tā Kunga bauslības priekšraksta: katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts, - un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm.” [Lk.2:22-32]

Bet, kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tie noturēja Viņu par spoku un iesāka brēkt, jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem saka: “Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstieties!” (Mk.6:49-50)

“Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” [Mt.19:5-6]

Vairums cilvēku ir pārsteigti, uzzinot, ka ik dienas pasaulē notiek cīņa starp divām neredzamām valstībām (Atkl.12:7-12). Taču vēl vairāk daudzus cilvēkus izbrīna tas, ka viens no šiem garīgajiem spēkiem pārvalda viņu dzīvi un nosaka viņu likteni mūžībā (Ap.d.26:18). Mūs katru vada viens no šiem spēkiem. Izņēmumu nav. NEVIENS NEVAR BŪT NEITRĀLS!

« Ievads | Pestīšanas prieks »
Daudz tiek runāts par plaisu starp vecākiem un pusaudžiem. Šis bezdibenis noteikti ir pārvarams, tomēr valda daudz un dažādu uzskatu, kas balstīti atšķirīgos dzīves apstākļos bērnībā, izglītībā, pieredzē vai pieredzes trūkumā.

Grieķijas mazpilsētā Fiskā, kas atrodas aptuveni 50 kilometrus ziemeļu virzienā no Salonikiem, aizturēti pareizticīgās baznīcas garīdznieks un draudzes vecajs, kad tie zem baznīcas meklēja apslēptos dārgumus.

Atsauces (0)