348. Vai maize un vīns Svētajā Vakarēdienā pārtop par Kristus miesu un asinīm?


Labs līdzeklis pret stresu

Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvien iepriecina manu dvēseli. (Ps. 94:19)


Raizes un sirdēsti ir kas tāds, ko pazīst visi cilvēki. Neviens savu mūžu nav nodzīvojis bez raizēm. Sirdēsti mūsu dienas padara pelēkas un drūmas, bet naktīs laupa miegu.
Brīžam mūsu raižpilnajām domām nav ne gala, ne malas. Reiz sākušas mūs apciemot, tās atgriežas atkal un atkal. Parasti mēs esam norūpējušies par nākotni: vai būs karš? Vai mani piemeklēs slimība? Kā klāsies manai ģimenei? Nedrošība par nākotni izraisa nemieru, kas plosa nabaga cilvēka sirdi.

Tā kā nemiera pilnās domas ir praktiski neizbēgamas, tad šodien lasītie psalma vārdi raksturo arī Dieva bērnu pieredzi. Tomēr pie Dieva arvien ir rodams mierinājums.
Vislabākais kristīga cilvēka mierinājums ir pārliecība par labu un tīru sirdsapziņu ticībā Jēzum.

Kad Dieva priekšā esmu godīgi atzinis grēkus un ticības skatu pievērsis pasaules grēka nesējam – Dieva Jēram, tad šādā ticībā Dieva priekšā man ir laba sirdsapziņa.

Ja ar visu savu nepilnību es tomēr vēlos dzīvot saskaņā ar Dieva gribu, man ir daļa pie Dieva dotā mierinājuma. Un pat ja sirds mani arvien apsūdz un nosoda, es tomēr zinu, ka Dievs ir lielāks par manu sirdi un zina visas lietas (1. Jņ. 3:20).

Dieva mierinājums nozīmē arī Viņa rūpes par mums. “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Rom. 8:31). Šī pārliecība dod dziļu sirdsmieru. Ja pats Kungs par mums rūpējas, par ko gan raizēties? Vai Dieva rūpes nav pašas labākās un pilnīgākās?
Paldies Dievam, tā tiešām ir! Zinot, cik smagas un nemierīgas domas mēdz nospiest cilvēka sirdi, šis Dieva apsolījums mums ir ļoti nepieciešams.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.