190. Ko Bībele māca par Jēzus ciešanām un nāvi?


Kuru neķers Dieva dusmas

Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. Jo vairāk tagad, taisnoti ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti no dusmības. [Rom.5:8-9]

Kuru neķers Dieva dusmas


Ko nozīmē tikt glābtam? No kā mums ir jāglābjas?

Atbildes uz šiem jautājumiem nav pašsaprotamas, jo vārdu “glābts” viegli var pārprast.

No kā mēs glābjamies ticībā Jēzum? Mums jāatbild, ka tiekam glābti no grēka, velna varas un mūžīgās pazušanas.

Atbilde ir pareiza, taču mums vēl rūpīgāk jāielūkojas apustuļa Pāvila Vēstulē romiešiem [Rom.5:9], kur rakstīts, ka tiksim glābti no dusmības, proti – no Dieva dusmības. Šādu domu Pāvils uzsver šīs vēstules 2.nodaļas 3. un 5.pantā. Un Vēstulē tesalonīkiešiem teikts, ka Jēzus “mūs atpestīs no nākamās dusmības” [1.Tes.1:10)]

Lasot Bībeli, tev jādomā par savas dzīves dziļo nopietnību. Reiz pienāks diena, kad Dievs tiesās pasauli un atklāsies Viņa taisnīgās dusmas. Tajā dienā būs tikai viena droša vieta, kur patverties, un tā būs pie Jēzus. Kad Dieva taisnīgās dusmas vērsīsies pret grēcīgo un pazudušo pasauli, glābti būs tikai tie, kas dzīvo ticībā Kristum.

Ne nāve, ne velns, ne elle nespēs kaitēt tam, kas tic Jēzum, jo ticīgais jau Ir atbrīvots no Dieva dusmības. Un tam, ko Dievs Sava Dēla dēļ ir mīlējis, nekaitēs pat ļaunie gari.

Glābšana nav tikai tverama miera, prieka un laimes pieredze, kas kristieša dzīvē arvien ir mainīga. Nē, glābšana nozīmē, ka Dievs mani mīl Jēzus nopelna dēļ un mani neķers Dieva dusmas, bet es dzīvošu Viņa mīlestībā mūžīgi mūžam. Tātad glābts ir tas cilvēks, kurš Jēzus nopelna dēļ ir saņēmis Dieva mīlestību.

Birkas: , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

3 atsauces par “Kuru neķers Dieva dusmas”

  1. sanktus:


    Dievs, jūs pārbauda, lai zinātu, vai jūs esat tie, kas To Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.(5. Moz. 13:4)
    Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.(Jēk. 1:17) Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība? (4. Moz. 23:19)
    Bet, ja tavs brālis panīkst un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku un, lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis. Un neņem no viņa augļus, nedz pagaidas, bet bīsties sava Dieva, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis. Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret pagaidām. Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu.(3. Moz. 25:35-37,39)
    Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.”(Lūk. 10:29-37)
    Latvieši tumsības varā ar akmens cietām sirdīm kuri savus tautas brāļus iznīcina???
    Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā, bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā. Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads – atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku. Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi, jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē.(5. Moz. 15:7-11) Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. (Mat. 5:17,18)
    Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu. (Ap. d. 17:24,25)
    Tā saka Tas Kungs: “Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu? Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs, bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.(Jes. 66:1-2)
    Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus. Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eņģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā Rīta Zvaigzne.”(Atkl. 22:14-16)

  2. sanktus:


    Glābšana nav tikai tverama miera, prieka un laimes pieredze, kas kristieša dzīvē arvien ir mainīga. Nē, glābšana nozīmē, ka Dievs mani mīl Jēzus nopelna dēļ un mani neķers Dieva dusmas, bet es dzīvošu Viņa mīlestībā mūžīgi mūžam. Tātad glābts ir tas cilvēks, kurš Jēzus nopelna dēļ ir saņēmis Dieva mīlestību.

    Un viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti. Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.(Jāņa 17:19-21) VĀRDIEM NEVIS ELKIEM ROKU DARINĀTIEM!!!!!

    nolādēts lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu elka tēlu, kas Tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to slepenībā uzceļ! – Un visa tauta lai atbild un saka: āmen.(5. Moz. 27:15)

    DIEVA LIKUMUS NEVIENS NAV MAINĪJIS!!!
    Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?“(Jāņa 5:46,47)

    Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: tie Mani velti ienīduši! Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.(Jāņa 15:25,26)

  3. sanktus:


    Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: tie Mani velti ienīduši! Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.(Jāņa 15:25,26)
    Bet, ja kāds ļaunprātīgs liecinieks ceļas pret kādu, lai liecinātu par viņa pārkāpumu, tad lai nostājas abi vīri, kuru starpā ir nesaskaņas, Tā Kunga priekšā, priesteru un tiesnešu priekšā, kas tanī laikā būs. Un tiesneši lai lietu pamatīgi izmeklē, un, ja tad izrādās, ka liecinieks ir viltus liecinieks un ka viņš ir devis nepatiesu liecību pret savu brāli, tad jums būs viņam tā darīt, kā viņš bija nodomājis darīt savam brālim; tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus.(5. Moz. 19:16-19)
    Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāk, ka tas nemaz nebūtu dzimis.”(Marka 14:21)
    Un pēc tām sešdesmit divām nedēļām tas svaidītais tiks nogalināts, gan ne viņa vainas dēļ; pilsētu un svētnīcu izpostīs kāda valdnieka karaspēks. Ieradīsies arī pats šis valdnieks, bet tam gals būs plūdos; līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana. (Dan. 9:26)

    Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.(Jāņa 3:27)



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.