328. Kā kļūst par sludinātāju?


Dziedināšanas un labklājība [LPP-7]

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

Vēl viena pentakostāļu “Pilnā jeb četrstūrainā Evaņģēlija” mācība ir – Kristus kā dziedinātājs un labklājības devējs. Šajā mācībā mēs varam piekrist daudziem izteikumiem, kurus izsaka pentakostāļi. Mēs varam piekrist, ka Kristus ir nācis atpestīt visu cilvēku – viņa dvēseli un miesu; ka Dievs var darīt un arī šodien dara daudz brīnumu, tai skaitā arī dziedināšanas; ka labklājība ir Dieva svētība utt., – esam to visu pieredzējuši savās dzīvēs un savās draudzēs ne mazāk kā pentakostāļi.


Misūri Sinodes (konfesionāli luteriska baznīca ASV) teoloģijas komisijas ziņojumā par harizmātisko kustību ir rakstīts: “Arī tam jābūt apstiprinātam, ka Dievs var izvēlēties veikt savus varenos darbus gan savā Baznīcā, gan caur to arī šodien.

Dziedināšanas brīnumi nav pēc būtības neiespējami vai absurdi. Baznīca nedrīkst noliegt pārdabisko vai noliegt iespēju, ka Dievs var iejaukties dabiskajā lietu ritumā kā Viņš to ir darījis apustuļu laikos.”[27]

Taču ir arī tādi pentakostāļu un harizmātu apgalvojumi, kuri pēc rūpīgākas izvērtēšanas mums ir jānoraida, proti, ka veselība un labklājība būtu stipras ticības un pestīšanas neatņemama sastāvdaļa vai liecība. D.Prinsa grāmatā “Svētība vai lāsts…” mēs lasām: “Dieva nodrošinājuma lielums Viņa ļaudīm ir minēts kā pārticība un nevis tikai kā pietiekamība.”[28]
Autors uzsver, ka pieaugšana pestīšanā saistīta ar pieaugšanu svētībās, kuras autors sauc par pestīšanas nodrošinājumiem. Šīs svētības, pēc autora uzskata, ir sekojošas: Paaugstināšana, Veselība,

Auglība, Labklājība, Uzvara, Dieva gods.
Par šīm lietām autors saka: “Tas sastāda tavu pilnīgo mantojumu Kristū. Tev tikai tas jāapzinās un jāapliecina.”[29] Bez šaubām, minēdams šīs svētības, Dereks Prinss nerunā par ticīgo godību mūžībā, bet gan par katram īsteni ticīgajam pastāvīgi līdzejošām svētībām šajā dzīvē.

Arī P.K.Nelsons savā grāmatā reprezentē klasisko pentakostāļu uzskatu, ka vienīgi ticības trūkums var liegt cilvēkam dziedināšanu un ka Dieva griba ir dziedināt visus slimniekus.[30] Sekojot šādai savu sludinātāju loģikai, daudzi pentakostāli orientēti cilvēki nonāk pie maldīga, farizejiska uzskata, ka īstenie ticīgie vienmēr uzvar slimības un trūkumu un vienmēr iemanto veselību un pārticību; savukārt slimie un nabagie ir tādi vienīgi savas mazticības dēļ.
Šādu uzskatu sauc par “labklājības teoloģiju”, un tas ir ļoti izplatīts radikālajā pentakostālismā.

Labklājības teologi tikpat kā nerunā par mūžīgo dzīvību un dvēseļu pestīšanu, toties tie daudz un ar sajūsmu runā par to, “ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies?” – lietām, kuras Kristus sauc par “piemetamo tiesu” [Mt. 6:31-33].

Bieži vien labklājības sludinātāji aiziet savās runās pavisam tālu no kristīgas mācības.
Piemēram, kādā sludinātāja Keneta Koplenda misijas televīzijas raidījumā, ko raida Latvijas TV, kāds sludinātājs, runādams par Jēzus vārdiem: “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas,” pavisam nekautrēdamies teica: “Redziet, ja mēs gribam saņemt pārticību un veselību, tad mums papriekš jādzenas pēc Dieva valstības.”
Kādu mērķi ticīgajiem piedāvā šāds pasludinājums? – Ne jau Dieva valstību, ne dvēseļu pestīšanu vai mūžīgo dzīvību, bet pārticību un veselību. Kādus līdzekļus viņš piedāvā šo mērķu sasniegšanai? – Lai sasniegtu mantu un veselību, viņš aicina uz liekulīgu izlikšanos par Dieva bērniem, kuri dzenas pēc Dieva valstības! Nevar dzīties pēc Dieva valstības, turot nīcīgo mantu par savas ticības mērķi.

Vēl daudz nekaunīgāk mēs to dzirdam pentakostāļu finansētajos TV raidījumos, kuros uzstājas skandalozais sludinātājs Džimmijs Svagerts. Viņš ar naidu un zaimiem vēršas pat pret domu, ka ticīgais varētu lūgties: “Tomēr ne kā es gribu, bet kā Tu gribi” [Mt. 26:39]. Savā TV šovā Džimmijs Svagerts māca saviem klausītājiem, ka šāda lūgšana, kas atļauj Dievam pašam izlemt par cilvēka dziedināšanu vai citām vajadzībām, ir antikristīga Sātana mācība.

Daudz neatpaliek arī vietējie Latvijas pentakostāļi. Pentakostāļu sludinātājs Aleksejs Ļedjajevs mulsina savu draudzi mācīdams: “Dievs ir kā naftas urbums, vajag tikai ieurbt, un tad – pumpē, pumpē un pumpē…” Šādus piemērus varētu turpināt līdz bezgalībai, taču neklājas vairot nejēdzības.

Par šādiem cilvēkiem, kas dzīvoja jau apustuļu laikos, Pāvils raksta: “Jo daudzi dzīvo, par kuriem es jums daudzkārt esmu sacījis un arī tagad raudādams saku, ka tie ir Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un kauns viņiem ir gods; viņu prāts vērsts uz zemes lietām.

Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas” [Fil. 3:18-21].

[Pārpublicēts no LMF]

Turpinājums seko »



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

9 atsauces par “Dziedināšanas un labklājība [LPP-7]”

  1. moritz:


    o, shodien kaa reiz paskastiitee sanjeemu ieluugumu uz jenciisha dziedinaashanas dievkalpojumiem… tas ir traks vecis… :D

  2. Ingars:


    Man mācītājs mācīja, ka par Dieva darbošanos liecina šādi brīnumi – miroņu augšāmcelšanās, aklo, kurlo un tizlo dziedināšana – tie ir mesiāniskie brīnumi, kurus nevar panākt ne ar hipnozi, ne pašiedvesmu, brīnumi kurus tikai Dievs var darīt. Ja tad nu redzētu, ka Jencītis var uzcelt no ratiņkrēsla paralizētu cilvēku, aklo darīt redzīgu, kurlo dzirdīgu un kara invalīdam vēl kājas pieaudzēt – tad es ticēšu, ka patiesi Dievs caur viņu darbojas

  3. talyc:


    Jā jā Ingar …
    un ja vēl turklāt pēc viņa pavēles uguns kristu no debesīm…tad
    vispār tev nevajadzētu būt vairs nekādām šaubām ):
    Mt2424

  4. Ingars:


    Nu tad atkod šito – ka viss Jēzus Kristus vārdā, apliecina to pašu ticības apliecību, i paņem tās rasktu vietas, kur taču apsolīts par zīmēm un brīnumiem, kas ticīgiem iet līdz. Kur bībelē rakstīts, ka šīs dāvanas izbeigsies pirms Kristus otrās atnākšanas?

  5. skabarga:


    Pirms kāda laika sacēlās Teuda, sacīdams, ka viņš kas esot, viņam piebiedrojās skaitā ap četri simti cilvēku; viņu nonāvēja, un visi, kas viņam paklausīja, ir izklīdināti un iznīcināti.
    37 Pēc viņa sacēlās galilietis Jūda pierakstīšanas laikā un aizrāva sev līdzi daudz ļaužu; arī tas gāja bojā, un visi, kas viņam paklausīja, ir izklīdināti.
    38 Tādēļ es jums tagad saku: lieciet šos cilvēkus mierā un atlaidiet viņus. Ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas iznīks;
    39 bet, ja tas ir no Dieva, tad jūs tos nevarēsit iznīcināt; pielūkojiet, ka jūs vēl neuzskata par Dieva pretiniekiem!” Ap.d 5.36-39

  6. talyc:


    Ingars… ej tu
    ej un pērc to viņu zeltu
    - – -
    ej un dari līdz ar viņiem brīnumu brīnumus
    - – -
    kas mums ar tevi, tu šaubīgais?
    - – -
    uz doto momentu man nav
    tev nedz ko teikt nedz pamācīt
    tu jau pats sev gana gudrs liecies):
    …ja nu vien varu ieteikt tev palasīt kādu
    grāmatu piem. Dr.M.Lutera “1.Mozus grāmatas Skaidrojums”
    nu tā mierīgi kā saka ar C vitamīnu – ne iezubrot bet izprotot
    tas būtu kā zāles tavai dvēselei;
    tā tu mācītos atšķirt gara
    sajūsmu no svētā Gara.
    caur skaidro
    mācību
    - – -
    Redzi, – labi viltota nauda no īstās
    atšķiras tikai ar to, ka tai nav seguma zeltā
    :(tā izskatās tā pat, un smaržo tā pat, bet kas ar to pērk
    tas apkrāpj citu; un kas to dara apzināti – tas = nelietis; jo kas
    tādu naudu izpata tas ir noziedznieks, bet kas izgatavo – velns):

  7. Ingars:


    nu nesanāks tev no manis atkratīties, būšu uzstājīgs, bezkaunīgs, uzbāzīgs, kamēr neatradīšu stingru pamatu

  8. talyc:


    tas labi, Ingars :)
    - – -
    tik zini, ka citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus [1.Kor. 3:11]
    - – -
    tā ka,… ja tu zini, ka Kristus ir ceļš, patiesība, dzīvība un viens, kurš mūs atradis mūsu grēkos
    un tiem atpircis, tad kādu citu “stingru pamatu” tev vēl būtu jāmeklē? … bet ja tomēr jāmeklē
    tad tu neesi nekas cits kā viens traks velna apsēsts jūsmotājs :(

  9. Ingars:


    ā nu ja tu par to runā, tad es pārfrāzēšu savu domu – pamats jau ta ir, es tagad runāju par to, ko mēs uz tā ceļam un tieši šajās lietās man nav skaidrības. atšķirt salmus no zelta



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.