175. Kāds ir mūsu Pestītājs Jēzus Kristus?


Labie eņģeļi

Kādi ir labie eņģeļi?

labie eņģeļi


Labos eņģeļus Dievs radīja kā garus, bez vainas un bez grēka Dieva priekšā, kuru uzdevums ir slavēt Dievu, pildīt Viņa pavēles, pasargāt cilvēkus. Labie eņģeļi ir svēti, gudri, spēcīgi, to ir daudz.

Eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu. [Mt.18.10]

Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī. [Mt.25:31]

Es jums saku: tāpat ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu atgriezušos grēcinieku. [Lk.15:10]

Tavs kalps Joābs to darīja, lai izlabotu šo lietu; mans kungs ir gudrs – kā Dieva eņģelim viņa gudrība, viņš zina visu, kas šajā zemē! [2.Sam.14:20]

Hizkija lūdza Kungu: “Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstīm, tu darināji debesis un zemi!” [2.Ķēn.19:35]

Uguns straume plūst no tā, tūkstošu tūkstoši viņam kalpo, desmiti tūkstoši stāv viņa priekšā – viņš sāk tiesāt, un grāmatas tiek atvērtas! [Dan.7:10]

Un viņš padzina cilvēku un uz austrumiem no Ēdenes dārza iemitināja ķerubus ar atvāztiem liesmojošiem zobeniem, lai sargā ceļu uz dzīvības koku. [1.Moz.3:24]

Un virs tā stāv serafi – katram ir seši spārni, ar diviem tie aizsedz seju, ar diviem klāj kājas, un ar diviem tie lido! [Jes.6:2]

Jo caur viņu ir viss, kas radīts gan debesīs, gan virs zemes – redzamais un neredzamais. Vai tie ķēniņu troņi, valdīšanas, valdības un varas – visas lietas ir radītas caur un uz viņu. [Kol.1:16]

Pats Kungs, skanot pavēlei, erceņģeļa balsij un Dieva taurei, nokāps no debesīm, un nomirušie Kristū būs pirmie, kas augšāmcelsies. [1.Tes.4:16]

Bet divdesmit vienu dienu mani aizkavēja Persijas valsts varenais. Tad Mihaēls, viens no galvenajiem varenajiem, nāca man palīgā – ko es kavējos Persijas valstī. [Dan.10:13]

Eņģelis viņam atbildēja: “Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts tevi uzrunāt un nest tev šo prieka vēsti.” [Lk.1:19]

Teiciet Kungu, jūs viņa vēstneši, kas viņa vārdu pildāt un klausāt viņa vārdam! [Ps.103:20]

Tie sauc: “Svēts, svēts, svēts Pulku Kungs – visa zeme pilna viņa godības!” [Jes.6:3]

Piepeši tur pie eņģeļa bija redzama debespulku draudze, tie slavēja Dievu un sacīja: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts.” [Lk.2:13-14]

Tu dari vējus par saviem vēstnešiem un uguns liesmas sev par kalpiem! [Ps.104:4]

Vai tad visi eņģeļi nav tikai kalpotāji gari, kas izsūtīti, lai kalpotu to labā, kam jāmanto pestīšana? [Ebr.1:14]

Jo viņš saviem vēstnešiem pavēlēs par tevi – sargāt tevi visos tavos ceļos! Savās plaukstās tie tevi pacels, lai nepiesitas pie akmens tev kāja! [Ps.91:11-12]

Kunga eņģelis ir ap tiem, glābj tos, kas bīstas Kunga! [Ps.34:8]

Notika, ka nabagais nomira un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātais nomira un tika apglabāts. [Lk.16:22]

Vakarā divi eņģeļi nāca uz Sodomu, bet Lats sēdēja Sodomas vārtos. Lats tos ieraudzīja, nāca tiem pretī un noliecās ar seju līdz zemei. [1.Moz.19:1]

Viņš sapņoja, un, re, zemē noliktas kāpnes un to gals sniedzas debesīs, un, re, Dieva eņģeļi kāpj pa tām augšup lejup.[1.Moz.28:12]

Lābans cēlās agri no rīta, skūpstīja savus dēlus un meitas un svētīja tos. Tad viņš devās atpakaļ. Bet Jēkabs gāja savu ceļu. Un viņu satika Dieva eņģeļi. [1.Moz.32:1-2]

Un, viņiem tā staigājot un runājot, redzi, uguns rati un uguns zirgi viņus izšķīra, un Elija vētrā uzgāja debesīs. [2.Ķēn.2:11]

Dieva vīra kalps piecēlās agri no rīta, izgāja ārā, un, redzi, visapkārt pilsētai bija karaspēks, zirgi un kararati! Tad puisis Elīšam teica: “Ak, mans kungs! Ko darīsim?” Bet viņš atbildēja: “Nebaidies, jo mūsējo ir vairāk nekā viņējo.” Elīša lūdza: “Kungs, atver jel viņa acis, lai viņš redz!” Un Kungs atvēra puiša acis, un viņš redzēja, un redzi – viss kalns ap Elīšu pilns zirgu un uguns ratu!” [2.Ķēn.6:15-17]

Pēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego, liesmas pašus nomaitāja, bet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, sasieti iekrita uguns ceplī. Tad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!” Viņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!” Nebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēd-Nego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego iznāca no cepļa. Ap viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drānas, un nebija jūtama pat deguma smaka. Tad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu! Tādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!” [Dan.3:22-29]

Mans Dievs sūtīja eņģeli un aizdarīja lauvu rīkles, ka tās mani nesaplosīja, jo neesmu pret viņu noziedzies un arī ķēniņam neesmu darījis sliktu! [Dan.6:23]

Viņi lika apcietināt apustuļus un iemest viņus pilsētas cietumā. Bet naktī Kunga eņģelis atvēra cietuma durvis un, viņus ārā izvedis, sacīja: “Ejiet, nostājieties templī un vēstiet tautai visus šīs dzīvības vārdus.” [Ap.d.5:18-20]

Kamēr Pēteris tika turēts cietumā, draudze nemitējās dedzīgi lūgt par viņu Dievu. Naktī, pirms Hērods gribēja viņu vest tautas priekšā, Pēteris, divām ķēdēm saistīts, gulēja starp diviem kareivjiem, un cietumsargi stāvēja sardzē pie durvīm. Un, redzi, Kunga eņģelis nostājās blakus, un gaisma apspīdēja visu telpu. Eņģelis, piebakstījis Pēterim sānos, modināja to, sacīdams: “Celies ātri!” Un ķēdes nokrita no viņa rokām. Eņģelis sacīja: “Sajozies un apauj sandales!” Un viņš tā darīja. Tad eņģelis saka viņam: “Apvelc virsdrēbes un nāc man līdzi!” Viņš izgāja tam līdzi, bet nesaprata, ka notikums ar eņģeli ir īstenība. Viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši cauri pirmajai sardzei un cauri otrajai, viņi iznāca pie dzelzs vārtiem, kas ved uz pilsētu, un tie viņiem atvērās paši no sevis. Kad viņi bija nogājuši vienu kvartālu, eņģelis pēkšņi viņu pameta. Pēteris atguvies sacīja: “Tagad es patiesi zinu, ka Kungs ir sūtījis savu eņģeli un izrāvis mani no Hēroda rokām un no visa tā, uz ko gaidīja jūdi.” [Ap.d.12:5-11]

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.