48. Kāpēc Dieva Vārda nicināšana ir smags grēks?


Latvijas garīdzniecība

Apkopoti statistikas dati par kristīgo baznīcu un kristiešu sektu garīdznieku skaitu aizvadītajā gadā mūsu Tēvzemē.


Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju 2012.gadu Latvijā bija 904 Dieva vārda kalpotāji, kas ir par 29 vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls esot bijis vislielākais. Proti saskaitot luterjāņu bīskapus, mācītājus un evaņģēlistus kopā – 212.

Par 30 mazāk esot bijis Romas katoļu baznīcai Latvijā garīdznieku. Saskaitot visu ordinētos priesterus un diakonus, pieskaitot tiem bīskapus un kardinālu Pujatu, esot sanācis 182 iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs.

Trešās lielākais garīdznieku esot bijis baptistiem, kuru rindās ir 94 sludinātāju. Tiem uz papēžiem min Krievijas pareizticīgo baznīcas Latvijas filiāle, kurai 2012.gadā esot bijis 92 garīdznieks

Bez tam Latvijā vēl ievērības cienības esot bijis 51 pentakostāļu un 50 evanģēliskās ticības kristiešu sludinātāju, 34 vecticībnieku un 30 adventistu garīdznieku.

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

17 atsauces par “Latvijas garīdzniecība”

  1. moritz:


    Tikmēr baznīctēvi ir norūpējušies neaizlaist euronaudu gar degunu!!!

    citāts no intervijas ar Zaigu Gaili Dienā:

    Jūs gribat sākt interviju, runājot par Doma baznīcu. Kādēļ?

    Izremontēts ir ļoti labi, saudzīgi un profesionāli. Tagad arhibīskaps Jānis Vanags dedzīgi grib taisīt Doma baznīcas tornī liftu par Eiropas naudu, lai tajā varētu uzbraukt invalīdi. Taču pārsimts metru attālumā ir Pēterbaznīcas tornis, no kura var brīnišķīgi vērot Rīgas panorāmu. Kāpēc tas ir vajadzīgs Doma baznīcā, ir pilnīgi nesaprotami. Pēterbaznīcā ir jauns tornis, ko pēc kara uztaisīja metāla konstrukcijās, turpretim Domā ir tiešām kaut kāda XV gadsimta oriģinālās koka konstrukcijas. Reti kur kas tāds ir, un tā ir milzīga vērtība. Lai ierīkotu liftu, viss tiktu lauzts ārā un ielikts kaut kāds betons un dzelži. To, kas baznīcā ir vērtīgs, tagad grib sagraut.

    Vai tik viegli ko tādu var izdarīt? Doma baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

    Jā, Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis netiek galā, uz viņu tiek izdarīts milzīgs spiediens. Spiediens ir tieši no baznīcas puses. Manuprāt, baznīcai ir tieši jāsaudzē šīs vērtības. Kāpēc viņiem tas vajadzīgs? Laikam tas ir kaut kāds tūrisma, apmeklētības un naudas jautājums. Arhibīskaps degošām acīm par to iestājas. Paradoksāli, ka par Eiropas fondu naudu mēs sagrausim savu kultūras pieminekli. VKPAI pirmajā piegājienā projektu noraidīja, tad divās nedēļās ļoti sliktā kvalitātē tika izstrādāts jauns projekts. Tas atkal ir noraidīts, bet viņi ļoti nopietni strādā ar juristiem, atsaucoties uz visādiem pantiem. Es saprotu, ka aiz tā stāv arī Rīgas dome.

    Nav dzirdēts, ka līdzvērtīgās baznīcās, teiksim, Parīzes Dievmātes katedrālē vai Stefana katedrālē Vīnē, būtu lifti.

    Es nezinu, kādi ir arhibīskapa argumenti. Tā ir kaut kāda apmātība ar tūrismu. Projektam ir pieaicināts arhitekts Ints Pujāts, kurš agrāk bija būvvaldes vadītājs. Viņš ir neatlaidīgs, taču faktiski agrāk nav strādājis ar tāda veida vēsturisko mantojumu. Piesaistītie projektētāji ir caursitēji un agresīvi. Bija arī apspriede pie akadēmiķa Ojāra Spārīša, kur cienīgtēvi uztraucās, ka “aizies tā nauda gar degunu”. Turklāt – kādēļ tādam objektam nav sabiedriskās apspriešanas? Sabiedrība vispār neko nezina! Turklāt tos apmēram astoņus miljonus, kas, kā man teica, ir projekta izmaksas, var brīnišķīgi izmantot baznīcām, kurām nav naudas, lai uzliktu jumtu.

  2. luterānis:


    Par ko tad īsti dāmīte uztraucas?
    Ka tik pašai nav interešu konflikts?
    Pēterbaznīca ir valsts, bet Doms baznīcas īpašums un baznīcai vien pašai par savām interesēm (arī finansu) ir jārūpējas.
    Šie kultūras pieminekļu valsts cerberi gan ir dedzīgi katra nieka izkontrolētāji un uzraudzītāji, pelnot savu birokrāta maizīti, bet valsts finansu atbalsts dievnamu remontam ir starp gandrīz nekādu un nekādu.

  3. moritz:


    es domāju, doems varētu iet līdzīgu ceļu… būs lētāk… un jautrāk :D

    http://www.ebaznica.lv/?p=7210

  4. moritz:


    luterāni
    bet, ja ta padomā – priekš kam domam lifts un skatu placis, ja blakus ir lifts pēterī? ij piekļūt vieglāk, ij skats augstāks…

  5. Roberto:


    moritz, es īsti nesapratu, kāpēc šis Gailes citāts ielikts tieši šeit?

    varēji jau pie atbilstošākas e-publikācijas vai forumā izveidot jaunu diskusiju

    tu taču būtum pietiekami gudrs un inteliģents, lai neķēzītu kur pagadās?

  6. moritz:


    mja… ja kas, deleģēju tevi visu rakstīto parcelt uz polemiku vai citur pēc taviem ieskatiem… paldies :)

  7. Roberto:


    lai nu paliek, moritz, kur būdams, bet nākotnē lūdzams esi apdomīgāks

  8. luterānis:


    moritz, nupatās apceļoju bagātās Vāczemes dievnamus.
    Par skatīšanos no dievnamu augšas visur kādu naudiņu tomēr iekasēja.
    Vai mums LV naudiņas pietiekami?

    Roberto, man prieks par Tevi, i’ kristīgi miermīlīgāks esi palicis par lelb.lv/forums cerberu Aivaro. 8-)

  9. moritz:


    redzi, bagātā vācija var atļauties ieguldīt lielu naudu, un tad no apmeklētājiem iekasēt kādu nebūt naudiņu… jautājums: vai mums ir jādara tāpat?

  10. luterānis:


    Protams, ka jādara tāpat vai līdzīgi -lielākajā daļā Vācijas baznīcu ieeja bez maksas, bet kriptas vai torņa apmeklējums par maksu. Normāli. Nāks Domam naudiņa.
    Florencē, piem., tais īpaši ar mākslu pilnajās baznīcās neiekasē naudu no vietējiem, bet no ruso turisto – labprāt.

    Paralēle-zini cik iet gar degunu valstij naudas, jo no tūristiem par ceļu izmantošanu neiekasē neko, bet čehi un austrieši laipni liek iepirkt vinjetītes uz robežām.

  11. moritz:


    tu tu tik stāsti par DE, bet manu jautājumu pēc būtības nesaprati, vai nevēlies saprast… kā tas iet apakš saimnieciskuma definīcijas: lielas investīcijas pret niecīgu atdevi? kas svarīgāk – izmest lielu naudu, lai iegūtu kāroto, un tad it kā “atpelnīt” ar mazām naudām? vai nebūtu prātīgāk tomēr citām, piezemētākām vajadzībām piešķirt augstāku prioritāti? ;)

  12. luterānis:


    moritz, ja šo pašu ES fondu naudiņu varētu dabūt priekš piezemētākām vajadzībām, arī labprāt pieteiktos uz tās saņemšanu.
    8-)
    (Varbūt no celtniekiem kāds procents otkatā arī tiks interesentiem?)
    Un, kas teica, ka neiedodot Domam, iedos lauku dievnamu jumtiem.

  13. Janis Karklins:


    :) luturānis pareizi saka, Doms jau prasa svešu naudu un kad visu pabeigs, varēs pelnīt savu.:)
    Mīļais Debesu Tēvs, esi mums grēciniekiem žēlīgs.

  14. moritz:


    lasu Dienā, ka prodžekts nobremzēts… vot, nediena… bet risinājums jau tālu nav jāmeklē – pažari kultūrvēsturiskajās celtnēs tagad ir modē ;)

  15. luterānis:


    Tas jau bija gaidāms, jo kas tad pie LR ateistu valdīšanas baznīcai naudu dos un tik lielu.
    Ja vēl visādi arķitekti par veciem koka klučiem cepas…
    Te tik visādus letiņu mūžam cietējtautas neskaidro garu atspoguļojošus likteņdārzu murdziņprojektus promotē. Viens vienīgs sirmā bluķa teātris.

  16. Janis Karklins:


    “šitais labs”

  17. gviclo:


    Varējāt tak ļaut arhibīskapa kungam dievbijīgos ļautiņus ar šo lifierīci ātrāk un ērtāk pacelt kaut nedaudz tuvāk debesu augstumiem.

    Ar cieņu,
    gviclo



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.