269. Ko Svētajā Lūgšanā Jēzus mums atgādina ar vārdu "debesīs"?


Lasīt Dieva vārdu var būt kaitīgi

Iespējams, ka tu lasi un klausies vistīrāko un spēcīgāko Dieva vārdu un tomēr negūsti no tā nekādu labumu, bet tieši otrādi — tas nāk tev par ļaunu. Ak, cik gan lielām un smagām briesmām esam pakļauti, un paši to neapzināmies!

Lasīt Dieva vārdu var būt kaitīgi

Tāpēc apdomāsim, ka: lasīt Dieva vārdu var būt kaitīgi, ja tas nenotiek pareizi, bet aplamā veidā. Gluži kā ass nazis, to pareizi lietojot, var dot lielu labumu, bet ar sliktu apiešanos tas var nodarīt tikpat lielu kaitējumu. Tāpat ir ar Dieva vārdu. Tas ir “vieniem nāves smarža uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību” (2.Kor.2:16).

Zīmīgi, ka Dieva vārds nekad nepaliek bez iedarbības, bet spiežas cauri tavam prātam. Vai nu tam ir laba un svētīga iedarbība, vai arī tieši pretēja. Dieva vārds ir saule — visām dienas būtnēm saules gaisma ir labas dzīves līdzeklis, iepriecinājums, dzīvība un rosība, bet naktsputnus saules gaisma tikai apžilbina. Tikpat atšķirīgi uz cilvēku iedarbojas arī Dieva vārds. Piemēram, jūdi bija akli un cieti arī pirms Kristus atnākšanas, bet, kad Viņš ieradās un saule atradās pašā zenītā, viņu aklums, sirdscietība un ļaunums kļuva patiesi biedējošs.

Kad nopietni apdomājam nodevēja Jūdas Iskariota stāvokli, mums vajadzētu patiesi izbīties. Jēzus pareģoja viņam šos draudus, brīdinot: “Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu rakstīts, bet vai tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu labāk, ka nemaz nebūtu dzimis” (Mt.26:24).

Taču Jūda neizbijās. Jūdam savos trijos māceklības gados bija ļoti daudz iespēju novērtēt, ka neviens Jēzus izteikts vārds nepalika bez iedarbības, bet vienmēr piepildījās, kā, piemēram, gadījumā ar vīģes koku: “Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Un vīģes koks nokalta. Kad Jēzus sacīja jūrai: “Klusu, paliec mierā!” — tā tūdaļ noklusa. Un, kad Jēzus jau smakojošam Lācara līķim sacīja: “Nāc ārā!”, tad mirušais tūlīt cēlās un nāca.

To visu Jūda bija vērojis, klausoties pašus labākos un trāpīgākos sprediķus virs zemes, un ar pilnu pārliecību varēja sacīt: “Ko Tas Kungs ir sacījis, to nevar zaimot un neievērot.” Bet tagad raugi, kā viņš savā dzīvē dara šo vienu izņēmumu, un tas attiecas uz viņu ļoti personiski. Tā rīkojas apstulbusi un apcietināta liekuļa sirds.

Jautājums: kā Jūdas sirds varēja kļūt tik briesmīgi cieta? Atbilde: lai arī Jūda, viens no divpadsmit mācekļiem, bija ļoti daudz dzirdējis, redzējis un piedzīvojis, tomēr tajā pašā laikā viņš to izmantoja aplami un Kristus vārdus klausījās nepareizi.

Diemžēl tā notiek arī šodien. Mēs redzam daudzus, kas ar ikdienas lasīšanu ir apguvuši Bībeli gandrīz no galvas, tomēr vienlaikus tie dzīvo grēkā un pašpārliecinātībā. Un citi, kā Jūda, ir staigājuši Jēzum līdzi un bijuši mācekļu pulkā, tomēr pazaudējuši visu žēlastību savā sirdī, visu dzīves spēku un pārliecību, lai arī ļoti daudz klausījušies Dieva vārdu. Un tāpēc viņi ir ne tikai miruši, it kā Dieva vārdu nemaz nebūtu dzirdējuši, bet viņi, kā Svētie Raksti saka, ir kļuvuši pat septiņkārt ļaunāki. Arī Dieva vārds, kas ticis lietots nepareizi, var radīt šādus augļus.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.